Dieva Jērs

Dieva Jēra attēls loga vitrāžā, morāviešu baznīcas ģerbonī

Dieva Jērs (latīņu: Agnus Dei) ir viens no kristietības pamatsimboliem. Bībelē tas pirmo reizi parādās apustuļa Jāņa evaņģēlijā. Kad Jānis Kristītājs ieraugām nākam Jēzu, sacīja: Redzi, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus (Jņ.1:29). Tas būtībā simbolizē Jēzus Kristus nesto upuri, lai atpestītu cilvēci no bojāejas. Jērs simbolizē gan nevainību, gan ievainojamību. Jūdaisma agrīnajās tradīcijās ietilpa dedzināmais upuris, par ko parasti izvēlējās jēru. Tas tika veikts, lai upura dēļ tiktu piedoti cilvēka grēki. Vecajā Derībā par to var izlasīt 1. Mozus grāmatas 22. nodaļā, 4. Mozus grāmatas 7. nodaļā un citās vietās. Jaunajā Derībā jēra upuris vairs netiek uztverts kā dzīvnieka upurēšana, bet sevi kā upuri par cilvēku grēku dzēšanu nodevis Jēzus Kristus. Baznīcā tas bieži vien tiek attēlots kā jērs ar karogu, kurā ir sarkans krusts.

Agnus Dei, jeb Dieva Jērs, ir pēdējā no sešām Mesas daļām katoļu baznīcas dievkalpojumā.

Ārējās saites

• Agnus Dei