Dioptrija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Dioptrija (grieķu: dia — caur, optos — redzams[1]) ir lēcas stipruma mērvienība un ar to izsaka lēcas optisko stiprumu. Tas ir apgriezts lielums fokusa attālumam. Ja fokusa attālums ir 1 m, tad optiskais stiprums ir 1 dioptrija (m-1). Gaismu sakopojošām lēcām stiprums dioptrijās ir pozitīvs, bet izkliedējošām — negatīvs. Dioptrija nav SI mērvienība, taču to plaši lieto optikā un oftalmoloģijā. Dioptrijās mēdz izteikt ne tikai briļļu optisko stiprumu, bet arī redzes novirzes no normas. Piemēram, ja cilvēka tuvredzības lielums ir –3 dioptrijas (D vai dpt), tad viņam jānēsā brilles, kuru lēcu stiprums ir –3 dioptrijas. Tālredzīgiem cilvēkiem briļļu lēcu stiprums ir pozitīvs.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Zinātnes un tehnikas vārdnīca. R:, Norden AB, 2001, 156. lpp.