Disidents

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Disidents (latīņu: dissidens atkritējs; tāds, kas runā pretī) plašākajā nozīmē ir cilvēks, kam ir citādi, pretēji uzskati nekā pastāvošajai varai vai sabiedrības vairākumam.[1]

Sākotnēji ar šo vārdu saprata cilvēkus, kuri nepiederēja pie valstī valdošās reliģijas, konfesijas. Pirmo reizi vēstures avotos šis vārds lietos 1766. gadā, lai apzīmētu protestantus. Politiskā kontekstā to pirmo reizi lietoja 1940. gadā attiecinot uz opozicionāriem totalitārās valstīs.[2]

Divdesmitā gadsimta sešdesmitajos gados Rietumvalstīs par disidentiem sāka saukt opozicionārus Padomju Savienībā un citās komunistiskajās valstīs. Šī jaunā opozicionārā kustība radās Hruščova "atkušņa" periodā.[3] Disidenti atšķīrās no citām opozīcijas kustībām ar to, ka viņi izmantoja nevardarbīgās cīņas metodes. Disidenti apelēja pie vispārējām vērtībām, kā arī tiesībām, kas bija ierakstītas padomju normatīvajos aktos, bet netika ievērotas.[4] Par disidentismu cilvēkus vajāja un represēja, nereti viņus kā vājprātīgos ieslodzīja psihiatriskajās slimnīcās.[3] Ievērojami padomju disidenti bija rakstnieks Aleksandrs Solžeņicins, zinātnieks Andrejs Saharovs un citi.[5] Arī starp latviešiem bija disidenti, piemēram, Gunārs Astra, Ints Cālītis.[6][7]

Mūsdienās joprojām pastāv disidenti, kas cīnās par cilvēktiesībām totalitārās un autoritārās valstīs, piemēram, Nobela miera prēmijas laureāts ķīnietis Liu Sjaobo.[8]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]