Diokletiāns

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Diokletiāns
Gaius Aurelius Valerius Diocletianus
Istanbul - Museo archeol. - Diocleziano (284-305 d.C.) - Foto G. Dall'Orto 28-5-2006.jpg
Diokletiāna krūšutēls
Romas imperators
Amatā
284. gada 20. novembris — 305. gada 1. maijs
Priekštecis Numeriāns
Pēctecis Konstantijs Hlors un Galērijs

Dzimšanas dati 244. gada 22. decembrī
Salona, Romas impērija (tagad Splita Karogs: Horvātija Horvātija
Miršanas dati 311. gada 3. decembrī (66 gadu vecumā)
Salona, Romas impērija (tagad Splita Karogs: Horvātija Horvātija
Dzīvesbiedrs(-e) Priska
Reliģija pagānisms

Diokletiāns, pilnā vārdā Gajs Aurēlijs Valērijs Diokletiāns, (Gaius Aurelius Valerius Diocletianus, dzimis 244. gada 22. decembrī[1], miris 311. gada 3. decembrī[2]) bija Romas impērijas imperators no 284. gada 20. novembra līdz 305. gada 1. maijam. Diokletiāns dzimis Dioklejā (Dioclea) pie Salonas, mūsdienu Splitas pievārtē neievērojamā ģimenē.

Valdīšanas periods[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Diokletiānu par imperatoru iecēla romiešu armija. Diokletiāns bija imperators, kuram izdevās izbeigt tā saukto Trešā gadsimta krīzi Romas impērijā. Diokletiāna efektīvās pārvaldes reformas ļāva saglabāties Rietumromas impērijai vēl divsimt gadu, bet Austrumromas impērijai vēl tūkstoš gadu.

Konflikti Balkānos un Ēģiptē[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Diokletiāns pavadīja 293. gada pavasari, ceļojot ar Galēriju no Sirmiumas uz Bizantiju (Stambulu, Turcijā). Diokletiāns tad atgriezās Sirmiumā, kur viņš palika visu nākošo ziemu un pavasari. Viņš 294. gadā atkal uzsāka karagājienu pret sarmatiem, iespējams, ka tas bija rudenī,[3] un guva uzvaru pār tiem. Sakāve par sarmatiem no Donavas provincēm bija uz ilgu laiku. Viņš uzbūvēja nocietinājumus uz ziemeļiem no Donavas,[4] pie Akvinkas (Budapešta, Ungārija), Bononijas (Vidina, Bulgārija), Ulcisijas Veteras, Kastras Florentijas, Intercisas (Dunauivaroša, Ungārija) un Onagrinumas (Begeča, Serbija). Jaunie nocietinājumi kļuva par daļu no jaunās aizsardzības līnijas, kuru nosauca par Ripa Sarmatica.[5] 295. un 296. gadā Diokletiāns vēlreiz uzsāka karagājienu šajā reģionā un 296. gada vasarā guva uzvaru pār karpiem.[6] Savas valdīšanas beigās Diokletiāns pilnībā nostiprināja līniju Donavas garumā, izdrošinot to ar nocietinājumiem, placdarmiem, lieceļiem un torņiem, kā arī nosūtot vairāk nekā piecpadsmit leģionus parvaldīt šo reģionu. Tas prasīja milzīgus līdzekļus, bet tādā veidā vismaz tika nodrošināta aizsardzība.[7]

Trajāna templis Filas salā, no jauna dibinātā robeža starp Nobatiju, Blemjesu un Romas Ēģipti[8]

Tajā pašā laikā Galērijs uzsāka strīdus Augšēģiptē. Viņš būtu atgriezies Sīrijā 295. gadā, lai cīnītos pret Persijas impēriju.[9] Diokletiāna mēģinājumi ieviest ēģiptiešiem nodokļu sistēmu pēc impērijas standartiem izsauca neapmierinātību un sacelšanos Galērija laikā.[10] Uzupators Domitius Domitianus pasludināja sevi 297. gada jūlijā vai augustā par Augustu. Lielākā daļā Ēģiptes, ieskaitot Aleksandriju, atzina viņa noteikumus.[11] Diokletiāns devās uz Ēģipti, lai apspiestu viņu, sākumā, 297. gada rudenī, apspieda dumpiniekus Tēbaidā,[12] pēc tam devās uz Aleksandriju, kuru aplenca. Domitianus nomira 297. gada decembrī,[13] kad Diokletiāns jau konrolēja lielāko daļu Ēģiptes, izņemot pilsētas. Aleksandrija, kuras aizsardzību organizēja Diokletiāna bijušais pārvaldnieks Aurēlijs Ahilejs, noturējās iespējams pat līdz 298. gada martam.[14]

Birokrātiskās afēras beidzās Diokletiāna uzturēšanās laikā:[15] notika iedzīvotāju skaitīšana, un Aleksandrija zaudēja spēju neatkarīgi kalt naudu, kas bija sods par sacelšanos.[16] Diokletiāna reformas sakārtoja ēģiptiešu administratīvās lietas daudz līdzīgāk Romas standartiem.[17] Nākošajā vasarā Diokletiāns devās uz dienvidiem gar Nīlu, kad viņš ieradās Oksirinkhosā un Elefantinā.[18] Nūbijā, viņš nodibināja mieru ar Nobatijas, Blemjesas ciltīm. Pēc miera noslēgšanas Romas robežas pārcēlās uz ziemeļiem pie Filajes un abas ciltis saņēma kompensācijā zeltu. Diokletiāns atstāja Āfriku uzreiz pēc miera noslēgšanas, nokļūstot 298. gada septembrī Augšēģiptē, bet 299. gada februārī - Sīrijā. Viņš satikās ar Galēriju Divupē.[19]

Mūža nogale[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

303. gadā Diokletiāns izvērsa pēdējās un vislielākās kristiešu vajāšanas Romas impērijā. 305. gadā atteicās no varas un dzīvoja savā pilī Salonas pievārtē, nodarbojoties ar savu iemīļoto vaļasprieku - kāpostu audzēšanu.

Atsauces un piezīmes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Barnes, New Empire, pp. 30, 46.
  2. Barnes, "Lactantius and Constantine", pp. 32—35; Barnes, New Empire, pp. 31—32.
  3. Odahl, Constantine and the Christian Empire, p. 59.
  4. Barnes, Constantine and Eusebius, p. 17; Williams, Diocletian, pp. 76—77.
  5. Williams, Diocletian, p. 76.
  6. Barnes, Constantine and Eusebius, p. 17; Odahl, Constantine and the Christian Empire, p. 59; Southern, Severus to Constantine, pp. 149—50.
  7. Williams, Diocletian, p. 77.
  8. Barnes, Constantine and Eusebius, pp. 17—18.
  9. Barnes, Constantine and Eusebius, p. 17.
  10. Barnes, Constantine and Eusebius, p. 17. See also Southern, Severus to Constantine, pp. 160, 338.
  11. Barnes, Constantine and Eusebius, 17.
  12. Odahl, Constantine and the Christian Empire, p. 59.
  13. DiMaio, "Domitius".
  14. Barnes, Constantine and Eusebius, p. 17; DiMaio, "Domitius".
  15. Barnes, Constantine and Eusebius, pp. 17—18; Southern, Severus to Constantine, p. 150.
  16. Southern, Severus to Constantine, p. 150.
  17. Harries, Law and Empire, p. 173.
  18. Southern, Severus to Constantine, p. 150.
  19. Barnes, Constantine and Eusebius, pp. 17—18.


Priekštecis:
Numeriāns, Karins
Romas imperators
284305
kopā ar Maksimiānu
Pēctecis:
Konstantīns Hlors, Galērijs