Digitālā televīzija

Vikipēdijas raksts

Digtālā televīzija ir televīzija, kur video pārraida MPEG2, MPEG4 vai citādi kodētas digitālas straumes (stream) veidā, atšķirībā no parastās televīzijas. Digitālo signālu var izplatīt kabeļtīklos (digitālā kabeļtelevīzija), no pavadoņa (digitālā pavadoņtelevīzija), vai arī ar parasto TV raidīšanas aparatūru (digitālā televīzija)(parasti tieši ar šo saprot digitālo televīziju). Atšķirībā no analogās televīzijas, te ir iespējams mainīt kvalitāti (augstas kvalitātes kanāls, kas aizņem vairākus analogos kanālus, vai (biežāk) zemas kvalitātes kanāls, kur tādus vairākus var iepresēt vienā analogajā kanālā).

[izmainīt šo sadaļu] Priekšrocības un trūkumi, salīdzinot ar analogo televīziju

• Priekšrocības:
  • Nemainīgi augsta attēla kvalitāte, neatkarīgi no uztveršanas apstākļiem (kamēr vien ir signāls),
  • Vienā frekvenču joslā ir iespējams izvietot vairākus kanālus.
• Trūkumi:
  • Pie pārāk vāja signāla attēla nav nemaz (analogajai TV šajā gadījumā būtu sliktas kvalitātes attēls),
  • Dārga aparatūra.

Pasaulē eksistē vairāki digitālās televīzijas standarti, no kuriem nozīmīgākie ir Eiropas (DVB), ASV (ATSC) un Japānas (ISDB). Latvijā tiek lietots DVB standarts. Digitālajai televīzijai ir iespējama satura šifrēšana, kas ir viens no galvenajiem iemesliem tās lietojumam pavadoņtelevīzijā un kabeļtelevīzijā.

[izmainīt šo sadaļu] DVB-T

Eiropā (un Latvijā) lietotais zemes apraides digitālās televīzijas standarts ir DVB-T (Digital Video Broadcasting - Terrestrial). Šeit pārraida kompresētu digitālo video (kopā ar audio), izmantojot OFDM modulāciju. Standarta video kodeki ir MPEG2 un H264.

Eksistē 3 OFDM modulācijas paveidi: attiecīgi ar 2048, 4096 un 8192 subnesējiem. Izplatītākais standarts ir ar 8192 subnesējiem. Standartus ar mazāku subnesēju skaitu standartizēja tad, kad vēl nebija skaidrs vai būs iespējams pietiekoši lēti izgatavot 8192 subnesēju demodulatoru.

Katru subnesēju var modulēt ar QPSK, 16-QAM vai 64-QAM. Katrs DVB-T kanāls var aizņemt 5,6,7 vai 8 MHz platu frekvenču joslu. Tā, kā DVB-T lieto OFDM, te raidītājam ir nepieciešama lineāra izejas pakāpe, kas nozīmē samazinātu lietderības koeficientu un lielākas raidītāja izgatavošanas izmaksas.