Dievišķā komēdija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dante turot rokā grāmatu Dievišķā komēdija, blakus ieejai ellē, septiņām šķīstītavas terasēm Florencē un debesu sfērām pāri visam. Mičelino freska

"Dievišķā komēdija" (itāļu: La divina commedia) ir Dantes Aligjēri no 1308. gada līdz viņa nāvei 1321. gadā sarakstīta monumentāla poēma. Pats Dante tai bija licis virsrakstu "Komēdija" (La commedia), vēlāk tā iedēvēta par "dievišķo". Sacerējums tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem un pirmajiem Itāļu literatūras darbiem,[1][2][3] kā arī par vienu no izcilākajiem pasaules literatūras darbiem.[4] Poēmas tēlainība un alegoriskais skats uz pēcnāves dzīvi ir Romas Katoļu baznīcas attīstītās viduslaiku filozofijas kulminācijas punkts. "Dievišķā komēdija" arī palīdzēja nostiprināties Toskānas dialektam kā literārajai itāļu valodai.[5] Tā sastāv no trim daļām, kuras saucas Inferno, Purgatorio un Paradiso. Tajās rakstīts par elli, šķīstītavu un paradīzi. Latviski pirmoreiz izdota 1921. gadā Jēkaba Māsēna tulkojumā. 1994. gadā izdots Valda Bisenieka tulkojums no oriģināla.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Encyclopedia Americana, 2006. gads, 30‎. sējums, 605. lpp (angliski)
  2. The Italians: History, Art, and the Genius of a People, Abrams, 1983. gads, 27. lpp (angliski)
  3. The Renaissance, Vans Nostrands, 1967. gads, 103. lpp (angliski)
  4. Harolds Blūms (1994. gads). The Western Canon.
  5. Skatīt Lepschy, Laura un Lepschy, Giulio (1977). The Italian Language Today. vai jebkura cita grāmata par itāļu valodas vēsturi .