Dignājas pagasts ir viena no Jēkabpils novada administratīvajām teritorijām tā austrumos, Daugavas kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada Dunavas, Zasas, Leimaņu un Ābeļu pagastu, kā arī Līvānu novada Līvānu pilsētu un Turku un Jersikas pagastu. Lielākās apdzīvotās vietas ir Dignāja, Dignājas skola, Kaļvāres, Meņķis, Slīterāni, Vandāni. Pagasta pārvalde izvietojas Vandānu ciema «Kamenēs».
Upes: Daugava, Meņķa upīte, Sleiterānu upīte.
1935. gadā Jēkabpils apriņķa Dignājas pagasta platība bija 215,6 km² un tajā dzīvoja 2956 iedzīvotāji.[2] 1945. gadā pagastā izveidoja Bērzones, Dignājas, Drēģu un Eglones ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Dignājas ciems ietilpis Aknīstes (1949-1954) un Jēkabpils (pēc 1954. gada) rajonos. Dignājas ciemam 1954. gadā pievienoja Drēģu ciema K. Barona kolhoza teritoriju, 1956. gadā — Dunavas ciema Sudrabkalna kolhoza teritoriju, bet 1968. gadā — padomju saimniecības «Dunava» teritoriju pievienoja Dunavas ciemam.[3] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Dignājas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Jēkabpils novadā.
Pārceltuve pār Daugavu, skats no Līvāniem uz Vandāniem
Dignājas pilsētiņa bija nocietināta un saimnieciskajā dzīvē tai bija novadam stratēģiska nozīme. Tā atradās plašā, plakanā divpakāpju paugurā Dignājas pagasta Kusiņu saimniecības tīrumā, 300 m no Daugavas kreisā krasta. Paugura pamats - dolomītu klints 15 m virs pārpurvotas pļavas. Pilsētiņa aizņēma 65x35 m plašu klintāju upes krastā.
Dignājā atrasti kaula žebērkļi, pogas, adatas un saspraudes, akmens cirvju lauskas, metāla liešanas tīģeļus, māla sprēslīcas, tekstilās un citu veidu keramikas lauskas.
