Diskusija:Bergamo
Itālijas pilsētas nosaukums itāļu valodā ir `Bergamo` ar uzsvaru uz pirmās zilbes. Tādēļ latviskojumā garumzīme ir kļūdaina un neatbilstoša (kaut kas līdzīgs agrāk bija ar toreizējās Dienvidslāvijas pilsētu `Sarajevo`, kur uzsvars arī ir uz pirmās zilbes (fakultatīvs - uz trešās), bet krievu valodas ietekmē latviski tāda izruna gandrīz nekad nebija sastopama - tikai `Sarajeva` ar uzsvaru uz otrās zilbes; turklāt abos gadījumos darbojas latviešu valodas primārā norma - uzsvars uz vārda, tostarp svešas cilmes vārda, pirmās zilbes). Kad par to vēstīju attiecīgajām valodas instancēm un institūcijām, tad reakcija bija divēja: pirmā - tā ir tādā un tādā grāmatā, atlantā, enciklopēdijā utt.,resp., kā Jānim Rainim: kā ir bijis, tā ir paliks. Otra reakcija (no ģeogrāfijas specu un valodu un tulkotāju specu puses) bija - klusums... Pirms gadiem 20-30 (jā, bija tāds laiks!) tam nebija ļoti lielas nozīmes. Mūsdienās latvieši, izkaisījušies Eiropā, kur vismaz izglītoti cilvēki lielajās valodās (vācu, angļu, franču, spāņu, itāļu...) runā pareizi, ar savu nezināšanu sevi vienkārši diskreditē. Neviens jau tam nepievērš lielu uzmanību, tomēr starptautiskajās organizācijās (un tādu tagad jau desmitiem vai vairāk) cilvēki galvu nogroza vai viegli satrūkstas. Latviska Vikipēdija varētu būt vieta, kura ne tikai balstās uz `enciklopēdiskumu` (patiesībā taču pilnīgi vienalga, ka, teiksim, Vāgneram ir divi priekšvārdi, jo gan viņš pats un ģimene, gan pasaule viņu sauc par Rihardu; Verdi savukārt tika kristīts ar deviņiem [!] priekšvārdiem, un enciklopēdijas tos rūpīgi reproducē; tieši tāpat neko nedod Mocarta četri īstie priekšvārdi), bet arī, ievērojot principa burtu, nezaudē tā garu. Te varētu saukt - atpakaļ pie enciklopēdistiem, franču Apgaismības kultūrnesējiem, kuri savā Enciklopēdijā rūpējās par abām pusēm (formālo pareizību un skaidrojuma būtību), ietverot savā darbā arī attīstības, perspektīvas iespēju. Pretējā gadījumā - kā ir bijis, tā ir paliks. Valodas jautājumi visām tautām visos laikos ir bijuši jūtīgi, delikāti, smalki. Tagad, kad jau vairāk nekā 20 gadu `sāls` direktīvi noteikta vīriešu dzimtē, daudzumdaudzi cilvēki turpina (reizumis jau agresīvi un demonstratīvi) lietot `vārāmā sāls` (t.i. sieviešu dzimtē). Tad varbūt atļaut šādos īpašos strīdus (!) gadījumos lietot kā līdzvērtīgas paralēlformas `tas sāls` un `tā sāls`. Taču daudz vairāk ir tādu gadījumu, kad dzīvā prakse, reālā valodas tradīcija latviskojumā iesakņojusies tik dziļi, ka nav ne jēgas, ne iespējas pazīstamo un iemīļoto `Solveigu` nomainīt ar pareizo `Sūlveiju`. Tādu vārdu, kad pasludinātā maksimāli iespējamā tuvība avotvārda izrunai netiek ievērota, arī ir desmitiem (skatām kaut vai Eiropas valstu galvaspilsētas!). Bet tad vismaz jaunos vārdus no visām pasaules malām atveidojam pēc pamatprincipiem - fonētiskas transkripcijas un gramatizācijas atbilstoši latviešu valodas normām. Apstākļos, kad grāmatās tādi vārdi ienāk ar lielu nokavēšanos, Vikipēdija varētu būt dzīvs, mainīgs avots, kas seko līdzi faktiem (dzimis, miris, pārdēvēts, ievēlēts...). Taču tad arī vajadzētu vismaz pamanīt, ka, teiksim, Šopēns kristīts poļu vārdā Frideriks un dot vismaz abas versijas - poļu un franču. Citur šāda tolerance sastopama, citur - kā ir bijis [nu, nav jau bijis!], tā ir paliks - Frederiks... Daudz par garu un sarežģītu? Nu, tad jāsamierinās ar to, ka skolās un īpaši augstskolās mācībspēki par Vikipēdiju smīkņā: to taču nevar ņemt nopietni. Vikipēdija pati ar to marginalizējas (marģinalizējas!)un velk uz statusu `plaši pazīstama šaurās aprindās` (palūkojieties uz aktīvo līdzdalībnieku vārdiem!).—Šo komentāru pievienoja JT (diskusija • devums).
Diskisijas turpinājums JT lietotāja diskusijā. --Kikos 14:07, 20 decembrī, 2011 (UTC)