Dignājas pagasts

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Dignājas ciems)
Dignājas pagasts
Novads: Jēkabpils novads
Centrs: Dignāja
Kopējā platība:[1] 83,4 km2
 • Sauszeme: 80,5 km2
 • Ūdens: 2,9 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 384
Blīvums (2023): 4,8 iedz./km2
Dignājas pagasts Vikikrātuvē

Dignājas pagasts ir viena no Jēkabpils novada administratīvajām teritorijām tā austrumos, Daugavas kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada Dunavas, Zasas, Leimaņu un Ābeļu pagastu, kā arī Līvānu novada Līvānu pilsētu un Turku un Jersikas pagastu. Pagasta pārvalde izvietojas Vandānu ciema «Kamenēs».

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes: Daugava, Meņķa upīte, Slīterānu upīte.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienu Dignājas pagasta teritorijā vēsturiski atradās Dignājas muiža (Gut Dubena, Dignāja), Menkes muiža (Gut Menkenhof).

1935. gadā Jēkabpils apriņķa Dignājas pagasta platība bija 215,6 km² un tajā dzīvoja 2956 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Bērzones, Dignājas, Drēģu un Eglones ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Dignājas ciems ietilpis Aknīstes (1949-1954) un Jēkabpils (pēc 1954. gada) rajonos. Dignājas ciemam 1954. gadā pievienoja Drēģu ciema K. Barona kolhoza teritoriju, 1956. gadā — Dunavas ciema Sudrabkalna kolhoza teritoriju, bet 1968. gadā — padomju saimniecības «Dunava» teritoriju pievienoja Dunavas ciemam.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Dignājas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Jēkabpils novadā.

Pilskalns: Dignājas pilskalns.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Dignāja, Dignājas skola, Kaļvāres, Meņķis, Slīterāni, Vandāni.

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pēteris Dardzāns (1889—1985), tautsaimnieks, latviešu strēlnieku virsnieks, vēsturnieks.
  • Jānis Akuraters (1876—1937), dzejnieks, rakstnieks un politiķis, latviešu strēlnieks.

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
  3. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  4. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  5. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9