Diskusija:2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē/Arhīvs/2

Raksta diskusiju arhīvs

1. arhīvs (12.01.2012.—16.01.2012.)

2. arhīvs (16.01.2012.—28.01.2012.)

Atkal liekvārdība

Balstoties uz šiem Satversmes grozījumiem, 2000. gada 1. septembrī spēkā stājās "Valsts valodas likums", kura mērķi ir nodrošināt: 1) latviešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību, 2) latviešu tautas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, 3) tiesības brīvi lietot latviešu valodu jebkurā dzīves jomā visā Latvijas teritorijā, 4) mazākumtautību pārstāvju iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, ievērojot viņu tiesības lietot dzimto valodu vai citas valodas un 5) latviešu valodas ietekmes palielināšanu Latvijas kultūrvidē, veicinot ātrāku sabiedrības integrāciju.

Kā kursībā esošais attiecas uz rakstu 2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē? --Feens 21:55, 16 janvārī, 2012 (UTC)

Paldies Dievam, ka kāds cits arī to rēdz ;-) --Gwfan 21:58, 16 janvārī, 2012 (UTC)

Šis teikums patiesībā ir pats galvenais Gwfan uzbrukumu ierosinātājs un šīs diskusijas iemesls no paša sākuma. Tā nav vis liekvārdība, bet gan viena no galvenajām Latvijas valodas politikas pamattēzēm, pret kuru cīnās referenduma ierosinātāji. Tādēļ šis teikums pilnībā atbilst rakstam 2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē, jo izskaidro tā pamatcēloni. Pārējie parakstu vākšanas iemesli, kas izklāstīti rakstā, ir tikai gadījuma iemesli, kas " palaida procesu". Ceru, ka es saprotami atbildēju uz Feens jautājumu ?--Pirags 04:25, 17 janvārī, 2012 (UTC)

Mans viedoklis - nevis pamattēze, bet tukša likumprojekta propaganda. Ierosinu dzēst tekstu kursīvā. Vai pievienot tēzes par to, kāpēc būtu labi, ja krievu valoda būtu valsts valoda. :) (skaidrībai -pats balsošu par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, bet esmu atēdies propagandu jau PSRS laikā). --Feens 07:15, 17 janvārī, 2012 (UTC)

"Diskusijas iemesls" - droši vien. "Uzbrukumu ierosinātājs" - nu ta bišķiņ pa stipru ;-) Man vienkārši ir cits viedoklis neka daudziem šeit (LV-Vikipēdijā). Bet Vikipēdijai dažādi viedokļi iet tikai par labumu, jo tikai tā var "noslipēt" rakstu, padarot to par loģisku un neitrālu. Pretējā gadījumā viss būs tā, kā LV/RU avizēs: viens interpete faktus tā, otrs šitā - un nekāda dialoga.. :-( PS. Sorry par nelielo novirzi no tēmas. --Gwfan 07:25, 17 janvārī, 2012 (UTC)

Istenībā, es to pašu teicu vēl aizvakardien ;-) - "Valsts valodas politika ir (īstais) cēlonis referendumam". Bet ja skatītu Valsts valodas likuma formulējumā - tad cēlonis ir: ne 1), ne 2), pat ne 3), un točna ne 4), bet tikai 5) pants. - par izvelēto integrācijas modeli. --Gwfan 07:55, 17 janvārī, 2012 (UTC)

Šis ir likumdevēja sniegts valodas politikas pamattēžu apraksts. Vai tas ir adekvāts realai pašreizējai politikai, kuru cenšas mainīt referenduma ierosinātāji, vai ir tikai tās liekulīga maskēšana ar skaistiem vārdiem, ir cits jautājums. Fuseau 12:02, 17 janvārī, 2012 (UTC)

Atbalstu dzēst tekstu kursīvā. Pec tām var atseviški diskutēt par "5) ka cēlonis, vai ātrāka utt.". --Gwfan 21:01, 17 janvārī, 2012 (UTC)

Vispār, es domāju, ka 5. pantu izmantoja VL-TB/LNNK ka pamatojumu savai parakstu vākšanai un šo referendumu organizātori minēja ka cēloni (jāpameklē atsauces). Ja to var pielikt tekstā, tad es {pret} dzēšanu. --Gwfan 00:34, 19 janvārī, 2012 (UTC)

Referenduma ierosināšanas priekšvēsture

Ierosinājumi:

• Protestējot pret to, 2011. gada 15. februārī jauniešu kustība "Vienota Latvija" izvirzīja ideju par oficiālās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. nomainīt ar 2011. gada 15. februārī jauniešu kustība "Vienota Latvija" deklarēja, ka protestējot pret šīm iniciatīvām, izvirza ideju par oficiālās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. --Feens 22:05, 16 janvārī, 2012 (UTC)

Atbalstu --Gwfan 22:14, 16 janvārī, 2012 (UTC)

Neatbalstu --GreenZeb — 2012. gada 17. janvārī, plkst. 02.56 (UTC +2)

Kāds ir priekšlikums? Atstāt, kāds ir? --Feens 06:51, 17 janvārī, 2012 (UTC)

Neatbalstu, jo ideja par oficiālas valsts valodas piešķiršanu krievu valodai ir krietni senāka iniciatīva un šeit lasītājam tiek radīts maldīgs iespaids, ka ideja ir izprovocēta un pēkšņi radusies 2011. gada 15. februārī. Ierosinu teikumu formulēt tā, kā bija rakstīts oriģinālajā tekstā „Vienotas Latvijas” mājaslapā [1]: 2011. gada 15. februārī kustība „Vienota Latvija” deklarēja, ka krievu valodai ir jābūt oficiālajai Latvijas Republikas valodai līdzās latviešu valodai un šis krievu valodas statuss ir jānostiprina Satversmē. --Pirags 04:47, 17 janvārī, 2012 (UTC)

"jo ... ideja krietni senāka" - ja atrodisi atsauci, tad varbūt pat ieliksim rakstā. Bet tomēr vārdu "protestējot" nedrīkst izņemt. --Gwfan 06:47, 17 janvārī, 2012 (UTC)

Krietni senāka - vajadzētu atsauci. Protestējot - arī vajadzētu atsauci (tajā Vienotās Latvijas paziņojumā nav nekas par protestēšanu). --Feens 07:04, 17 janvārī, 2012 (UTC)

Atsauce uz "protestējot": "Такой протест может быть эффективен ..." http://www.za-rodnoj-jazik.lv/arhiv/zajavlenie/zajavlenie.html --Gwfan 09:38, 17 janvārī, 2012 (UTC)

Ups nē, tie ir "Dzimtā valoda"s vārdi. "Vienota Latvija" šo vārdu nelietoja, bet VL-TB/LNNK akciju gan pieminēja kā iemeslu (http://vienotalatvija.lv/lv/home/153.html). Tātad varbūt labāk "reakcija" vai "reaģējot"? --Gwfan 10:57, 17 janvārī, 2012 (UTC)

Ideja varētu būt senāka, bet šis nav raksts Valodu politika Latvijā. Šis ir raksts par konkrētu referendumu, kuru uzsāka pēc "Dzimtās valodas", t.sk. "Vienotās Latvijas", iniciatīvas, kas tika izteikta 2011. g. sākumā. Fuseau 12:05, 17 janvārī, 2012 (UTC)

Atbalstu Jo tad tas atspoguļotu gan Pīrāga norādīto, gan to, ka šis bija iegansts. Es arī domāju, ka šeit varētu izvērstāk paskaidrot par ko tieši viņi "protestēja" un nodzēst pirms tam esošo "Tas ļautu bez juridiskām sekām ieviest apmācību skolās tikai latviešu valodā" (tur nav atsauces un šī raksta tēmai ir diezgan nesvarīgi ko NA domāja ar savu akciju; svarīgi ir ko par to domā referenduma rīkotāji) ~~Xil (saruna) 10:40, 17 janvārī, 2012 (UTC)

Var sniegt atsauces uz NA un DzV sniegto NA grozījumu interpretāciju.Fuseau 12:05, 17 janvārī, 2012 (UTC)

Valsts valoda LPSR konstitūcijā

kurā LPSR konstitūcija tika papildināta ar 73.1 pantu: "Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā valsts valoda ir latviešu valoda" Šim vajadzētu kaut kādu avotu. Es atradu, ka kaut kā taisījās iekļaut, bet vai iekļāva?--Gaujmalnieks 07:18, 17 janvārī, 2012 (UTC)

Šeit atradu šo - 1989. gada 5. maijā tika pieņemts Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas likums Par Latvijas PSR Konstitūcijas (Pamatlikuma) papildināšanu un LPSR Valodu likums. Pamatlikums tika papildināts ar 73.1 pantu: Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā valsts valoda ir latviešu valoda. Bet vai visu tur paguva līdz galam noformēt - nezinu. --Feens 22:34, 17 janvārī, 2012 (UTC)

Tas derēs. Es arī vienā vietā beidzot šo atradu. --Gaujmalnieks 09:02, 18 janvārī, 2012 (UTC)

Mani apmierina Feena norādītais avots, bet, iespējams, jūsu atrastais ir autoritatīvāks? Kāds tas būtu - un kurš no tiem būtu jāliek rakstā (ja attiecīgā informācija tur paliks)?Fuseau 14:39, 18 janvārī, 2012 (UTC)

Avota apmierinājuma līmenis jau paliek lasītāja, ne kāda margināla papildinātāja ziņā - uzdevums ir saites/atsauces dot - protams, ņemot vērā, autoratīvus avotus. 90.130.66.4 14:59, 18 janvārī, 2012 (UTC)

Protams var sākt polemiku cik autoratīvs ir saits www.vvk.lv vai www.ezītismiglā.com vai www.talibanrulz.ru. 90.130.66.4 15:01, 18 janvārī, 2012 (UTC)

Raksta bloķēšana

• Pamats: informācija šeit ir ļoti aktuāla un jūtīga. Noskaidrojas ka LV-Vikipēdiā pagaidām nav definēti konsensusa meklēšanas noteikumi konfliktu gadījumos (ka Wikipediā citās valodās). Jebkurš "uzbrucējs" var ātri sabojāt rakstu uz kādu laiku, piem. ieliekot strīdīgo informāciju vai izņemot kaut ko ārā bez diskusijam. Un tālāka vienkārša bloķešana atstāj rakstu nesaskaņota stāvoklī. Arī administratoriem lūgums bez diskusijam vairs neko nemainīt. --Gwfan 08:26, 17 janvārī, 2012 (UTC)

Būtu labi, ja kāds palīdzētu tulkot/veidot vakardien izveidoto Vikipēdija:Vienprātība --Gwfan 09:19, 17 janvārī, 2012 (UTC)

Atbalstu --Gwfan 12:23, 18 janvārī, 2012 (UTC)

Piedāvāju ielikt, pašā augšā, sarakstu ar aktuālām diskusijam

• Lai tomēr neaizkavētu raksta pilnveidošanu piedāvāju ielikt šajā diskusijas lapā, pašā augšā, sarakstu ar aktuālām diskusijam (ar saitem). Jo savādāk te jau tagad grūti kaut ko atrast. --Gwfan 08:39, 17 janvārī, 2012 (UTC)

Neatbalstu. Taisīt simtiem diskusiju nav jēgas. Pats raksti, ka ļoti grūti kaut ko atrast. Tā ir laika tērēšana. Tāpat lielākā daļa aktīvo lietotāju šeit ir administratori. --GreenZeb — 2012. gada 17. janvārī, plkst. 16.07 (UTC +2)

Sorry, aizmirstu ka var veidot diskusijas arhīvus ;-) Atceļu savu piedāvājumu --Gwfan 14:30, 17 janvārī, 2012 (UTC)

Var šo daļu pārcelt uz arhīvu ;-) --Gwfan 14:33, 17 janvārī, 2012 (UTC)

Piedāvāju nobloķēt Gwfan līdz referendumam

Piedāvāju nobloķēt Gwfan līdz referendumam, ja tāds vispār būs. --Zemgalietis 15:44, 17 janvārī, 2012 (UTC)

Publiskais fui tev, Zemgalieti. Neizturies pret citiem tā, kā negribētu, lai pret tevi izturas (vai tu esi mazohists?) --Dark Eagle 07:15, 18 janvārī, 2012 (UTC)

Kurš nu būtu runājis... (tavi izgājieni ltg wiki). --Zemgalietis 22:47, 18 janvārī, 2012 (UTC)

Tikko burtiski visu vakaru meklēju par ko Zemgalietis šo attiecina, bet neatradu. Neko. Nevajadzētu tā izteikties bez iemesla, tas faktiski ir kā apavainojums. --GreenZeb — 2012. gada 19. janvārī, plkst. 02.19 (UTC +2)

Pareizi saki — nekā nav, respektīvi, pie tās attieksmes, kas tur ir, neviens nenāk tur ko pievienot. Es protams esmu čuilis, bet, ja latgalietim, kas pārvalda valodu, tur par muļķi un saka, ka viš neko nesaprot un nepareizi raksta, saprotams, ka neviens tur neies tērēt savus nervus. --Zemgalietis 00:24, 19 janvārī, 2012 (UTC)

Ja Vikipēdija būtu esošai valdībai piederošs projekts, tad, laikam, sen jau būtu ;-) --Gwfan 16:03, 17 janvārī, 2012 (UTC)

Ebreji tevi toč nosūtītu sāli rakt. --Zemgalietis 16:21, 17 janvārī, 2012 (UTC)

Sorry, tā bija Vikipēdija:Lietotāju_uzvedības_noteikumi 4.4. p. pārkāpums. Es te skatos - tu jau 2 reizes tika bloķēts uz nedēļu. Bye bye uz 1 mēnesi? --Gwfan 16:42, 17 janvārī, 2012 (UTC)

Tas nevis tā. Tu ar google translate raksti? --Zemgalietis 16:53, 17 janvārī, 2012 (UTC)

Neizmantoju. Vairākas reizes mēģināju pārformulēt teikumu lai... rezultātā sanāca ka viena daļa palika vecā un otra jaunā :-O --Gwfan 22:14, 17 janvārī, 2012 (UTC)

Piedāvāju šo sadaļas daļu dzēst. Par Zemgalietis teikto ir jāizlemj administratoriem. --Gwfan 20:27, 17 janvārī, 2012 (UTC)

Aicinu saglabāt civilizētas diskusiju formas. Pagaidām aicinu. Esmu birokrāts, labsirdīgs. Pagaidām. --Feens 21:14, 17 janvārī, 2012 (UTC)

Un kā ar šo sadaļas daļu dzēšanu? Vai tā ir vajadzīga? --Gwfan 21:23, 17 janvārī, 2012 (UTC)

Kāda jēga? Lai katra runātais paliek paaudžu paudzēs. Tas bieži ir lielāks sods. :) --Feens 21:51, 17 janvārī, 2012 (UTC)

Es tieši iedomājos, kā pēc 200 gadiem nākošās paaudzes šo diskusiju lasīs.. Domās, kas gan tas par Zemgalieti, Feenu, ZaļZebu... Atklāti sakot, visiem gan jau būs vienalga. varbūt paņirgt varēs, par to, cik aprobežoti mēs šeit bijām pirms 200 gadiem... Nu, pieņnmot, ka katra nākamā paaudze arvien gudrāka paliek. :) --GreenZeb — 2012. gada 19. janvārī, plkst. 02.24 (UTC +2)

Tas ir tikai tāpēc, ka es atbalstu totālāko anarhiju, arī šeit Vikipēdijā. Zemgalietis, Feens, ZaļZebs vēl ir tie foršāki lietotāji, bet citi... nu kas te ir ierakstījuši... Jārunā vienkārši atklātu valodu, kaut vai ar lamu vārdiem citu ir jānoliek gar zemi. Dažim cilvēkiem ir jāsaprot, ja savādāk nevar. Hitlers jau paņēma nažus un švirkst! (rīkles nav). Tas tā, tīri filozofiski. --GreenZeb — 2012. gada 19. janvārī, plkst. 02.32 (UTC +2)

Gwfan, pie mums ir aizliegts jebkādā veidā rediģēt, modificēt un dzēst diskusiju lapā ievietoto informāciju (izņēmums ir gadījumi, kad diskusiju lapā tiek veikts vandalisms, tajā skaitā necenzēta leksika, ievietoti personas privāti dati u.c.). Par tavu stilu — silti ieteiktu sākumā izdomāt un tikai tad uzrakstīt kompaktos teikumos, nevis veikt ierakstus katru reizi, kad kaut kas ienāk prātā — savādāk ir ļoti grūti orientēties šājā informācijas jūklī! Un lūgums arī turpmāk par diskusiju virsrakstiem neizmantos veselas stāsta daļas, bet aprobežoties ar pāris kodolīgiem vārdiem. Paldies. --Digital1 22:31, 17 janvārī, 2012 (UTC)

Lūdzu papildināt ar atsauci un aktuāliem viedokļiem

Lūdzu pievienot trūkstošo atsauci raksta sadaļā "Valodu statusa vēsture Latvijā": 17 latviešu komunistu vēstule, kurā cita starpā minēts, ka lielkrievu šovinisms bija rūpīgi izdomāts PSKP vadoņu kurss; PSRS mazo tautu piespiedu asimilācija bija paredzēta par vienu no svarīgākajiem tuvākās nākotnes iekšpolitiskajiem uzdevumiem.--Pirags 07:39, 18 janvārī, 2012 (UTC)

Otrkārt, rakstā jāievieš sadaļa "sabiedrības diskusija par referendumu", jo tā pēc būtības un nozīmes ir daudz svarīgāka par izprovocēto referendumu (kas īstenībā bija daudz senāk izplānots un labi koordinēts solis cīņā pret Latvijas valodu likumu). Piemēram, Vilis Vītols "Latvijas Avīzes" 9. janvāra numurā raksta, ka "izglītība tikai valsts valodā ir stūrakmens mūsu tautas pastāvēšanā un dažādo etnisko grupu integrēšanā. Ilgtermiņā – mieram un labklājībai valstī. Pāriet uz valsts finansētu izglītību tikai latviešu valodā ir prioritāra, absolūta nepieciešamība, ja vēlamies, lai tāda Latvija pastāvētu. Prasīt izglītību latviešu valodā nav nekāds "provokatīvs izlēciens", bet gan mūsu tiesības un svēts pienākums."--Pirags 07:39, 18 janvārī, 2012 (UTC)

Atvainojos, kolēģi - kas ir Vilis Vītols un kādēļ viņa viedoklis būtu svarīgs? Starp citu, Feens atrada korektu atsauci par Valsts valodu LPSR konstitūcijā. ru:wiki diskusijā oponējošā puse ir pazudusi, tā ka varētu šo faktu atjaunot --Gaujmalnieks 09:11, 18 janvārī, 2012 (UTC)

Vilis Vītols ir Likteņdārza Fonda padomes priekšsēdētājs. Es nevēlos viņu izcelt, bet gan ierosināt papildināt rakstu ar sabiedriskās diskusijas citātiem, kā tas ir ru.wiki. Manis ielikais metropolīta Aleksandra citāts diemžēl nepatika mūsu administratorei, bet par to es nebrīnos un neuztraucos. Es patiesi domāju, ka sabiedriskā diskusija Latvijas sabiedrības visos slāņos šobrīd ir daudz būtiskāka par referenduma ideju, kas tāpat ir bezcerīga un provokatīva. Es priecājos, ka Referenduma lapa vairs neizkatās pēc vienpusīgas referenduma organizatoru propagandas lapas, kā tad bija pirms 16. janvāra.--Pirags 10:04, 18 janvārī, 2012 (UTC)

Vēl nedaudz propagandas tomēr palika - sk. #Atkal liekvārdība --Gwfan 11:51, 18 janvārī, 2012 (UTC)

Ļaunā dministratore gribēja zināt kā tiks atlasīti viedokļi, kā arī iebilda, ka šis teksts tiek jaukts kopā ar juridisku jautājumu ~~Xil (saruna) 11:45, 18 janvārī, 2012 (UTC)

Tas vairāk bija domāts tā, ka, neskatoties uz to, ka Vītola kungs ir autoritāte nacionāli noskaņotajā sabiedrības daļā, tomēr tā diez vai ir pietiekama, lai viņu citētu enciklopēdijā, vismaz šī raksta kontekstā. Nacionāli noskaņotā spārna uzskatu ilustrēšanai noteikti varētu atrast kādu prominentāku personu. Bet kopumā es arī esmu par to, lai rakstā būtu citāti iz sabiedrībā pazīstamu cilvēku izteikumiem un visticamāk, ka Xil viedoklis paliktu mazākumā. --Gaujmalnieks 11:46, 18 janvārī, 2012 (UTC) Nu lūk, nav tik traki:)Gaujmalnieks 11:48, 18 janvārī, 2012 (UTC)

Kāds Xil viedoklis? :) Es neko nesaku par šādu sadaļu, izņemot, ka izvērtīsies nejēdzīgi garš raksts un sāksies strīdi par to kurš tur ir pelnījis tikt citēts un vispār vai gari citāti nav autortiesību pārkāpums? Varbūt drīzāk varētu uztaisīt sadaļu kā kurš politiķis aicina balsot jau tas pietiekami atspoguļotu iespējamos viedokļus. ~~Xil (saruna) 12:05, 18 janvārī, 2012 (UTC)

Uzskatu, ka vietā būtu gan Aleksandra, gan J. Vanaga, kā konfesiju, kurām ir simtiem tūkstošu sekotāju, vadītāju, viedokļi (J. Pujats pašreiz Latvijas katoļus nevada, bet, viņam esot vienīgajam kardinālam LR, varētu pieminēt arī viņa viedokli). Vītols savukārt nav tik nozīmīgs.Fuseau 19:00, 18 janvārī, 2012 (UTC)

Šo atsauci varētu pievienot tikai ar norādi, ka tas ir 17 komunistu viedoklis. Citiem var būt cits viedoklis. Turklāt izklāstīt viedokļus par 20. gs. trešās ceturtdaļas valodu politiku šajā rakstā nav nekāda pamata (īsam ekskursam valodu regulējuma vēsturē vismaz kāda jēga varētu būt).Fuseau 11:38, 18 janvārī, 2012 (UTC)

Neatbalstu tikko ielikto "Sabiedriskā diskusija pēc referenduma izsludināšanas" sadaļu un atcelu to. Jo te par vienu vārdu "tikai" jau tik gara diskusija. Bet šajā sadaļā mierīgi var likt jebkuru propagandisko izteicienu?? --Gwfan 15:35, 18 janvārī, 2012 (UTC)

Vai propaganda, vispār, varbūt "sabalansēta"? --Gwfan 16:28, 18 janvārī, 2012 (UTC)

Atbalstu Ja jau Metropolīta un Likteņdāza iniciatora viedokļus Gwfan izdzēsa, tad es gribu uzlikt uz balsojumu Sergeja Lavrova viedokli preses konferencē, ko es labprāt pievienotu izdzēstajai sadaļai: "Lavrovs izteicās, ka gan Latvijā, gan Igaunijā esot jānodrošina "tiesības visiem runāt tādā valodā, kādā ir ērti". "Daudzi iedzimtie latvieši runā krieviski, un tas nerada problēmas, gluži otrādi - palīdz dzīvē." (no [2])--Pirags 16:42, 18 janvārī, 2012 (UTC)

Pirags, par Lavrovu viedokļa ielikšanu man principā iebildumus nav, izņemot to ka viņš nepieder pie Latvijas sabiedribas bet ir citas valsts ministrs (vienkārši šaubos ka kāds viņu Latvijā īpaši klausas). --Gwfan 08:25, 20 janvārī, 2012 (UTC)

Atjaunoju Pirags versiju (ar vienu labojumu) un papildināju ar atsauci. Neredzu izteiktā viedoklī jebkādu dezinformāciju (tie ir divi viedokļi, kas labi raksturo atmosfēru)! Un nerīkosim mēs nekādas balsošanas par katru formulējumu. Ja kādam kaut kas nepatīk, var veidot savu mikroblogu un publicēties līdz kājas sāk tirpt! Ja viens saka "nē", bet četri saka "jā", tad atbilde ir "jā". --Digital1 19:09, 18 janvārī, 2012 (UTC)

• Pirmkārt, grību pateikt paldies Piragam, kurš nav sācis "izmaiņu karu", bet civilizēti nobalsoja, izstāstot savu viedokli. ;-) --Gwfan 21:00, 18 janvārī, 2012 (UTC)
• Otrkārt, Digital1 - "viens saka "nē"" šajā diskusijā nemaz nebija. Lūdzu paskaties vēlreiz uz pēdējo Xil komentāru (12:05, 18 janvārī). --Gwfan 21:33, 18 janvārī, 2012 (UTC)
• Bet ja tomēr šo sadaļu atstājam, tad gan man, gan Fuseau (sk. komentāru 19:00, 18 janvārī) ir iebildumi pret "Vilis Vītols". Tas, ko vinš saka - ir VL-TB/LNNK nacionālistu propaganda tīrā veidā: "Pāriet uz valsts finansētu izglītību tikai latviešu valodā ir .. absolūta nepieciešamība. Prasīt (no cilvēkiem, kuriem dzimta valoda nav latviešu) izglītību latviešu valodā .. mūsu .. tiesības un svēts pienākums". Kāpēc to šeit ir jāliek? Lai kurinātu naidu??? Es varu ātri atrast kādu citu līdzīgu stipru viedokli no citas puses, vai tad to arī liksim rakstā?? PS. Savukārt, tas, ko teica metropolīts Aleksandrs izklausas diezgan neitrāli.. --Gwfan 21:43, 18 janvārī, 2012 (UTC)

Labi, piedāvā citu viedokli (kā vienmēr esmu atklāts diskusijām). --Digital1 17:10, 19 janvārī, 2012 (UTC)

Vispār jau es teicu nē tam pēc kā tas tagad izskatās. Ir jābūt kaut kādiem kritērijiem, nevis jāliek katrs kas Pīrāgam tīkami izteicies. Turklāt izglītībai latviski ar šo patiesībā nav nekāda sakara. Divi viedokļi no cilvēkiem, kas nebūt nav viedokļu līderi sabiedrībā neatspoguļo diskusijas sabiedrībā ~~Xil (saruna) 18:03, 19 janvārī, 2012 (UTC)

Esmu par Xil teikto "varētu uztaisīt sadaļu kā kurš politiķis aicina balsot jau tas pietiekami atspoguļotu iespējamos viedokļus". Krievvalodīgai daļai līderis, kuru klausās, noteikti ir Ušakovs. Ka es atceros, vinš, principā, ir PRET otro valsts valodu bet balsos PAR :-O. Par to gan būtu interesanti uzrakstīt kāpēc tā.. --Gwfan 22:21, 19 janvārī, 2012 (UTC)

Nu beidz Pirags (likt atpakaļ to Vītolu), visi pārējie neatbalsta šo Vītola viedokļu (ielikšanu rakstā). Arī tāpēc ka tas attiecas vairāk uz VL-TB/LNNK rikoto parakstu vākšanu nevis uz šo referendumu. Lūdzu meklē citu (ar krievu valodu ka otro valsts valodu saistīto viedokļi).. --Gwfan 09:36, 20 janvārī, 2012 (UTC)

Klauns. 90.130.66.4 09:40, 20 janvārī, 2012 (UTC)

Toč šauj pār strīpu. --Zemgalietis 09:43, 20 janvārī, 2012 (UTC)

Pirags, uztaisi jaunu rakstu par VL-TB/LNNK planoto referendumu un tur tas viedoklis būtu vietā. --Gwfan 09:48, 20 janvārī, 2012 (UTC)

"Tovariščs praporščiks" jau sāk dot norādes. 90.130.66.4 09:51, 20 janvārī, 2012 (UTC)

Atvainojos par nodarījumu visiem aizvainotajiem aizvainotājiem. Manuprāt V.Vītola viedoklis labi ilustrē tās Latvijas sabiedrības daļas viedokli, kas uzskata, ka pirmā referenduma parakstu vākšana nebija provokācija un tādēļ otrajai parakstu vākšanai bija cits, jau agrāk pastāvējis iemesls. Tāpēc referenduma ierosināšanai bija citi iemesli - valodu likuma izmainīšana, NA parakstu vākšana bija tikai cēlonis, kas paātrināja šo sabiedrisko procesu. Tas ir mans pamatojums dzēšanas atcelšanai. Lūdzu arī citu vikipēdistu viedokļus.--Pirags 09:52, 20 janvārī, 2012 (UTC)

Ok, sākam civilizēto balsošanu: Neatbalstu V.Vītola viedokli ielikšanu šajā rakstā. Es jau teicu kāpēc. --Gwfan 10:01, 20 janvārī, 2012 (UTC)

Vikipēdija:Ievads: "Faktu pievienošanu dažādu jūtīgu tēmu rakstos vajadzētu vispirms pārrunāt.". Lūdzu, nākamreiz netaisam izmaiņu karu, ok? --Gwfan 10:05, 20 janvārī, 2012 (UTC)

Tāpēc vajag "kopienas apspriešanu pirmspēc dzēšanas". --Gwfan 10:20, 20 janvārī, 2012 (UTC)

Vispār, tas Vīlis Vitols tajā intervijā atklāti melo - Kanāda nemaz neatrodas "apskaužamos superdrošības apstākļos" nacionālā jautajumā: http://en.wikipedia.org/wiki/Quiet_Revolution --Gwfan 14:29, 20 janvārī, 2012 (UTC)

Tev nav īsti pilns rublis? 90.130.66.4 14:37, 20 janvārī, 2012 (UTC)

Nē. Apnika meloša propaganda. --Gwfan 14:52, 20 janvārī, 2012 (UTC)

Tādēļ pats sāki ar to nodarboties? 90.130.66.4 14:58, 20 janvārī, 2012 (UTC)

Tieši tā. --Gwfan 15:15, 20 janvārī, 2012 (UTC)

Tātad pro-krievu valodas viedokļa bāšana te ir OK, bet pro-latviešu valodas - melu propoganda? 90.130.66.4 15:20, 20 janvārī, 2012 (UTC)

Vikipēdija ir vieta, kur jābūt apstiprinātiem faktiem (pie tam visiem), nevis melojošiem viedokļiem no jebkuras puses. Ar to Vikipēdija atšķiras no piem. avīzēm. --Gwfan 15:40, 20 janvārī, 2012 (UTC)

Vēlreiz par "tikai"

(Pirmā diskusijas daļa)

Tātad, rakstā teikts:

Saskaņā ar ierosinātāju ieceri tas ļautu ieviest valsts apmaksātu izglītību tikai latviešu valodā

Tikmēr atsaucē ierosinātāju pārstāvis:

Dzintars skaidro, ka apvienības TB/LNNK iesākto ideju atbalsta, jo tā paredz nevis uzreiz, bet pakāpeniski, sākot ar pirmo klasi, valsts finansētās skolās ieviest valsts valodu, un tas esot ceļš uz vienotu Latviju.

Kas nozīmē, ka viņi, kā jau iepriekš minēju, gribēja ieviest bilinguālu izglītību no pirmās klases, ja Satversmes grozījumos būtu domāts "tikai", tad jebkāds pārejas periods būtu prettiesisks. ~~Xil (saruna) 11:54, 18 janvārī, 2012 (UTC)

nevis uzreiz, bet pakāpeniski Pareizi - bet "pakāpeniski" neizslēdz "tikai", kā apstiprina teksts atsaucē: "ir savākti aptuveni 6000 iedzīvotāju parakstu par valsts apmaksātu izglītību tikai latviešu valodā". ja Satversmes grozījumos būtu domāts "tikai", tad jebkāds pārejas periods būtu prettiesisks Tāds var būt mūsu viedoklis, bet Vikipēdijai tas nav būtisks.. Kopsavilkumā: var raksta tekstā uzrakstīt Saskaņā ar ierosinātāju ieceri tas ļautu pakāpeniski ieviest valsts apmaksātu izglītību tikai latviešu valodāFuseau 12:10, 18 janvārī, 2012 (UTC)

Bet tas, ka NA paredzēja pārejas posmu, kas nav atrunāts piedāvātajos grozījumos, kur vienkārši paredzēta izglītība latviski no 2012. gada, nozīmē, ka "tikai" nebija vienīgais iespējamais iznākums. Lai pierādītos jūsu viedoklis vajadzētu būt, ka NA paredzēja, ka šobrīd visas mazākumtautību skolas jau būtu slēgtas. Attiecīgi joprojām domāju, ka nav vienozīmīgi mēģināt Vikipēdijā šādi skaidrot NA mērķus, tas ir vienkārši lietotāju viedoklis, kam piemeklēta atsauce (kur tas "tikai" iespējams nāk nevis no NA bet no Delfu redaktora) un būtu enciklopēdiskāk šo teikumu dzēst un tā vietā izvērst referenduma rosinātāju viedokli kurā noteikti parādās, ka viņi to uztvēra tā, ka tiktu pārtraukts finansēt izglītību mazākumtautību valodās ~~Xil (saruna) 12:28, 18 janvārī, 2012 (UTC)

Lai pierādītos jūsu viedoklis vajadzētu būt, ka NA paredzēja, ka šobrīd visas mazākumtautību skolas jau būtu slēgtas To es nerakstīju. "Tikai" nenozīmē "uzreiz tikai". NA likumprojekts tiešā tekstā paredzēja pakāpeniskumu. nav vienozīmīgi mēģināt Vikipēdijā šādi skaidrot NA mērķus, tas ir vienkārši lietotāju viedoklis Tas ir NA vadības viedoklis. To pašu, starp citu, par šo ierosmi saka DELFI, Apollo, Tvnet un tas jau bija norādīts šā raksta diskusijā aizvakar, turklāt atbildot tieši Jums. tas "tikai" iespējams nāk nevis no NA bet no Delfu redaktora Ar šādu pieeju varētu apstrīdēt jebkuru citātu. Fuseau 12:39, 18 janvārī, 2012 (UTC)

NA likumprojekts, ja pieņemam, ka tur ir "tikai", tiešā tekstā paredz momentālu pāreju (sorry, ne gluži šobrīd, bet, ka no pirmā septembra nebūtu mazākumtautību skolu). http://www.sargivalodu.lv/ ir atrunāts, ka viņu iecerētais pārejas posms ir līdz 2024. gadam, tātad - līdz tam brīdim viņi iecerējuši pārkāpt Satversmi? Ja tomēr ne, tad apgalvojums, ka Satversmes grozījumi automātiski sevī iekļauj izglītības mazākumtautību valodās neiespējamību ir spekulācija ~~Xil (saruna) 12:58, 18 janvārī, 2012 (UTC)

Es tūliņ pamēģināšu labāk izpētīt likumprojekta tekstu --Dark Eagle 13:04, 18 janvārī, 2012 (UTC)

Vārda "momentālu" likumprojektā nav (vārda "tikai" arī nav, bet tas ir citētajā iniciatoru skaidrojumā). No likumprojekta teksta (pievērsiet uzmanību Pārejas noteikumam) un iniciatoru komentāriem par "tikai latviešu valodā" un "līdz 2024. g." tomēr ir skaidra ideja: ar 2012. g. septembri publisko skolu 1. klasēs mācības tikai latviski, ar 2013. g., respektīvi, arī 2. klasēs (jo 2012. g. primklasnieki kļūst par otrklasniekiem) utt. No 2023. g. (acīmredzot, 2024. g. kādam bija pārskaitīšanās kļūda) septembra sanāktu arī 12. klases tikai latviski.Fuseau 14:32, 18 janvārī, 2012 (UTC)

Stūrakmens ir vārdos sākot ar pirmo klasi, kuru nezināms kā interpretēt... vai augoši, t.i. 1.-12. kl., vai dilstoši, t.i. ka tikkai 1. klasē --Dark Eagle 13:06, 18 janvārī, 2012 (UTC)

Redzi, nelaime tikai tāda, ka mums nekas nav jāinterpretē. Turklāt - vai kāds varētu paskaidrot kāpēc ir būtiski šajā rakstā vispār iekļaut to "tikai" tieši kā NA nolūku? Par ko bija grozījumi, tieši tos citējot, jau norādīts. Tagad sanāk, ka aiz tā pierakstīts gandrīz identisks teikums, lai tikai būtu "tikai". Tā vietā, lai minētu kāds bija NA mērķis, taču varat plaši izklāstīt divas rindkopas zemāk, kā šo akciju uztvēra krievvalodīgie ~~Xil (saruna) 13:16, 18 janvārī, 2012 (UTC)

Es sapratu, frāzē sākot ar pirmo klasi, mācības notiek valsts valodā. t.i. ja 2012. g. 1. sept. tu ej 1. klasē vai arī iesi tajā nākotnē, tad visas mācības TEV notiks tikai valsts valodā... bet ja tad tu ej 2. vai kādā vecākā klasē, tad TU vēl mācies bilingvāli, jo skola tika iesākta bilingvālās mācībās
Kā secinājums: rakstā jāievieto Fuseau ieteiktais variants --Dark Eagle 13:19, 18 janvārī, 2012 (UTC)

No kā secinājums, ka jāiekļauj tas rakstā? Vai labāk nebūtu, nevis ielikt Fuseau variantu, kas ir viņa interpretācija, bet atrast, kur to pašu interpetāciju sniedz Lindermans&co un ielikt to kā viņu viedokli un iemeslu referenduma rosināšanai? ~~Xil (saruna) 13:25, 18 janvārī, 2012 (UTC)

Pirmkārt, tā tas teikts likumprojektā. Otrkārt, Lindermaņa Co manifestā tas ir pieminēts kā 1 no iemesliem Партия «Visu Latvijai!» готовит референдум о фактической ликвидации среднего образования на русском языке. (faktiski nenozīmē uzreiz) --Dark Eagle 13:41, 18 janvārī, 2012 (UTC)

Grozījumu projektā "tikai" nav, tāpēc es aizvakar izņēmu interpretācijas un uzrakstīju vienu teikumu par to kas tur tiešām un nešaubīgi ir. Tagad mums sanāk, ka ir divi teikumi, saīsināti "NA vāca parakstus par izglītību latviešu valodā. Tikai latviešu valodā." Cik es saprotu krieviski manifestā ir pateikts, ka tas tiek uztverts tā, ka tiks likvidēta izglītība krieviski. Tātad tie paši vēži vien ir. Tāpēc man liekas sakarīgāk vienkārši izvērstāk nocitēt manifestu un no teksta par NA atstāt tikai pirmo teikumu. Ir taču daudz būtiskāk kāpēc tiek rīkota šī akcija, nevis iepriekšējā ~~Xil (saruna) 14:18, 18 janvārī, 2012 (UTC)

Satversme, kā jau eiropeiska konstitūcija, ir lakonisks dokuments, tāpēc nekas dīvains nav, ka no tās (un tās grozījumu) teksta ne viss saturs ir skaidrs ikvienam Vikipēdijas lasītājam, un ja par tiem runāt, tad jāsniedz papildu informācija. To palīdz izskaidrot pirmām kārtām Satversmes tiesas prakse, bet tā kā līdz ST vērtēšanai NA grozījumi nenonaca, rakstam visvērtīgākā interpretācija paliek iniciatoru interpretācija.Fuseau 14:36, 18 janvārī, 2012 (UTC)

Nekādas manas interpretācijas tur nav - ir likumprojekta iniciatoru interpretācija.Fuseau 14:32, 18 janvārī, 2012 (UTC)

Nekur piedāvātajos grozījumos, ne arī rosinātāju skaidrojumā akcijas mājas lapā "tikai" nefigurē. Manuprāt, grozījumu teksts ir pietiekoši saprotams, lai mums vēl nebūtu jāskaidro ko tas nozīmē. Ja grozījumu rosinātāji paredz pārejas periodu, tad tie neaizliedz valstij finansēt bilinguālu izglītību vai izglītību svešvalodās, bet vienkārši noņem valstij pienākumu to darīt. Jā, tad teorētiski valsts varētu pārtraukt to finansēt, bet tikpat labi varētu arī nepārtraukt, vai pārtraukt daļēji, vai pārtaukt un tad atjaunot - nebeidzamas iespējas. Nezīlēsim. Pietiks ar vienu teikumu, kurā tikai izklāstīts grozījumu saturs. Skaidrot ko domāja NA pat nav būtiski rakstā par citu akciju. Šeit ir būtiski vien kā to uztvēra šīs akcijas rīkotāji, tāpēc arī vajadzētu to izklāstīt plašāk. ~~Xil (saruna) 15:15, 18 janvārī, 2012 (UTC)

Rosinātāju skaidrojumos vārds tikai parādās daudzkārt: to lieto bijušais tieslietu ministrs Rasnačs, un rosinātāju pārpublicētais Latvijas Politiski represēto apvienības aicinājums. Turklāt vārdam "tikai" ne obligāti jāparādās; arī izteiciens "X valodā" nozīmē "tikai X valodā", ar to atšķiroties no "X un Y valodā"

P.S. Cits jautājums, ka NA formulējums diez vai bija atbilstošs viņu iecerētajam par mācībām tikai valsts valodā (likumprojekts paredzēja, ka ikvienam ir tiesības uz izglītību valsts valodā, bet neaizliedza valstij nodrošināt izglītību arī citās, tāpēc pieņemšanas gadījumā būtu vēl strīds par piemērošanu); tas tomēr ir tikai daļas juristu viedoklis un rakstā par 2011. g. referendumu nav būtisksFuseau 18:10, 18 janvārī, 2012 (UTC)

Jautājums Xil. Kāda ir Tava versija, par ko tad gribēja rīkot referendumu NA? Bilinguālā izglītība skolās jau ir pašlaik. Kāda būtu referenduma jautājuma jēga? --Feens 23:18, 19 janvārī, 2012 (UTC)

Man ir pie vienas vietas ko NA grib (visticamākais visus sakūdīt). Fakts ir tāds, ka vienīgais kas izrietēja no tiem viņu grozījumiem būtu, ka valstij nav pienākums nodrošināt izglītību citās valodās. Un vispār par to būtu rīkots referendums? Cik es saprotu šito rīko jo no vienas puses Saeima noraidīja likumprojektu un no otras tāpēc, ka bez referenduma attiecīgu pantu nedrīkst mainīt ~~Xil (saruna) 23:50, 19 janvārī, 2012 (UTC)

Ja izrietētu tikai tas, tad kādi vēl pārejas notiekumi? - viss paliek pa vecam un čau. --Feens 23:58, 19 janvārī, 2012 (UTC)

Viss arī paliek pa vecam un čau :) Tu manu priekšpēdējo komentāru šeit izlasīji? ~~Xil (saruna) 01:11, 20 janvārī, 2012 (UTC)

Biju lasījis. Un Tava pozīcija man šķiet ir skaidra (un pat liekas loģiska :) ) - pēc Tavām domām ieplānotais referendums bija provokācija, kura jēgu neprecīzi interpretēja masu līdzekļi (un šo aplamo interpetāciju uzturēja referenduma ierosinātāji), bet kurai nebūtu praktiskas sekas izglītības sistēmā. --Feens 08:24, 20 janvārī, 2012 (UTC)

Xil, Satversmes pantā, kuru NA gribēja grozīt, būtu rastīts, ka valsts nodrošina bezmaksas izglītību valsts valodā, t.i. mazākumtautību skolas būtu spiestas pāriet (kaut arī caur pārejas periodu) uz apmācību valsts (t.i. uz to brīdi latviešu) valodā. Štrunts ir tur, ka šodien visas skolas nodrošina latviešu valodas apmācību, bet tas nenozīmē, ka tajos visi priekšmeti tiek pasniegti latviešu valodā --Dark Eagle 02:29, 20 janvārī, 2012 (UTC)

Ja valsts ļauj izglītoties citās valodās par privātiem līdzekļiem, tad nesanāk 'tikai'. Un vispār diseni taisa pašvaldības. --Zemgalietis 02:46, 20 janvārī, 2012 (UTC)

jā, ļauj, bet nenodrošina --Dark Eagle 03:27, 20 janvārī, 2012 (UTC)

Vai nav vienalga? Mums nav jāinterpretē, kas ko gribēja un kāds būtu rezultāts. Un te nav Delfi vai kāds cits diskusiju forums, ka man būtu šeit jāapspriež savs viedoklis šai jautājumā ~~Xil (saruna) 10:33, 20 janvārī, 2012 (UTC)

Tev šeit nav jāinterpretē, bet šeit drīkst rakstīt kā to kāds bija "nointerpretējis" (piemēram, Latvijas masu informācijas līdzekļi), sevišķi, ja ar šo "interpretaciju" tika spekulēts tālāk. --Feens 12:22, 20 janvārī, 2012 (UTC)

Tu gan biji uzrakstījis pats savu interpretāciju un diez vai mums ir avots par to, ka masu saziņas līdzkļi kaut ko interpretē. Vai tevi vakardienas risinājums neapmierina? ~~Xil (saruna) 13:03, 20 janvārī, 2012 (UTC)

Spriežot pēc diskusijas, ne visiem ir skaidrs, ko vēlējās NA. Tāpēc būtu lietderīgi norādīt, ka tie vēlējās apmācību valsts/pašvaldību finansētajās skolās tikai latviešu valodā (Parādnieks Rasnačs)Fuseau 14:58, 20 janvārī, 2012 (UTC)

Vēlreiz - vai pašreizējais teksts nav labs? Mums nav jāizklāsta NA politiskās nostādnes rakstā kam ar tām nav nekāda sakara ~~Xil (saruna) 16:03, 20 janvārī, 2012 (UTC)

"Ja valsts ļauj izglītoties citās valodās par privātiem līdzekļiem, tad nesanāk 'tikai'" — attiecībā uz mācībām par savu nodokļu naudu sanāk.Fuseau 14:58, 20 janvārī, 2012 (UTC)

Un kāpēc ir 0,13% ebreju un 0,13% čigānu, bet skola ir tikai ebrejiem? Man čota šķiet, ka nav viss tā, ka maksā nodokļus un tāpēc uzreiz pienākas arī skola dzimtajā valodā, respektīvi, stipri kategorisks izteikums iznācis. --Zemgalietis 15:02, 20 janvārī, 2012 (UTC)

Sk. Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību (14. pants un attiecīgā Paskaidrojošā ziņojuma daļa): ja kādas minoritātes pārstāvju ir mazāk, tad var būt runa par to, lai būtu attiecīgās valodas stundas, nevis apmācība tajā. Fuseau 15:10, 20 janvārī, 2012 (UTC)

Es pat nesaprotu par ko tāda cepšanās? Varbūt rīkosim referendumu par šajā rakstā vārda TIKAI ievietošanu un nostiprināsim to Satversmē? Domāju ka lielākā daļa nobalsotu PAR... xD
Principā te diskusija jau ir tuvu absurdam, jo bija diezgan daudz faktu izteikts par šo "tikai" --Dark Eagle 20:29, 20 janvārī, 2012 (UTC)

Starp citu, ši diskusija par 1 vārdu ir jau 2 reizes garāk neka viss teksts par referendumu ;-) --Gwfan 21:21, 20 janvārī, 2012 (UTC)

Ne jau par vārdu, bet par principu t.i. vai Vikipēdijā vajag par katru cenu atspoguļot visu kas kādam liekas. Un par ko mēs turpinam cepties, ja raksta teksts tagad laikam visus apmierina, es nezinu ~~Xil (saruna) 11:49, 21 janvārī, 2012 (UTC)

Lamāšanās stūrītis

Izskatās ka kolonistu pēcteči un citi angažēti elementi ņem uz "izturību" pagurušos vikipēdijas aizstāvjus un absolūti neņem vērā viņiem teikto un aizrādīto. Ieskaitot arī nodaļu nosaukumus 90.130.66.4 12:05, 18 janvārī, 2012 (UTC)

Bet tev ar šādiem komentiem es ieteiktu labāk pārcelties uz Delfiem vai TVnetu, jo te ir latviešu nevis latviska Vikipēdija, priecājies ka te vēl mēs neprasām ieviest krievu valodu kā otru latviešu Vikipēdijas valodu (ja iedomāties, tas ir smieklīgi) --Dark Eagle 13:04, 18 janvārī, 2012 (UTC)

Ieskaties rakstā uzmanīgāk Tumsas Ērgli - un redzēsi, ka divvalodība jau pastāv - pie citāta iekopēts teksts krievu valodā, lai pretlatviskajiem elementiem ir skaidrs par ko "gansu" vikipēdijā vispār raksta. 90.130.66.4 13:08, 18 janvārī, 2012 (UTC)

Tu ko, ieraudzīji kiriļicu un tev iestājās panika? Citāts ir ņemts no manifesta, kurš tika uzrakstīts tikai krievu valodā, tāpēc to vajadzēja iztulkot, bet t.k. tas nav oficiālais tulkojums, tad bij ielikt teksts oriģinālvalodā
P.S. visi tavi pretlatviskie elementi (pie kuriem formāli vari pieskaitīt arī mani) pratīs visu šo rakstu izlasīt bez tulkojuma un saprast tā jēgu... neesam taču tik 5 gadus kā no PSRS izstājušies --Dark Eagle 13:29, 18 janvārī, 2012 (UTC)

Paklau, pietiks vienreiz, tev vispār vajadzētu uzvesties kā kārtīgam nobanotajam un te vispār nerādīties ~~Xil (saruna) 13:19, 18 janvārī, 2012 (UTC)

Sauļuk, drīz jau gads būs apkārt - domā jūsu man nepietrūkst? 90.130.66.4 13:38, 18 janvārī, 2012 (UTC)

Mūsu vai jandāliņa? ~~Xil (saruna) 13:49, 18 janvārī, 2012 (UTC)

Es domāju, ka tas nav Krishjaanis. Bet, ja ir, es uzskatu, ka Krishjaanja bloķēšana bija kļūda, un viņš ir jāatbloķē. Gana ir izcietis sodu. Labāk, lai raksta komentārus no sava īstā profila nekā no n-tajiem citiem. --GreenZeb — 2012. gada 18. janvārī, plkst. 15.50 (UTC +2)

Par to gan arī bija mans jautājums ;) Kas attiecās uz to vai ir vai nav - es varētu pieprasīt checkuser, lai no vienas puses pārbaudītu vai viņam nav jauni konti un no otras puses vai kāds cits nav sailgojies dabūt pa kaklu - nav nekāda māksla anonīmi muti brūķēt ~~Xil (saruna) 14:08, 18 janvārī, 2012 (UTC)

Par Krišu — man gan liekas, ka viņam varētu būt citi konti (Lietotājs:F1 fanat visticamāk izskatās, ka varētu būt viņa, Lietotājs:Fuķiks ar izskatās pēc Kriša). bet tie ir tikai mani minējumi--FRK (runas/darbi) 15:51, 18 janvārī, 2012 (UTC)

Nafig ir vajadzīgi divi konti, ja tie netiek lietoti cūcībām? :) ~~Xil (saruna) 17:26, 18 janvārī, 2012 (UTC)

Arhivācija

Digital1 - nevajag bāzt vairs 1. arhīvā (pārāk gari jau būs). Es neiteiktu jaukt arī diskusiju secību, pārceļot tās uz arhīvu. Šovakar taisām jau 2. arhīvu. --GreenZeb — 2012. gada 18. janvārī, plkst. 15.43 (UTC +2)

Piekrītu tev par diskusiju secību jaukšanu, vienalga jau tajās neviens neiesaistīsies, bet no jauna piekasīsies jau jaunajā sadaļā, lai stāv arhīvā --Dark Eagle 13:52, 18 janvārī, 2012 (UTC)

Sāksim ar to, ka nevajag arhivēt aktuālas diskusijas, kurās cilvēki turpina diskutēt. Dažiem lietotājiem jau gadiem diskusiju lapās stāv 100+ sadaļas un neviens nav nomiris. Kad beigsies šis bardaks, tad arī saarhivēsi. --Digital1 18:51, 18 janvārī, 2012 (UTC)

Tās diskusijas bija aktuālas? Manuprāt, ļoti vecas — kādas 6 stundas atpakaļ bija pēdējais ieraksts brīdī, kad arhivēju. Dark Eagle saka pareizi, diskutēt var turpināt citā sadaļā tālāk. --GreenZeb — 2012. gada 18. janvārī, plkst. 23.03 (UTC +2)

Un vispār, kad es izveidoju šo diskusijas sadaļu, es biju pārskatījies un man likās, ka D1P nevis atgriež uz šo diskusiju ierakstus no arhīva, bet vēl kaut kādus citus pārcēla no šīs diskusijas uz arhīvu. :D --GreenZeb — 2012. gada 18. janvārī, plkst. 23.04 (UTC +2)

Man liekas, ka tagad var noarhivēt sadaļas: #Piedāvāju ielikt, pašā augšā, sarakstu ar aktuālām diskusijam un #Piedāvāju nobloķēt Gwfan līdz referendumam ;-). Jo tur ir klusums un jau viss ir nolemts. --Gwfan 07:10, 20 janvārī, 2012 (UTC)

Vai "padomju tautas veidošanas koncepcija paredzēja nekrievu tautu pāreju uz krievu valodu"

Pirags, es negribu kategoriski teikt jā vai nē. Es piekrītu ka tieši Latvijā PSKP tā rīkojās. Bet vai visa koncepcija bija tāda visām republikām, es nezinu. Es grību norādīt, ka šajā atsaucē tas nav rakstīts. --Gwfan 16:24, 20 janvārī, 2012 (UTC)

Tur ir rakstīts: "Общим языком межнац. общения в СССР является рус. язык" un "... сов. людей, которые, сохраняя свои нац. особенности, ..." --Gwfan 16:28, 20 janvārī, 2012 (UTC)

Latviski "Padomju tautas veidošanas koncepcija paredzēja nekrievu tautu pāreju uz krievu valodu kā starpetnisko saziņas valodu" nozīmē to pašu ko krieviski "Общим языком межнац. общения в СССР является рус. язык".--Pirags 17:46, 20 janvārī, 2012 (UTC)

Pirags, savā pēdējā izmaiņā tu noformulēja pareizi: "paredzēja krievu valodu (izmantot) kā". Jo vārds "pāreja" var nozīmēt "no .. uz". Bet krievu valodu tika plānots izmanotot ka (papild) starpetnisko saziņas valodu. Ja tu nepiekrit tādām formulējumam, tad diskutējam tālāk.. --Gwfan 19:03, 20 janvārī, 2012 (UTC)

Piemēram, krievu valoda Krievijā ir kopējā valsts valoda visā teritorijā (un tiek izmantota arī kā starpetniskā saziņas valoda), bet 21 republikās ir vēl citas valsts valodas un tām ir stabilais nacionālais sastāvs. Tadžikistānas konstitūcijā krievu valoda joprojām saucas par "starpetnisko saziņas valodu".

Pārmaiņas pēc par pašu rakstu :)

Varbūt tomēr papildinam rakstu ar jaunāko infu sadaļā "Referenduma tiesiskums"? Ierosinu - Satversmes tiesas (ST) kolēģija 20. janvārī nolēma ierosināt lietu saistībā ar gaidāmā referenduma par krievu valodu kā otru valsts valodu atbilstību Satversmei, vienlaicīgi nolemjot, ka referendums netiks apturēts un notiks kā iepriekš plānots – 2012.gada 18.februārī. Vai teksts šādā formā būs derīgs? Priekšlikumi? --Feens 21:30, 20 janvārī, 2012 (UTC) Nebiju pamanījis, ka jau ir. :) --Feens 21:32, 20 janvārī, 2012 (UTC)

Var jau uzrakstīt izvērstāk, ja ir zināms, kas tieši teikts tai pieteikuma daļā, ko pieņēma izskatīšanai. Pameklēšu vai ir kas atrodams, jo kaut kur nesen lasīju ķengas, ka deputāti neatklājot kas tur teikts ~~Xil (saruna) 11:53, 21 janvārī, 2012 (UTC)

Vai referenduma ideja bija izprovocēta

Pieliku teikumu, kas parāda, ka referenduma ierosinātāju "protests pret nacionālistisko histēriju" īstenībā nesaskanēja ar Latvijas pilsoņu absolutā vairākuma nostāju, kas taču neatbalstīja iepriekšējā referenduma rīkošanu.--Pirags 21:43, 24 janvārī, 2012 (UTC)

Atceļu atpakaļ uz iepriekšējo versiju, jo parakstu vākšana par šo referendumu uzsākta agrāk (4. martā 2011) nekā iepriekšējā beidzās (9. jūnijā 2011) - tātad VL-TB/LNNK parakstu vākšanas rezultāts vēl nebija zināms. Ka arī pārāk agri spriest vai "absolūti lielākā pilsoņu daļa" neatbalstis šo referendumu. Pagaidām nav zināms cik precīzi atbalstis. --Gwfan 08:50, 25 janvārī, 2012 (UTC)

PS. Runājot par to, ka "lielākā Latvijas pilsoņu daļa neatbalsta (momentālas) radikālas pārmaiņas" latviešu valoda jautajumā - droši vien tā arī ir. Bet pakāpeniskas pārmaiņas - latviešu valodu pastiprināšana, notiek visos pedējos gados. Ja salīdzināt piem. ar 2000 gādu, tad izmaiņas ir radikālas.. --Gwfan 09:04, 25 janvārī, 2012 (UTC)

Arī par to, ka tas bija "iegansts" - (pagaidām) informācijas nav. http://www.gazeta.lv/story/17578.html liecina par to, ka tas bija pretdarbība VL-TB/LNNK parakstu vāksanai: sk. tur kur "...Думали, что русские проглотят эту варварскую инициативу? Ну, побурчат, конечно, на кухнях, постонут в газетах, и этим все закончится? Не закончилось. Наоборот — началось: организация референдума за русский язык. Опасаясь его результатов, правящие сделали шаг назад." --Gwfan 09:34, 25 janvārī, 2012 (UTC)

Kāpēc jāraksta muļķības

90.130.66.4 atcēla tekstu "Latvijas iedzīvotāju skaits un etniskā struktūra gandrīz precīzi atgriezās 1959. gada skaitļos". Lūdzu paskaidro kapēc tas ir "muļķības". Šis teksts tika paņemts no: Latvija#Etniskais sastāvs. --Gwfan 08:37, 25 janvārī, 2012 (UTC)

Es domāju, ka anonīmajam pārmaiņas pēc ir taisnība. Pirmkārt, tas ir nebūtiski. Otrkārt tas izskatās kā secinājums, kas izdarīts palūrot citā Vikipēdijas rakstā uz latviešu un krievu procentuālo skaitu. Kur atsauces uz neatkarīgiem avotiem, kuros izdarīts tāds pats secinājums? ~~Xil (saruna) 16:03, 25 janvārī, 2012 (UTC)

"Valodu statusa vēsture" sadaļā sākumā iet runa par etnisko sastāvu un tā vesturi. Tas tālāk tiek izmantots kā pamatojums esošai valodas politikai. Šis teikums atspoguļo esošo etnisko sastāvu salīdzinājumā ar vēsturiskiem datiem. 1959. un 2011. gados starbība iedzīvotaju skaitam un etniskam sastāvam visās pozīcijās ir mazāka par 1%. Tas ir ļoti interesants un svarīgs fakts. Ja mēs tik daudz ielikām šajā sadaļā, tad neredzu iemeslu nelikt šo teikumu. --Gwfan 17:19, 25 janvārī, 2012 (UTC)

Droši vien kādu atsauci var sameklēt, bet vai tiešām atņemšanas rezultāts skaitas kā secinājums un uz to jāliek atsauce? Ja "mazāk par 1%" nav tas pats ka "gandrīz precīzi", tad var ierakstīt "mazāk par 1%". --Gwfan 17:36, 25 janvārī, 2012 (UTC)

P.S. Šo teikumu Latvija rakstā ir ielicis Pirags. Varbūt viņš var pateikt kur to dabūjis? --Gwfan 17:46, 25 janvārī, 2012 (UTC)

Tai sadaļā statistika ir dota, lai uzskatāmi parādītu, ka krievu skaits Latvijā padomju gados ievērojami pieauga, kas bija par iemeslu Latvijas Republikas valodu politikai pēc neatkarības atgūšanas. 1959. un 2011. gada statistikas salīdzinājumam savukārt nav nekāda sakara ar valodu politiku - ne tas ir kalpojis par iemeslu politikas maiņai, ne arī valodu politika ir iedzīvotāju skaita izmaiņu iemesls. Turklāt pārējām tautām variācija apmēram viena procenta ietvaros ir ļoti liela daļa šo tautu pārstāvju (īpaši izceļas ebreji). ~~Xil (saruna) 02:20, 26 janvārī, 2012 (UTC)

Tur tā lieta, ka esoša valodu politika IR viena no iedzīvotāju skaita izmaiņu iemesliem. Pie tam ne tikai mazakumtautību cilvēkiem bet kādā mērā arī latviešiem. --Gwfan 06:42, 26 janvārī, 2012 (UTC)

No kuras smadzeņu krokas tu izrāvi šo domu? Gribi teikt ka dēļ tā, ka tikai latviešu valoda ir oficiālā valoda valstī šeit ir tik daudz krievu, no kuriem daļa nav vēsturiskā minoritātē, bet gan okupācijas sekas? 90.130.66.4 07:44, 26 janvārī, 2012 (UTC)

Tu nepareizi saproti: esoša valodu politika daudziem krievrunajošiem bija viena no iemesliem kāpēc viņi imigrēja prom no Latvijas. Viniem vienkārši kļuva grūtāk atrast normalu darbu (piem. dēļ latviešu valodas zināšanas prasībam visām profesijām - kas visu laiku pastiprinājās valodas likumā). Ka piemēru varu minēt valsts sektoru, kur, stingro latviešu valodas prasību dēļ, ap 90% darbiniekus - latvieši. --Gwfan 08:44, 26 janvārī, 2012 (UTC)

Kādas drausmas... Latvijā...jāzina latviešu...valoda un tiem, kas nezina šo valodu...ir grūti atrast darbu? Ak vai - kāda šausmu valsts tik izskatās ka vēl 180 000 cilvēku šeit ir aizķērušies. Un jā - murgot par kaut kādiem 90% ir ļoti gudri. Izklausās ka tavu muterīti-iebraucēju izmeta no kāda valsts kantora jo viņa nespēja izdvest ne vārda latviski? Tāpēc tu te āksties? 90.130.66.4 08:53, 26 janvārī, 2012 (UTC)

Nobloķēju anonīmo 90.130.66.4 uz 2 h - tipisks Ad hominem uzbrauciens. Skat - en:Wikipedia:No personal attacks --Feens 09:02, 26 janvārī, 2012 (UTC)

Runājot precīzi, nevis 90% bet 88% (100-12%): [sk. 14 lpp.] --Gwfan 09:45, 26 janvārī, 2012 (UTC)

Interesanti, bet uz latviešiem valodas politika arī ietekmēja. Krievu valodu macīt skolniekiem taču tagad neobligāti un iespējams arī nepopulāri. Rezultātā tie jaunieši, kuri piemēram dzivo laukos, pabedzot skolu un nesameklējot tur darbu, spiesti braukt uz Rīgu, kur neatrodot darbu valsts sektorā, viņiem ir jāmeklē darba piedāvajumi privātā sektorā. Bet tur daudzi prasa zināt krievu valodu. Un tad tie jaunieši spiesti braukt tālāk uz rietumiem. Kāpēc Rīgā daudzi darba devēji prasa zināt krievu un citas valodas? - ļoti vienkārši, tapēc ka tādi ir viņu klienti. --Gwfan 09:26, 26 janvārī, 2012 (UTC)

Gwfan, nepārliecini. Ja arī valodas statuss Latvijā ir par iemeslu iedzīvotāju nacionālā skaita izmaiņām, tad 1959. un 2011. gada datu salīdzināšanai ar to nav nekāda sakara un šis salīdzinājums neko neparāda. --Digital1 11:57, 26 janvārī, 2012 (UTC)

Šis salīdzinajums parāda gan kaut ko. Tikai jautājums ir - vai šī informācija ir būtiska raksta 2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē kontekstā. Domāju, ka ne --Feens 12:23, 26 janvārī, 2012 (UTC)

Es pat domaju, ka lielākā daļa no "Valodu statusa vēsture" neattiecas uz šo referendumu ;-) --Gwfan 12:28, 26 janvārī, 2012 (UTC)

Valodas likums taču tika izdomāts arī lai atgrieztu atpakaļ latviešu īpatsvaru, bet atgriežas ne tikai tas, bet pārējie cipari arī. Pagaidām uz 1956. gadu... --Gwfan 12:32, 26 janvārī, 2012 (UTC)

P.S. Nevis valodas statuss (Satversmē) ietekme iedzivotaju skaitu bet tālākais Valodas likums (kurš nosaka valodas politiku). Nevaru apgalvot, ka valodas politika ir galvenais iemesls, bet noteikti ne pēdējais. Citās valstās (piem. Kvebekā, Kanāda), valodas politika arī ietekmēja uz iedzīvotāju skaitu un proporcijam. --Gwfan 12:39, 26 janvārī, 2012 (UTC)

Mani dziļi imponē tavas dziļās zināšanas (it īpaši Latvijas) likumdošanā - tagad izrādās ka valodu likumu "izdomāja", lai atgrieztu etnisko sastāvu 1959.gada robežās - tu to Lindermana blogā izlasīji? Jeb jums ir arī citi informācijas kanāli? Skan apmēram tāpat ka uzskati ka otro pasaules karu izdomāja, lai būtu ko stastīt vecajiem karavīriem, vai ka AIDS ir izgudrojuši cionisti utt. Fantazē tālāk mazo draudziņ. 90.130.66.4 12:55, 26 janvārī, 2012 (UTC)

P.S.Okupācija un tās sekas ietekmē (ietekmēja) iedzīvotāju statusu daudz vairāk, nekā valodu likums, kas pieņemts jau pēc okupācijas juridiskajām beigām. Tu runā ta, it kā ja Basku valodai piešķirtu īpašu statusu Ļaudonas pagastā, visi baski bariem skrietu uz šejieni. 90.130.66.4 12:57, 26 janvārī, 2012 (UTC)

Ko tu centies pierādīt? 90.130.66.4 13:07, 26 janvārī, 2012 (UTC)

Labi, viens no mērķiem bija pasargāt latviešu valodu. Bet vai latviešu valodas "nostiprināsana" un "ietekmes palielināšana" nav domāti lai palielinātu īpatsvaru? --Gwfan 13:15, 26 janvārī, 2012 (UTC)

Palielināt kā īpatsvaru - ābolu? Tev ir kaut kāda īpatnēja domāšana, ka likums noteikti ir domāts "priekš kaut kā", vai "kaut kam ieriebtu". Tā kā šī valsts mums - latviešiem - ir vienīgā valsts, kurā varam kopt savu valodu, tad ir tikai loģiski, ka tas tiek nostiprināts arī valsts likumdošanā - tam nav nekādi slēptie iemseli "pret" kaut ko vai lai panāktu, ka trolejbusa biļete atkal maksā 10 santīmus, ka deviņdesmitajos gados. 90.130.66.4 13:23, 26 janvārī, 2012 (UTC)

Godīgi sakot, nevar zināt kādi bija īstie mērķi tiem likumdevējam, kas pieņema valodu likumus un vēl regulāri to pastiprināja. Bet diemžēl tas darbojas negatīvi uz iedzīvotāju skaitu, un tas ir fakts. --Gwfan 13:42, 26 janvārī, 2012 (UTC)

Varu pamēģināt sameklēt atsauci - pētījumu par imigrācijas iemesliem.. --Gwfan 13:47, 26 janvārī, 2012 (UTC)

Gwfan, uz iedzīvotāju skaitu negatīvi darbojas ekonomiskā situācija. Valodas likuma ietekme visdrīzāk ir ne vairāk kā pāris simtu cilvēku aizbraukšana, neesi smieklīgs. "nevar zināt kādi bija īstie mērķi" — nu ar šādu argumentāciju visas diskusijas arī beigsies. --Digital1 13:53, 26 janvārī, 2012 (UTC)

To, ka ekonomiskā situācija ir pirmā vietā ietekmei - piekrītu. Par "pāris simtu cilvēku" - nepiekrītu, jo kaut kur lasīju par to. Meklēšu atsauci.. --Gwfan 14:05, 26 janvārī, 2012 (UTC)

P.S. Starp citām, uz ekonomisko situāciju ietekme to, ka tauta ir sašķelta un daudzi balso pec nacionālam pazimem, nevis pēc partiju ekonomiskām programam. Un valodas likums ir viens no tam kas sašķeļ. --Gwfan 14:15, 26 janvārī, 2012 (UTC)

Vai varētu neveikt izmaiņas savā pirms tam uzrakstītajā, bet vienkārši vēlāk paskaidrot, ka tika domāts savādāk? Šāda rīcība ir diezgan nekaunīga un citus diskusijas dalībniekus padara par muļķiem, ja kāds vēlāk šīs diskusijas lasīs. Ne par velti ir tāds noteikums, ka diskusijas nevajag mainīt un dzēst. --GreenZeb — 2012. gada 26. janvārī, plkst. 16.09 (UTC +2)

Ok, tā darīšu. --Gwfan 14:19, 26 janvārī, 2012 (UTC)

Pieņemsim, ka Gwfan ir taisnība un daži jaunieši aizbrauca uz Rietumiem, lai nebūtu jāmācās krievu valoda (šeit drīzāk atspoguļojas nepietiekama, nevis pārliecīga latviešu valodas kultivēšana) un arī daži krievi aizbrauca, jo nezināja latviešu valodu. Bet tad tas ir viens no vairākiem blakus iemesliem, nevis galvenais iemesls, ko var atspoguļot ar vienkāršu statistikas salīdzinājumu; turklāt pat ja lieto statistikas salīdzinājumu nav skairds kāds tam sakars ar 1959. gadu ~~Xil (saruna) 14:45, 26 janvārī, 2012 (UTC)

Sakritība ar 1959. gadu ir vienkārši interesants fakts, kas tomēr atklājas menesi pirms referenduma, tātad ietekmē uz publisko noskaņojumu šajā laikā. Par to iemesliem rakstā nekas netiek minēts. To mēs tikai šeit apspriežam. --Gwfan 15:21, 26 janvārī, 2012 (UTC)

Tādā gadījumā interesanti fakti ir jāraksta galvenajā rakstā (kas šajā gadījumā ir Latvijas demogrāfija) nevis šeit. --Digital1 15:27, 26 janvārī, 2012 (UTC)

Tas "tomēr atklājas menesi pirms referenduma, tātad ietekmē uz (attiecās, rāda) publisko noskaņojumu šajā laikā" - nav iemesls atstāt? --Gwfan 15:33, 26 janvārī, 2012 (UTC)

Xil, ja tu tā autoritāri atcēla visus 2011. gada īpatsvaru datus, atstajot 1930. gada datus (!), tad es piedāvāju balsošanu. Atbalstu 2011. gada īpatsvara dati. Vispār, vai nu visus īpatsvaru datus vai nu nevienu. --Gwfan 15:51, 26 janvārī, 2012 (UTC)

Nē, jo jau 20 gadus ir vērojams šis process un domāju, ka šis konkrētais domegrāfiskās situācijas fakts nekādā veidā nevar ietekmēt un neietekmēs sabiedrisko noskaņojumu. Tas nav nekas jauns, vienkārši šāda sakritība, kuru esam pamanījuši gandrīz tikai vienīgi mēs. --Digital1 15:55, 26 janvārī, 2012 (UTC)

Pamanīja daudzi, jo tautas skaitīšanas rezultāts ļoti atšķiras no iepriekšējiem oficiāliem statistikas datiem. Bet par 1954. gadu - iespējams krietni mazāk. --Gwfan 16:04, 26 janvārī, 2012 (UTC)

Labi štrunc ar to 1954. gadu sakritību, lai cilvēki un tālāk to nezin. Bet kāpēc tika izdzēsta visa sadaļa par 2011. gadu?? --Gwfan 16:09, 26 janvārī, 2012 (UTC)

Šādā jūtīgā rakstā pēc iespējas vajadzētu izvairīties no dažādu nevajadzīgu un maznozīmīgu faktu pieminēšanas, kas tieši neattiecas uz rakstu, jo pieminot šo faktu tieši šajā rakstā lasītājam netieši var likt noprast, ka šis demogrāfijas procesa apstāklis un valodas referendums kaut kādā veidā ir saistīti. --Digital1 16:09, 26 janvārī, 2012 (UTC)

Cilvēkiem ir jāzin šis fakts, bet rakstā Latvijas demogrāfija, nevis referenduma rakstā. --Digital1 16:10, 26 janvārī, 2012 (UTC)

Demogrāfijas procesi diemžēl ir saistīti ar valodu jautājumu. Pagaidām atradu šo: http://www.lhrc.lv/biblioteka/Boozaev_kniga_2010.pdf --Gwfan 20:13, 26 janvārī, 2012 (UTC)

"Autoritāri" atcēla Kikos kurš varbūt domāja, ka mūsu anonīmais draugs bez iemesla dzēš saturu, lai gan citi diskusijas dalībnieki jau bija izteikuši viedokli, ka šim faktam te īsti nav vietas. Un kas attiecās uz to vai tautas skaitīšana var kaut kā ietekmēt referendumu (šaubos)- cilvēki pamanīja tieši sakritību ar 1959. gadu, kas, sorry, es nezinu kam, izņemot rakstu par iedzīvotāju skaita izmaiņām, var kalpot par ilustratīvu piemēru? ~~Xil (saruna) 16:22, 26 janvārī, 2012 (UTC)

Pēdējie īpatsvara dati tomēr ir jāatstāj. Pieliku klāt iemeslus īpatsvara palielināšanai pēdējos 20 gados. Ja kāds var norādīt citu iemeslu (izņemot valsts politiku) tam faktam, ka kopš 1991. gada dabiskais pieaugums cittautiešiem un latviešiem sāka būtiski atšķirties (sk. http://www.lhrc.lv/biblioteka/Boozaev_kniga_2010.pdf Рис. 4.) - tad tikko ielikto daļu varēs atkal dzēst nost. --Gwfan 21:04, 4 februārī, 2012 (UTC)

Kāpēc ir jāuzraksta plašāk par VL-TB/LNNK iniciatīvas iespējamam sēkam

(Diskusijas pirmā daļa)

Šī diskusijas pirmā daļa tika noarhivēta (laikam tapēc, ka tajā laikā bija pārāk daudz aktīvas diskusijas) bet pati diskusija netika pabeigta. Rakstā trukst logiskās saites starp VL-TB/LNNK iniciatīvas un vārdiem “protestējot pret to”. Kāpēc protestējot? Pieļauju ka daudziem latviešiem nav saprotams, kas būtu slikts, ja citas tautības bērni mācītos tikai latviešu valodā un kāpēc pret tā būtu jāprotestē. “Mūsu bērni taču mācās un nekas, rezultāts ir labs” - tādas apmēram būtu viņu domas. Vēstures sadaļā tiek rakstīts uz kāda pamata tika pieņemti valodas likumi, tātad šeit ir jāuzrakstā uz kāda pamata tika radīta šī protesta akcija - referendums. Tāpēc atgriežu rakstā dzēsto daļu + jauno atsauci uz asimilāciju (sk. “radikālais modelis”). --Gwfan 13:48, 28 janvārī, 2012 (UTC)

Velns ar ārā cik grūti ir saprat, ka kaut kas, kas ir uzrakstīts pirms fakta nevar attiekties uz šo faktu?! Mēs vēl piedevām gari un plaši izrunājām, ka nav iespējams pateikt kādas būtu sekas NA bīdītajam likumprojektam un, ka tas neatiecas uz šo tēmu, un pēc tik garām diskusijām atkal iebāzt to rakstā kopā ar krievu šovinistu murgiem ir vienkārša nekaunība. Astoto reizi atkārtoju, ka protestējot pret ko daļa būtu jāpaskaidro kā protestētāju viedoklis, nevis jāpiedāvā vēl ar to nesaistīts viedoklis.

P.S. Un latvieši pārsvarā domā pilnīgi kaut ko citu, nerunā par to ko nezini ~~Xil (saruna) 13:58, 28 janvārī, 2012 (UTC)

"krievu šovinistu murgiem" tu to par "Т.Варданян - эксперт Арменоведческого центра"? ;-) Viņa raksta par armeņiem ka mazakumtautību citās valstīs. Izskātas ka tu vispār nav izlasijusi to atsauci. --Gwfan 14:08, 28 janvārī, 2012 (UTC)

Nē, par asimilāciju. Un kāds tam tagad vēl ar armēņiem sakars? ~~Xil (saruna) 14:10, 28 janvārī, 2012 (UTC)

Viņa stāsta par visparīgam modeļiem, kas pielietojas arī armeņu mazakumtautībam. --Gwfan 14:16, 28 janvārī, 2012 (UTC)

Tātad Nacionālā apvienība 2011. gadā vāca parakstus, lai asimilētu armēņus, jo 2004. gadā UNESCO jau noskaidroja, ka tas ir vislabākais veids, lai ieriebtu Latvijas mazākumtautībām? Labi, pagaidīsim ko teiks citi, citādi būs atkal palags un nekādas jēgas ~~Xil (saruna) 14:22, 28 janvārī, 2012 (UTC)

Interesanta domu gaita ;-) --Gwfan 14:29, 28 janvārī, 2012 (UTC)

Vispār, man liekas es kaut kur redzēju protestētāju tekstos apmēram to pašu par izglitību, ko tagad ir rakstā. Tad varēs nomainīt uz viņu teiktajam. --Gwfan 14:33, 28 janvārī, 2012 (UTC)

Tad izdari to beidzot - tur tu vari likt cik radikālus tekstus patīk, kamēr vien tev ir atsauce kurā kāds tieši tā saka referenduma sakarā. Es neticu, ka Latvijas krievi paši nav mēģinājuši izskaidrot kāpēc jārīko referendums un kāds tam sakars ar NA. Nav jāpievelk aiz matiem avoti kuros ir runa par kaut ko citu, jo tev liekas, ka tas salīdzinoši ir viens un tas pats ~~Xil (saruna) 14:45, 28 janvārī, 2012 (UTC)

Labi, pameklēšu. Par avotu izmantošanu nepiekrītu: vispārējās teorījas un modeļi der jebkuram privatam gadījumām. --Gwfan 14:55, 28 janvārī, 2012 (UTC)

Pagaidām atrodu atsauci (Linderman 09.03.2011) par bērnu asimilāciju skolās (gadījumā, ja tie pāries uz tikai latviešu valodu), ka vienu no referenduma iemesliem: http://old.subbota.com/2011/03/09/tn001.html "... Речь уже не идет о билингвальном образовании..." --Gwfan 17:17, 28 janvārī, 2012 (UTC)

Jauki, bet tad ieliec to zemāk pie parakstu vācēju krievu valodai manifesta vai pie sabiedrības viedokļiem, nevis kā absolūtu faktu aiz informācijas par NA parakstu vākšanu. ~~Xil (saruna) 22:19, 28 janvārī, 2012 (UTC)

Done --Gwfan 13:35, 29 janvārī, 2012 (UTC)

Interesanti, kāpēc Lindermana viedoklis "NA parakstu vākšana ir sabiedrības šķelšanās cēlonis" jums šķiet pareizāks par cita "Dzimtās valodas" līdera viedokli, ka sabiedrība ir sašķelta kopš 1991. gada, kad nelatviešiem pēkšņi bija jāzina latviešu valoda -http://www.apollo.lv/portal/news/articles/263986 ? Tas, ka Lindermans kaut ko kūko par skolām, nenozīmē, ka visi viņa atbalstītāji piekrīt aforismam, ka pie šķelšanās ir vainīgi tie, kuri par to sašķelto sabiedrību sāka runāt. 46.109.146.74 16:23, 9 februārī, 2012

"Šķelšanās cēlonis" ir jau izdiskutēts šeit: Arhīvs: Referenduma ierosināšanas cēloņi, sk. Fuseau atbildi. --Gwfan 19:09, 9 februārī, 2012 (UTC)

NA parakstu vākšana bija tikai katalizātors, bet diezgan stiprs, jo ir iesaistīti bērni (kuriem draudēja asimilācija). Īstais cēlonis ir valsts (valodas un ne tikai) politika. No otrās puses - NA dalībnieks, partija TB/LNNK, kopš 1991. gada bija gandrīz visu laiku pie varas (koalicijā) un tieši TB/LNNK ļoti aktīvi veidoja tādu politiku (nevis vienkārši tagad "sāka runāt par to"). --Gwfan 20:37, 9 februārī, 2012 (UTC)