Dievišķā salvija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dievišķā salvija
Salvia divinorum
Dievišķā salvija
Klasifikācija
Valsts Augi (Plantae)
Nodalījums Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda Panātru rinda (Lamiales)
Dzimta Panātru dzimta (Lamiaceae)
Ģints Salvijas (Salvia)
Suga Dievišķā salvija (S. divinorum)

Dievišķā salvija (Salvia divinorum) ir psihotrops salvijas ģints augs, ko izmanto kā halucinogēnu. Tā dabiskā izplatības vieta ir Meksikas lietus meži, kur tas aug ēnainās un mitrās vietās. Dievišķā salvija bieži pārsniedz metra garumu, tam ir lielas lapas un balti ziedi ar violetām kauslapām. Auga sēklas nogatavojas reti, tas pārsvarā vairojas veģetatīvi.[1][2]

Ķīmiskais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salvia divinorum lapas satur salvinorīnu A un salvinorīnu B (galvenais komponents ir salvinorīns A). Salvinorīnus sauc arī par divinorīniem. Salvija satur loliolīdu un citas vēl neidentificētas vielas. Salvinorīni nepieder pie alkaloīdiem, bet ir diterpēni (precīzāk — diterpenoīdi).[3]

Psihotropās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lietošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dievišķo salviju cilvēki izmanto tā psihotropo īpašību dēļ. Augs ir nozīmīga mazateku kultūras sastāvdaļa, kur to līdzās citiem augiem un sēnēm šamaņi izmanto savos rituālos. Dievišķā salvija tiek izmantota dziedniecībā, nākotnes pareģošanai, garu piesaukšanai. Mazās devās to izmanto kā diurētisku (urīnu izdalošu) līdzekli un lai ārstētu dažādas vieglas slimības.[4] Tie izmanto vienīgi svaigas dievišķās salvijas lapas, lai gan Rietumu pasaulē ir dažādi citi veidi, kā no dievišķās salvijas panākt lielāku efektu. Auga aktīvā viela ir salvinorīns A. Uzņemot 100—200 mg[3] salvinorīna A, var iegūt spēcīgas apziņas stāvokļa izmaiņas.

Augs galvenokārt tiek uzņemts tinktūras veidā, vai arī to smēķējot vai košļājot. Apēšana nedod rezultātu, jo gremošanas orgānu sistēma salvinorīnu A dezaktivē.

Iedarbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dievišķās salvijas iedarbība var būt dažāda un individuāla. Galvenokārt tā ir meditatīva un, atšķirībā, piemēram, no marihuānas, nav koncentrēta uz sociāli interaktīvu uzvedību. Tā arī mēdz būt daudz spēcīgāka par marihuānu un liela daļa lietotāju to uzskata par ļoti nepatīkamu un atkārtoti dievišķo salviju nemēģina. Galvenie dievišķās salvijas izraisītie efekti ir:

  • vizuālas halucinācijas,
  • taustes un ķermeņa kustēšanās halucinācijas,
  • saplūšana ar apkārtējo telpu un priekšmetiem,
  • realitāšu vienlaicīgums,
  • nekontrolējami smiekli,
  • apziņas zudums,
  • bailes, terors un panika.

Legalitāte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Veikalos nopērkams dievišķās salvijas ekstrakts

Augs lielākajā daļā pasaules valstu ir legāls. Arī aptuveni pusē Eiropas Savienības valstu augs ir legāls. Latvijā kopš 2009. gada auga pārdošana un lietošana ir aizliegta.[5] Tas ir iekļauts kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru I sarakstā (aizliegtās sevišķi bīstamās narkotiskās vielas, tām pielīdzinātās psihotropās vielas un augi).[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Marushia, Robin (2003. gada jūnijs). "Salvia divinorum: The Botany, Ethnobotany, Biochemistry and Future of a Mexican Mint" (PDF). Ethnobotany. Atjaunināts: 2007. gada 4. maijā. (angliski)
  2. Reisfield, Aaron S. (1993). "The botany of Salvia divinorum (Labiatae)". SIDA, Contributions to Botany 15 (3): 349–366. Atjaunināts: 2007. gada 4. maijā. (angliski)
  3. 3,0 3,1 Ričards Evanss Šultess, Alberts Hofmans, Kristians Rētčs. Dievu augi. To svētās, dziednieciskās un halucinogēnās īpašības. VARA VĪKSNA, 2008, 165. lpp.
  4. Imanshahidi, Mohsen; Hosseinzadeh, Hossein (2006. gada aprīlis). "The Pharmacological Effects of Salvia species on the Central Nervous System". Phytotherapy Research 20 (6): 427–437. doi:10.1002/ptr.1898. PMID 16619340. Atjaunināts: 2007-03-24.
  5. Salvija, "Kratom" un "Spais" iekļautas Latvijas narkotisko un psihotropo vielu sarakstā, tvnet.lv. Atjaunots: 2011. gada 15. augustā.
  6. Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību, likumi.lv. Atjaunots: 2011. gada 15. augustā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]