Dienvidu polārā klijkaija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dienvidu polārā klijkaija
Stercorarius maccormicki (Saunders, 1893)
Dienvidu polārā klijkaija
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Tārtiņveidīgie (Charadriiformes)
Apakškārta Kaijveidīgie (Lari)
Dzimta Klijkaiju dzimta (Stercorariidae)
Ģints Klijkaijas (Stercorarius)
Suga Dienvidu polārā klijkaija (Stercorarius maccormicki)
Sinonīmi
  • Catharacta maccormicki

Dienvidu polārā klijkaija jeb Antarktikas klijkaija, arī Makormika klijkaija (Stercorarius maccormicki) ir liela auguma klijkaiju dzimtas (Stercorariidae) jūrasputns, kas pieder klijkaiju ģintij (Stercorarius).

Pirmais pētnieks, kurš aprakstīja dienvidu polāro klijkaiju, bija flotes ķirurgs Roberts Makormiks, kura vārdā kādreiz sauc šo klijkaiju. Reizēm dienvidu polāro klijkaiju, lielo klijkaiju un citas dienvidu puslodes lielā auguma klijkaijas izdala atsevišķā ģintī - Catharacta.

Dienvidu polārā klijkaija ir migrējošs putns. Tā dienvidu puslodes vasarā ligzdo Antarktīdas kontinentā, bet ziemo Klusajā, Indijas un Atlantijas okeānā. Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos to aizstāj lielā klijkaija.

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaišās morfas dienvidu polārai klijkaijai tumšā mugura asi kontrastē ar gaišo pavēderi un galvu

Dienvidu polārā klijkaija ir liela auguma jūrasputns ar masīvu krūšu kurvi un platiem spārniem.[1] Tās augums ir apmēram 50 - 55 cm garš,[2] spārnu izplētums 160 cm.[3] To augumā var salīdzināt ar mājas vistu.[4] Lidojums spēcīgs un taisns. Pieaugušas dienvidu polārās klijkaijas apspalvojums var būt divējāds: tumšā morfa un gaišā. Gaišajam apspalvojumam mugurpuse ir tumši pelēkbrūna, bet tās galva, krūtis un pavēdere gaiši pelēka, veidojot izteiktu kontrastu, bet tumšajai morfai galva un pavēdere ir dzeltenbrūna.[1]

Dzīves veids[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dienvidu polārā klijkaija novembrī un decembrī ligzdo Antarktīdas krastos. Parasti dējumā ir 2 olas. Kā visas klijkaijas arī dienvidu polārā klijkaija agresīvi apsargā savu ligzdu, uzbrūkot gan cilvēkiem, gan citiem ligzdošanas traucētājiem. Dienvidu polārā klijkaija ir unikāla starp jūrasputniem, jo ligzdojot tā veido kooperatīvo grupu, kas sastāv no vienas mātītes un diviem vai vairākiem tēviņiem.[5] Grupai ir noturīgas un ilgstošas attiecības. Tās sastāvs nemainās daudzu gadu garumā. Ligzdošanai vieta parasti tiek izvēlēta pingvīnu vai vētrasputnu kolonijas tuvumā.[4] Ligzda vienkārša bedrīte zemē. Dējumā ir 2 olas,[6] kas katra var būt no cita tēviņa.[5] Perē abi dzimumi, bet mātīte to dara ilgstošāk. Putnēnus baro visa kooperatīvā ligzdošanas grupa. Visbiežāk izdzīvo tikai viens no putnēniem, jo vecākais jaunāko izstumj no ligzdas.[4] Ligzdu tas pamet pēc 45 - 59 dienām.[6] Dienvidu polārās klijkaijas mūžs ir ilgs, tas bieži ir vairāk nekā 20 gadi.[4]

Tā pamatā barojas ar zivīm, kuras medī uz ūdens virsmas. Bieži medījumu nozog citām kaijām, zīriņiem un pat jūras kraukļiem. Reizēm tā uzbrūk citiem mazākiem jūrasputniem, tos medījot, kā arī klijkaija zog citiem putniem olas un putnēnus. Reizēm pāris sadarbojas. Kamēr viens novērš pingvīna uzmanību, otrs paņem olu.[4] Tā ēd arī maitas gaļu. Dienvidu polārā klijkaija, salīdzinot ar citiem jūrasputniem, nav tik veikla, bet daudz agresīvāka un spēcīgāka, spēku izmantojot barību zogot.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]