Diplomātija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Apvienotās Nācijas, kuras galvenā mītne atrodas Ņujorkā, ir lielākā starptautiskā diplomātiskā organizācija.

Diplomātija ir sarunu māksla paplašinātā nozīmē saprotama un cieši saistīta ar ārpolitiku.

Senā Grieķija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grieķu devums diplomātijai[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jēdziens diploma — grieķu vārds — ārzemju pase, atvasināts vārds diplomāti — cilvēks, kam ir šī pase.

490-479 g. p.m.ē. Grieķu lielākais devums, 5 kaujās padzina persiešus no Eiropas. Šī grieķu uzvara radīja pamatu Eiropā tādu, kāds tas ir šodien.

Grieķu diplomātijas principi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

nav labi lauzt līgumus(uzticība), nav labi sabiedroto pamest nelaimē, diplomātiskā imunitāte(nav labi nogalināt sūtni), grieķi akceptēja zināmus, noteiktus kara vešanas principus, karš ir jāpasludina (kļuva par tradīciju).

Grieķu diplomātiskās vājības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

demokrātija noliedza slepeno diplomātiju, ļoti lēns mehānisms reaģēt uz draudiem toties demokrātija ir izturīgāka, skopa demokrātija.

Grieķu diplomāti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

grieķi neradīja profesionālu diplomātu dienestu, ziņnesim bija jābūt skaļai balsij, ziņnesim bija jābūt labai atmiņai, orators tuvinājās diplomātam - ziņnesis, kuru sūta nest ziņu ir spējīgs vest sarunas( nevarēja būt jaunāks par 50g. ), sabiedrībā cienījams. Lielākā nelaime - kukuļņemšana. Dāvanām jābūt reģistrētām. Grieķija neradīja patstāvīgas vēstniecības, sūtīja cilvēkus turp - atpakaļ. Patstāvīga vēstniecība parādījās ap 460 g.p.m.ē. Vēsturiski pirmais diplomāta veids - heralds - cilvēks, kurš atnes ziņu.

Senā Roma[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valodas devums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Roma pirmā radīja Eiropas mēroga izplatītu valodu - latīņu. 1. g. p.m.ē.

Diplomātijas principi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Republikas laikā sāk parādīties pāris principi par diplomātiju un tās formulēšanu: jebkurš līdzeklis ir labs, ja tas ir labs Romai, centās dominēt visās sabiedrībās (Romas virsvadība), 170.g.p.m.ē. taisnība ir spēkā, spēks ir taisnība, rada jēdzienu taisnīgs karš. Roma impērijas laikā diplomātijai pievērš mazāku nozīmi. Romas impērija ļoti augstprātīga pret sūtņiem. Roma ņēma ķīlniekus, Jūlija Cēzara laikā ap 600 ķīlniekiem. Roma draud pretiniekiem, kā arī uzstāda ultimātu par līgumu noslēgšanu. Ultimāti mieram ar Romu bija nežēlīgi Romieši patstāvīgi iejaucās citu valstu iekšpolitikā un izmantoja katru iespēju, lai destabilizētu situāciju valstī un tronī iesēdināt kādu romiešiem labvēlīgu vīru.

Bizantijas diplomātija (395-1453)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bizantija-Romas impērijas A-daļa, atdalījās no Romas izveidojot savu valsti.

Kristietība kā diplomātija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

uzskatīja, ka izplatot kristietību tā popularizēs sevi. Pārliecināja Krieviju pieņemt kristietību 989.g. Bizantija novājinājās, radās spēcīgs konkurents Musulmanisms. Bizantija pievērsa lielvalstu uzmanību diplomātijai, jo tai nebija tik liels un spēcīgs karaspēks kā Romai. Lai izdzīvotu sēj intrigas pretinieku vidū, uzrīda Krieviju Bulgārijai. Radās jēdziens Bizantiskums-vārda laušana, neuzticība. 1453.g. Bizantija krīt zaudējot turkiem. No 1441-1683.g. turki uzbrūk Eiropai.

Bizantija izmācīja pirmos profesionālos diplomātus, izsniedza viņiem rakstiskas instrukcijas - kā būt laipniem un izklaidēties, cik vien lepni iespējams, pārdot Bizantiešu produkciju un stimulēt tirdzniecību. Bizantieši izmantoja diplomātus kā legālus spiegus un informācija, ko viņi savāca kompensēja viņiem reālo spēka trūkumu.