Dikļu muiža

Vikipēdijas lapa
Dikļu muiža
Dikļu muiža
Dikļu muiža (Latvija)
Dikļu muiža
Dikļu muiža
Vispārīga informācija
Arhitektūras stils Neobaroks
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Dikļu pagasts, Valmieras novads, Latvija
Koordinātas 57°35′52″N 25°06′08″E / 57.597848756627°N 25.102346736695°E / 57.597848756627; 25.102346736695Koordinātas: 57°35′52″N 25°06′08″E / 57.597848756627°N 25.102346736695°E / 57.597848756627; 25.102346736695
Tehniskās detaļas
Stāvi 2
Oficiālais nosaukums: Dikļu muižas pils
Aizsardzības numurs 8537
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 18. decembris

Dikļu muiža (vācu: Dickeln) ir muiža, kas atrodas Dikļu pagastā, Valmieras novadā, Latvijā. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senākās ziņas par Dikļu muižu ir no 1456. gada, kad tā bija izlēņota Rīgas arhibīskapa vasalim Georgam fon der Pālenam. Pēc Lielā Ziemeļu kara 1722. gadā par tās īpašniekiem kļuva Lēvenvoldes, pēc tam Rozeni. No 1786. gada Dikļi piederēja Tīzenhauzeniem, no 1846. gada Hānenfeldiem. Pēdējās muižas īpašnieces līdz 1920. gada zemes reformai bija Irēna un Eva Volfas. 1919. gadā Valmieras apriņķa pārvalde, kam tika piešķirta muiža, šeit ierīkoja bērnu patversmi. 1937. gadā Dikļu muiža kļuva par sanatoriju, 1974. gadā — Republikānisko traumatoloģijas un ortopēdijas rehabilitācijas slimnīcu.[2]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kompleksā ir 18. gadsimta beigu pils un kūts, 18. gadsimta otrās puses klēts, parks. No 1891. līdz 1896. gadam pili pārbūvēja neobaroka stilā. Sākumā ēkai bijis viens stāvs, mansarda jumta centrālajā daļā vēlāk ticis izbūvēts 2. stāvs. Pēc 1937. gada tika veikta pārbūve, pēc 1937. gada — remonts. 2003. gadā pils tika restaurēta un rekonstruēta. Pašlaik te atrodas viesnīca, konferenču un semināru zāles, kafejnīca.[2]

19,9 ha lielajā parkā[2] aug ap 20 eksotisku koku.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Dikļu muižas pils». Saraksts.mantojums.lv. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
  2. 2,0 2,1 2,2 Latvijas enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2003. 216. lpp. ISBN 9984-9482-2-6.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]