Digitālā filozofija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Konrāda Cūzes (Konrad Zuse) piemineklis Vācijā

Digitālā filozofija, arī digitālā fizika ir strīdīgs mūsdienu novirziens filozofijā, kosmoloģijā, un teorētiskā fizikā. Ap 1992. gadu terminu ieviesa Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta informācijas teorijas pētnieks un fiziķis Edvards Fredkins.[1] Vācu inženieris un izgudrotājs Konrāds Cūze 1969. gadā šķiet bija pirmais, kurš aprakstīja digitālo fiziku.[2][3] Reizēm arī lietots termins digitālā mehānika.

Pārskats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Digitālās filozofijas pētnieki interpretē vācu matemātiķa Godfrīda Leibnica monismu metafizikā kopā ar vairākiem apgalvojumiem kvantu mehānikā, kā arī šūnu automāta[4] un informācijas teorijās. Visums, telpa, laiks, apziņa, viss esot ap Planka konstantes līmeni viengabalains un digitāls kā Tjūringa mašīna vai kā kvantu dators.[5] Realitāte esot apziņa un pamatā informācija, kā dators pats vai kā datora simulācija.

Raksturojums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Leibnics noliedza materiālismu un ieviesa terminu ideālisms. Leibnica sekotājs apgaismības filozofs un matemātiķis Kristiāns Volfs ieviesa terminus kosmoloģija un monisms.[6][7] Monisms, pretstatā duālismam un plurālismam, ir apziņas teorija, kas atzīst tikai vienu esamības pirmcēloni. "Neitrālo monismu" mūsdienās skaidrojis angļu filozofs un matemātiķis Bertrands Rasels.[8]

Kvanta jēdzienu izvirzīja un aprēķināja vācu fiziķis Maksis Planks 1900. gadā. Kvants raksturo atziņu, ka matērija ir diskrēta un eksistē kāds mazākais iespējamais enerģijas, laika un telpas daudzums, kas mijiedarbojās fizikālās sistēmās. Planka konstante ir tas lielums ap kuru telpa kļūstot viengabalaina. Tas esot tas pats, kā "nonākt līdz pikseļu līmenim." Arī laiks kļūstot "granulārs." Digitālie teorētiķi apšauba kontinuitāti un bezgalību. Spinu un citas īpašības kvantu mehānikā Fredkins un citi esot apstiprinājuši ar dažādu informācijas teorijas metodiku un matemātiku.[9]

Alberta Einšteina vienotā lauka teorija fiziķim Tomasam Kempbelam ir speciālgadījums un mazā teorija, jo neietver apziņu un ko apzīmē par paranormālo.[10] Einšteins arī esot spriedis, ka augstākā līmenī ir jābūt kaut kam, kas izskaidros un apvienos kvantu un relativitātes teorijas. Einšteins nepiekrīta tā sauktajai "Kopenhāgenas interpretācijai", jo tā paredzēja uz varbūtību balstītu un nevizualizējamu fizikas norišu aprakstu.

Modernais "kosmoloģiskais princips" pieņem, ka matērijas izplatība Visumā ir homogēna un izotropiska.[11] Visums esot homogēns lielos mērogos, jo apgalvots, ka fizisko spēku likumi Visumā, fizikālās konstantes iedarbojās vienmērīgi. Tādēļ nevajadzētu rasties novērojamas novirzes (neregularitātes) lielo mērogu veidojumos matērijas lauku evolūcijas gaitā un Visums jebkad esot tikpat homogēns, cik esot bijis Lielo sprādzienu sākumā.[12]

Apgalvojumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

 
Realitāte esot apziņa, pamatā digitāla informācija.
Bits 1
Bits 0
apagada 0   apagada 0  
apagada 0   encendida 1  
encendida 1   apagada 0  
encendida 1   encendida 1  

Pastāv vairākas novirzes digitālā filozofijā, tomēr pārsvarā tās uzskata visu fizisko realitāti un visas prāta darbības par digitālu informācijas apstrādi. Digitālie pētnieki uzstāj, ka ir risinājuši vairakās sarežģītas problēmas prāta filozofijā un epistemoloģijā, jo saskaņā ar monistu idejām, prātu var pētīt kā digitālu informācijas apstrādi.[13] Digitālā pieeja vairākiem fizikas teorētiķiem izslēdzot varbūtības sadalījuma pieņēmumus kvantu teorijas "Kopenhāgena interpretācijā".[14]

Digitālā Visumā realitāte un apziņa sastāvot vienīgi no informācijas apstrādes bet ne visa skaitļosana esot pati apziņa.[15] Tātad tieši informācijas apstrāde ir vienīgā īpašība (substance) monistu metafizikā, subjektivitāte esot vienīgi "skaitļošanas universāluma" parādība.

Fredkina viedoklis digitālā filozifijā nesakrīt ne ar Kopenhāgenas interpretāciju ne citām idejām par kvantu mehāniku. Tas noliedz pieņēmumu par neatgriezenisku novērošanas darbību un ka eksistē klasiskā mehānika vai kvantu pasaule. Viņa digitālā filozofija uzstāj, ka kaut kāda digitālā mehānika ir viss, kas eksistē, ar "likumiem", kas ietver informācijas saglabāšanu.

Fredkina "Noteiktās dabas" (Finite Nature) hipotēze uzstāj, ka gala rezultātā visas vienības fizikā, arī telpa un laiks, esot nošķirtas (discrete) un noteiktas (finite). Visas mēramas fiziskas vienības ar informācijas apstrādi rodas no kāda Planka līmeņa veidojuma (substrātes) kādā "paralēlā Visumā".[16] Arī informācijas daudzums jebkurā mazā laiktelpas tilpumā esot noteikts un kādai mazai varbūtībai vienlīdzīgs.[17][18]

Mathematica datorprogrammas veidotājs Stīvens Volframs[19] grāmatā A New Kind of Science, apsvēra iespējamību, ka enerģija un laiktelpa varētu būt "sekundāri" atvasinājumi no informatīvā veidojuma (substrāta) Planka līmenī. Argumentēts, ka Fredkina "Noteiktās dabas" un Volframa idejas par fiziku attiecināmas uz "neatrisinātām fizikas problemām".[20][21] Fredkins piedāvājis savus digitālās fizikas "likumus":

  • Informācija ir saglabāta.
  • Dabas pamata process ir kāda vispārināta (universāla) skaitļošanas īpašība.
  • Jebkuras fizikālās sistēmas stāvoklim piemīt digitāls skaidrojums (attēlojums).
  • Tikai digitāls informācijas process izraisa jebkādu pārmaiņu (pārveidojumu).
  • Pieņem "Noteiktās dabas" hipotēzi.
  • Informācijas saglabāšana ir atgriezenisks process.[22]

Fredkins apgalvo, ka digitālā filozofija ietver pamatojumus par gandrīz visām fiziskām parādībām un teorētiski jābūt absolūtam leņķiskam ātrumam un virzienai "vismikroskopiskā līmenī." Šajā līmenī vairākas Einšteina un Ņūtona idejas esot pārkāptas. Tas nenozīmējot, ka relativitātes likumi matemātikā ir aptuveni bet, ka vēl neēsot veikti eksperimenti, kas varētu pieļaut jaunas aprēķinus. Šis vienīgi izmainītu mūsu "nematemātisko saprašanu" par sekām ar "pareizo matemātiku teorētiskā fizikā."

Digitālās filozofijas pētnieki šķiet nenoliedz pamatojumus, kas arī saskatīti šūnu automātu idejās un apgalvo, ka digitālā fizika nodarbojās ar iespējamiem secinājumiem, ja ir pieņēmums, ka Visums ir kā Tjūringa mašīna, milzīgs, pilnīgs Alana Tjūringa šūnu automāta lauks. Tomass Kempbels spriežot par "visu" skaidrojis, kā "mīlestība ir būtībā apziņa ar zemu entropiju."[23]

Kritika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vīnes universitātes teorētiskais fiziķis Karls Svozils rakstījis, ka trūkst pierādījumu, ka Visums nodarbojās ar datoram līdzīgu skaitļošanu.[24] Tomass Kempbels atstāstījis kādu Fredkina skaidrojumu šādi:

Realitāte nevar skaitļot pati sevi. Jautājums bija: "Doktor Fredkin, ja tā ir simulācija, kurš to darbina? Kur tā tiek darbināta?" Un Fredkins sacīja: „Citur". Viņš teica: "Es nezinu. Vienādojumi mani līdz tam nenoved. Zinātne tikai man saka, ka tas tā ir." Viņš saka, ka zinātne un eksperimenti rāda, ka laiks ir digitāls. Atsevišķi gabali. Tas nav nepārtraukts.[25] [26]

Vairums elementārdaļiņu fiziķi apšauba izotropiju ļoti mazos mērogos (fizikālo īpašību neatkarību no virziena). Digitālajā fizikā, kā arī skaitļošanas ideju vēsturē, digitālā ģeometrija (ciparu ģeometrija)[27][28] esot izotropisks Visuma modelēšanas (3D modelēšanas) paņēmiens. Angļu filozofs Karls Popers nosaucis "kosmoloģisko principu" par dogmu jo "mūsu neziņa tiek padarīta par principu, ka mēs kaut ko saprotam".[29]

Pētnieku uzskaitījums (nepilns)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Edvards Fredkins, Gregorijs Čeitins (Gregory Chaitin),[30][31] Stīvens Volframs, Konrāds Cūze[32] Karls Svozils, Ričards Fainmens, Franks Vilčeks (Frank Wilczek), Alekss Visners-Gross (Alex Wissner-Gross)[33] Lee Smolin[34] Tomass Kempbels

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. [1] Fredkina raksts: "Ievads digitālā filozofijā" (angliski)
  2. [2] Cūzes (Zuse) raksts: "Rēķināt telpu" (angliski)
  3. [3] Cūzes Rechnender Raum (vāciski)
  4. [4] Stenfordas universitātes Filozofijas enciklopēdija - Šūnu automāti (angliski)
  5. [5] Santafe institūta pētnieki skaidro terminus
  6. [6] Volfs un monisms (angliski)
  7. Volfs: “daß die Welt eine Reihe veränderlicher Dinge sind, und auf einander folgen, insgesamt aber mit einander verknüpfet sind.” Tulkojums un citāts Eric Watkins diplomdarbā: Kant's Third Analogy of Experience (Nortre Dame, 1994), 88. lpp.
  8. [7] Stenfordas universitātes Filozofijas enciklopēdija - Neitrālais monisms (angliski)
  9. [8] Fredkina raksts: "Piecas atbildes" (angliski)
  10. [9] Tomass Kempbels (latviski)
  11. [10] Bērziņa lekcija (latviski)
  12. [11] Docenko lekcija (latviski)
  13. [12] Stenfordas universitātes Filozofijas enciklopēdija - The Computational Theory of Mind (angliski)
  14. [13] Stenfordas universitātes Filozofijas enciklopēdija "Fizikālo sistēmu skaitļošana" (angliski)
  15. [14] Aleksa raksts: "Cēloniskie entropijas spēki" (angliski)
  16. [15] Maksa Tegmarka raksts: "Paralēlie Visumi" (angliski)
  17. Fredkins (1992). "Finite Nature". Proceedings of the XXVIIth Rencontre de Moriond.
  18. [16] Fredkina raksts: "Noteiktā daba" (angliski)
  19. [17] Raksts par Volframu (angliski)
  20. [18] Neatrisināto probēmu 1. uzskaitījums (angliski)
  21. [19] Neatrisināto problēmu 2. uzskaitījums (angliski)
  22. [20] Fredkina raksts par atgriezenisko īpašību
  23. "Mana Lielā Teorija par Visu" : (2007) ISBN 978-0972509466 (angliski)
  24. [21] Svozila raksts: "Skaitļošanas Visumi" (angliski)
  25. [22] Tomass Kempbels (latviski)
  26. Tomass Kempbels "Mana Lielā Teorija par Visu" (My Big Theory of Everything)
  27. [23] Digitālās ģeometrijas algoritmi (angliski)
  28. [24] Ievads digitālā ģeometrijā (angliski)
  29. [25] Raksts: Popers kritizē kosmoloģiju (angliski)
  30. [26] Čeitina mājaslapa
  31. [27] "Ievads digālā filozofijā" (itāliski)
  32. [28] Cūzes biogrāfija
  33. [29] Alex Wissner-Gross
  34. [30] Raksts: Smolins kritizē kvantu mehāniku (angliski)

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • [31] Edvarda Fredkina mājaslapa
  • [32] Tomasa Kempbela mājaslapa
  • [33] Konrāda Cūzes mājaslapa
  • [34] Karla Svozila mājaslapa
  • [35] Digitālo fiziku fragments (Boikets) (latviski)