Dināru kalniene

Vikipēdijas lapa
Dināru kalniene
Dināru kalniene
Ziemeļvelebitas nacionālais parks, Horvātija
Kontinents Eiropa
Novietojums Balkānu pussala
Valstis Karogs: Slovēnija Slovēnija
Karogs: Horvātija Horvātija
Karogs: Bosnija un Hercegovina Bosnija un Hercegovina
Karogs: Melnkalne Melnkalne
Karogs: Serbija Serbija
Karogs: Albānija Albānija
Garums 667 km
Platums 35—230 km
Platība 174 445 km2
Augstākais kalns Jezerca
Augstums 2694 m
Koordinātas 43°30′N 18°0′E / 43.500°N 18.000°E / 43.500; 18.000Koordinātas: 43°30′N 18°0′E / 43.500°N 18.000°E / 43.500; 18.000
Dināru kalniene (Eiropa)
Dināru kalniene
Dināru kalniene
Dināru kalniene Vikikrātuvē

Dināru kalniene (slovēņu: Dinarsko gorstvo, horvātu: Dinaridi, serbu: Динарске планине) vai Dināru Alpi (albāņu: Alpet Dinaride) ir kalniene Balkānu pussalas ziemeļrietumos.[1] Stiepjas vairāk kā 660 km garumā Slovēnijas, Horvātijas, Bosnijas un Hercegovinas, Melnkalnes, Serbijas, Albānijas un Kosovas teritorijā paralēli Adrijas jūras krastam no Jūlija Alpiem ziemeļos līdz Drinas upes ielejai dienvidos.

Dināru kalniene ir jauni kroku kalni, kas veidojušies mezozojā, paleogēnā un neogēnā pirms 50—100 miljoniem gadu. Augstāko rietumu daļu veido kaļķakmeņu plakankalnes un grēdas (Velebits, Dināra), kurām raksturīgas karsta reljefa formas ar grūti pārvaramu kalnu barjeru ar krauju uz Adrijas jūru. Austrumu daļā vidēji augstas no slānekļiem, smilšakmeņiem, metamorfajiem un izvirdumiežiem veidotas plakankalnes un kalnienes, ko saposmo ielejas un ielejas un tektoniskās ieplakas. Dienvidu daļā Durmitors un Ziemeļalbānijas Alpi ar kalnienes augstāko virsotni Jezercu (2694 m).

Kalnienes rietumu daļā dēļ karstiem nav virszemes noteces; plaši kailkarsta lauki, klintis bez veģetācijas. Austrumu daļā blīvs upju tīkls, nogāzēs meži, virs tiem subalpīnās pļavas.

Bosnijas un Hercegovinas teritorijā, kalnienes centrā atrodas Blidiņes dabas parks, un Horvātijas daļā atrodas Dināras dabas parks.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 174. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]