Dievmātes baznīca

Vikipēdijas lapa

Koordinātas: 50°50′25″N 4°21′22″E / 50.84028°N 4.35611°E / 50.84028; 4.35611

Dievmātes baznīca

Pamatinformācija
Valsts Karogs: Beļģija Beļģija, Brisele
Apkaime Briseles augšpilsēta
Statuss Pabeigts
Pamatakmens 1400pārbūve
Pabeigts 1550
Pielietojums Baznīca
Īpašnieks (i) Romas Katoļu Baznīca

Dievmātes baznīca (franču: Notre-Dame du Sablon) pieder Romas Katoļu Baznīcai un tā ir viens no Briseles ievērojamiem tūrisma objektiem kā Brabantes gotikas stila smalks paraugs Beļģijā. Tā atrodas Briseles augšpilsētā.


Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šajā vietā, uz smilšu pakalna (franču: Sablon), šo vārdu vietējie iedzīvotāji lieto joprojām, apzīmējot dievnamu un tam blakus esošos divus laukumus, baznīca ir atradusies jau laikā, kad stopu izgatavotājiem šeit atļāva būvēt kapelu Dievmātes godam. Kapelas būvniecība ir saistīta ar kādu leģendu, kas vēsta, ka kāda jauna meitene Antverpenē redzējusi Dievmātes Marijas tēlu, kas licis nogādāt tās statuju Briselē. Meitene paņēmusi statuju un ar laivu pa upi devusies uz Briseli, kur statuju atdevusi stopu izgatavotājiem, kuri tad būvējuši Dievmātes kapelu. Drīz pēc šī notikuma kapela kļuvusi par svētceļojumu vietu. Kļūstot kapelai populārai, sākās tās pārbūve 1400. gadā, taču celtniecība līdzekļu trūkuma dēļ beidzās tikai 1550. gadā. Dievmātes statuja tika sabojāta 1565. gadā un līdz mūsu dienām ir saglabājušies tikai divi kokgrebumi, kas attēlo jaunu meiteni laivā.

Interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīcas interjers ir salīdzinoši vienkāršs, veidota simetriski, ar savstarpēji savienotām sānu kapelām un grandiozu kanceli, kas darināta 1697. gadā. Uzmanību piesaista vienpadsmit 14 metrus augsti vitrāžu logi. Apskates vērta ir arī Tūra un Taksī (franču: Tour et Taxis) dzimtas kapela. Šī dzimta ir ievērojama ar to, ka 1517. gadā, dzīvojot netālu no Mazā Smilšu laukuma, kas atrodas netālu no baznīcas, pasūtīja baznīcai īpašus gobelēnus, godinot leģendu, kas kapelu padarīja par svētceļojumu vietu. Daži no šiem gobelēniem ir aplūkojami Karaliskajā mākslas un vēstures muzejā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]