Diskusija:Dzelzceļš

Lapas saturs netiek atbalstīts citās valodās.
Vikipēdijas lapa

"Dzelzceļa līnija ir sliežu ceļš, kas savieno apdzīvotas vietas." Vai šis apgalvojums nāk no kādas dzelzceļa enciklopēdijas? Katrā ziņā par patiesu to uzskatīt nevar. Dzelzceļa līnija taču var vēsā mierā noslēgties teiksim, - izmaiņas punktā 850 km, vai - valsts robeža, absolūti ārpus apdzīvotas vietas. Gvdk (diskusija) 07:21, 20 septembrī, 2012 (UTC)

šis apgalvojums nāk no kāda nejēgas mēģinājuma pašrocīgi radīt defnīciju, droši vien. un pilnīgi noteikti ir labojams uz saprātīgāku. --Biafra (diskusija) 07:42, 20 septembrī, 2012 (UTC)
Tas nejēga un haltūrists savulaik esmu bijis es :) — vienkārši dzelzceļa līnija ir visai izplūdis, grūti definējams jēdziens, tomēr tāda definīcija, protams, ir pārāk primitīva. Korektāks termins ir "iecirknis", kas bieži tiek lietots arī kā sinonīms līnijai (tomēr līnija var sastāvēt no vairākiem iecirkņiem). Varam ņemt par pamatu šeit 4.punktā atrodamo iecirkņa aprakstu. --ScAvenger (diskusija) 08:44, 20 septembrī, 2012 (UTC)
:D piedod, ScAvenger!... --Biafra (diskusija) 09:16, 20 septembrī, 2012 (UTC)
:) Ir jau arī viens no maniem pirmajiem mēģinājumiem Vikipēdijā (ar attiecīgu kvalitāti). Definīciju precizēju, bet būs vēl jāpaskatās literatūrā. Citās vikipēdijās termins "dzelzceļa līnija" mēdz būt pāradresēts uz "dzelzceļa transportu" vai tamlīdzīgi. --ScAvenger (diskusija) 10:59, 20 septembrī, 2012 (UTC)
Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumos es atradu šādu definīciju: iecirknis – funkcionāli saistītu staciju un posmu ceļu teritoriāls kopums. Beigās ir pielikums ar dzelzceļa ceļazīmēm un rokas signāliem. Interesants materiāls vienvārdsakot. Bet galvenais jautājums ir tāds, ka jēdziens līnija figurē drīzāk kā tāds tehniskās valodas sinonīms. Kurš un kur vispār ir redzējis, ka ir tādas līnijas (ja neskaita kopīraiteru sarakstītas dzlezceļa kompāniju mājaslapas) Pārlūkojot likumu es redzu tikai šādus terminus: 1. Dzelzceļš 2. Iecirknis 3. Posms 4. Maršruts. Dzelzceļa infrastruktūras būve, teiksim, no Rīgas līdz Daugavpilij būtu saucama par - Dzelzeļš Rīga--Daugavpils (Dzelzceļa līnija Rīga--Daugavpils vietā). Dzelzceļu savukārt var iedalīt iecirkņos, kuriem pāri pārklājas pasažieru vilcienu maršruti, kamēr kravas vilcienu maršruti var būt 1001 (bet varbūt arī nē, es nezinu īstenībā). Galu galā, Valsts uzņēmuma "Latvijas dzelzceļš" nosaukumā ir grandioza kļūda! Tam vajadzētu būt "Latvijas dzelzceļi", jo uzņēmuma bilancē ietiplst vairāki dzelzceļi. Varbūt jāpiezvana terminoloģijas komisjai? Gvdk (diskusija) 11:01, 20 septembrī, 2012 (UTC)
Nevajag visu pārlieku sarežģīt. "Līnija" tomēr ir tautai vissaprotamākais termins; arī pārskatā 11. lappusē ir tieši līniju saraksts (ar "iecirkņiem" kā sinonīmu). No tā mēs arī pamatā vadāmies. --ScAvenger (diskusija) 11:35, 20 septembrī, 2012 (UTC)
Man liekas, ka tauta visplašākajā nozīmē (nevis daži simti vai tūkstoši, kas ar domām par dzelzceļu dodas gulēt) drīzāk teiktu vienkārši - dzelzceļš. Teiksim tante Valmierā, šķērsojot sliedes, to sauktu par dzelzceļu, vai Valkas dzelzceļu, nevis par dzelzceļa līniju. Un kas attiecas uz atsevišķu ierēdņu "pienesumu" latviešu valodai savos pārskatos, tad tā ir apšaubāma vērtība. Tāpēc es skatos dzelzceļa likumā, kur nekādas terminoloģiskas lažas būt nedrīkst. Gvdk (diskusija) 11:54, 20 septembrī, 2012 (UTC)
Bet "dzelzceļa līnija" taču nav nepareizs vai izskaužams termins. Arī likumos tas figurē, kaut arī definīcijas likumā nav ne dzelzceļa līnijai, ne dzelzceļam. "Dzelzceļš" tādā aspektā vairāk asociējas ar vēsturiskajām dzelzceļu sabiedrībām, kā kādreiz "Rīgas—Dinaburgas dzelzceļš" vai "Rīgas—Tukuma dzelzceļš". Esam jau ne mazums diskutējuši par tām līnijām (šeit, šeit, šeit). Es esmu nonācis pie secinājuma, ka stingros rāmjos to visu nemaz nevar sabāzt, jāvadās pēc konkrētās situācijas. --ScAvenger (diskusija) 13:15, 20 septembrī, 2012 (UTC)
Nu bet tas galā secinājums tā kā tomēr velk uz to pusi, ka līnija ir neskaidrs definējums un, ka dzelzceļš skaldams iecirkņos. Manuprāt, kādu tautā vispārzināmu pasažieru maršrutu nodēvēt par kautkādu dzelzceļa līniju ir nepiedodama enciklopēdiska neprecizitāte. Kā jau man Kikos kautkad norādīja - wikipēdia NAV ceļojumu portāls. Mums jāturas pie stingrām definīcijām un normatīvajiem aktiem. Gvdk (diskusija) 13:51, 20 septembrī, 2012 (UTC)

Maršrutus ar līnijām gan nevajadzētu jaukt vienā putrā. Vienīgā jūtamā neprecizitāte ir Dzelzceļa līnija Rīga—Ventspils, ar pārējo puslīdz varētu iztikt (rakstot par līniju, jāmin, kādi pasažieru maršruti to izmanto). Var pārdēvēt visas līnijas par iecirkņiem vai dzelzceļiem, bet ko tas būtisku dos, kā tikai lieku laika patēriņu? Citās vikipēdijās arī pārsvarā ir "līnijas". Par to kopējo iedalījumu — man ir izkristalizējies šāds dalījums:

  1. Dzelzceļš. Ja neskaita vispārīgo nozīmi kā transporta veidu, tad tas ir viss Latvijas publiskais dzelzceļa tīkls (tas, kas apskatīts pārskatā). Atsevišķi var būt privātie dzelzceļi (piemēram, kūdras vešanas šaursliežu dzelzceļi vai dzelzceļš no Krievupes stacijas līdz Vangažu karjeram; nav nepareizi tos dēvēt par līnijām vai atzariem).
  2. Dzelzceļa līnija. Ceļi un infrastruktūra starp mezglu stacijām, galastacijām (kā Bolderāja) vai valsts robežu. Līnijai ir atsevišķs dzelzceļa infrastruktūras valsts reģistrācijas indekss. Var būt visādas nianses (Pļaviņas it kā ir mezgla stacija, bet Rīga—Pļaviņas un Pļaviņas—Krustpils neapskata kā atsevišķas līnijas). Dažreiz lieto vēl terminu virziens vai atzars.
  3. Dzelzceļa iecirknis. Plašākā nozīmē sakrīt ar līniju, šaurākā tas ir starp jebkurām stacijām (parasti lielākajām); piemēram, ir iecirknis Pļaviņas—Šķirotava līnijas Rīga—Krustpils sastāvā.
  4. Dzelzceļa posms. Starp jebkuriem blakus esošiem sadales punktiem; dažkārt arī pieturām.
  5. Maršruts. Plašākā nozīmē ritošā sastāva kustības ceļš starp diviem kustības galapunktiem, šaurākā noteikts pārmiju stāvoklis vilcienu pieņemšanai vai nosūtīšanai, vai manevru veikšanai.

Varbūt vēl kāds vēlas izteikties? Derētu kāds dzelzceļnieks... --ScAvenger (diskusija) 14:37, 20 septembrī, 2012 (UTC)

Ir labi, ka viss pamazām strukturizējas, tomēr personīgi mani nepārliecina jēdziena līnija jēga, ja jau tas sakrīt ar iecirkni. Kā jau norādīji, kāda īsāka nogriežņa apzīmēšanai lieto - posms, tas ir ceļa nogriezni staro divām stacijām (bet to lieto lai aprakstītu kādu noteiktu ģeogrāfisku punktu dzelzceļa iecirknī (teiksim, slēgtu pieturas punktu, vai dzelzceļa pārbrauktuvi utt.), bet, ja runa ir, teiksim, par negadījumu, vēl precīzāk - norāda iecirkņa km. Tātad iecirknis ir iecirknis un posms ir posms. Un līnijas nav nekas kā vien neskaidra klišeja, ko joprojām lietojam gan mēs, gan dzelzceļa resora darbinieki. Enciklopēdijai jābūt instancei, kas šai putrai pieliek punktu.
Un tagad pamēģināsim distancēties no šīs diskusijas specifikas. Kam tad īsti interesē iecirkņi un vēsturiskie dzelzceļi? - pārsvarā tikai tiem, kam interesē tīri specifiski dzelzeļa jautājumi. Tātad priekš tiem vēl jo vairāk jāveido precīzi definēts un aprakstīts materiāls. Es redzu sekojošu struktūru:
Dzelzceļš. Vispārējs jēdziens.
  1. līmenis. A-B-C Dzelzceļš. Vēsturisks infrastruktūras objekts, kā Rīga--Dinaburga. Bet tad tiešām rakstam jābūt par vēsturisku objektu, tādu, kāds tas toreiz tika izbūvēts.
  2. līmenis. Dzelzceļa iecirknis. Mūsdienās lietojama tehniska dzelzceļa nogriežņu kategorija.
  3. limenis. Maršruts. Tieši šo tauta lasīs visvairāk. Rīga--Ogre, Rīga--Lielvārde, Rīga--Aizkraukle, Rīga--Krustpils, Rīga--Daugavpils tiek pāradresēts uz kopējo maršrutu visā garumā Rīga--Indra (kādreiz jau atjaunos), galējo iespējamo kāda virziena galapunktu. Tas lai nebūtu 100 dažādu maršrutu lapu. Un šāda pieeja tad arī atrisinātu vēlmi veidot līnijas.Gvdk (diskusija) 15:18, 20 septembrī, 2012 (UTC)
Tātad, teiksim Rīgas Pasažieru stacijā ir publicēti tie cik tur padsmit maršruti, cilvēks spiež uz savu Rīga--Ogre un nonāk uz Rīga--Indra un visu, ko viņam vajag redz, un pat vēl tālāk.
P.S.Kuram katram dzelzceļniekam padomu prasīt nemaz nevar. Pats redzi, ka putra definīcijās un jēdzienos ir visur. Es padomu uzdrošinātos prasīt tikai kādam LDZ juristam, ne mazāk, bet ne arī vairāk (priekšnieki noteikti putrojas gluži tāpat). Gvdk (diskusija) 15:25, 20 septembrī, 2012 (UTC)
Ideju par maršrutiem vispirms vajadzētu realizēt dzelzceļu vikiprojekta ietvaros kā atsevišķu tabulu. Kopskatā būs redzams, vai no tā ir kāda jēga vai arī tikai papildu putra :) Uzreiz saku, ka šāda vai tāda putra būs jebkurā gadījumā, ar to jāsamierinās. Un līnijas nav nekas kā vien neskaidra klišeja — beidzot tiku līdz savai Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīcai un tur atrodu apjomīgu šķirkli "Dzelzceļa līnija", kur teikts: dzelzceļa līnija ir sliežu ceļš ar ... iekārtām un būvēm; ierīkots starp konkrētām apdzīvotām vietām (no turienes acīmredzot "kājas aug" manai sākotnējai definīcijai). Šķirklim ir daudz apakšpunktu (divceļu līnija, elektrificēta līnija utt.). Tai skaitā "dzelzceļa līnijas iecirknis" — dzelzceļa līnijas daļa starp iecirkņa stacijām. "Dzelzceļa līnijas posms" — dzelzceļa līnijas daļa starp diviem blakus esošiem sadales punktiem. Ja ar to nepietiek, lai reabilitētu līnijas :) — tad Toma Altberga grāmatā "Dzelzceļi Latvijā" (uz šo brīdi apjomīgākais un kompetentākais darbs par dzelzceļa vēstures tēmu) termins "dzelzceļa līnija" sastopams vai ik rindkopā. Enciklopēdijai jābūt instancei, kas šai putrai pieliek punktu — diemžēl nepareiza pieeja, jo mēs neesam nekāda pēdējā instance, bet tikai pēc iespējas bezkaislīgi vācam faktus. Dzelzceļš. Vēsturisks infrastruktūras objekts, kā Rīga--Dinaburga. Bet tad tiešām rakstam jābūt par vēsturisku objektu, tādu, kāds tas toreiz tika izbūvēts — vēsture jāiekļauj esošo līniju rakstos. Citādi sanāks kā krievu vikipēdijā, kur ir raksts Rīga—Jelgava, Torņakalns—Jelgava un vēl Mītavas dzelzceļš. ...cilvēks spiež uz savu Rīga--Ogre un nonāk uz Rīga--Indra un visu, ko viņam vajag redz, un pat vēl tālāk — bet pašlaik jau tāda maršruta Rīga—Indra vispār nav, tāpat kā nav ne tādas līnijas, ne tāda iecirkņa. Un vispār likt maršrutus kā primāros — tā būtu ratu jūgšana priekšā zirgam. Būs raksts par esošo līniju Daugavpils—Indra, tur arī pieminēsim bijušos vilcienus Rīga—Indra un Rīga—Bigosova. Priekš kam cilvēkam, kas negrib braukt tālāk par Ogri, jālasa par Indru? Ja viņš to gribēs, Indra būs viena, divu peles klikšķu attālumā. Kopumā es pagaidām neredzu pietiekami nopietnu iemeslu, lai atteiktos no līnijām — tās ir uzskaitītas LDz pārskatā ar visiem reģistrācijas numuriem un termins ir minēts nopietnā, recenzētā 2001. gada vārdnīcā. Tāpat arī citās pie rokas esošajās dzelzceļa tematikas grāmatās līnijas pieminētas jo bieži. Tas, ka Latvijas likumos ir neskaidrības — ne pirmais, ne pēdējais gadījums. --ScAvenger (diskusija) 19:02, 20 septembrī, 2012 (UTC)
Nu labi, es jūtu, ka Tu cīnies pa nopietnam un man teju vai gribās līniju atkal reabilitēt savās acīs :) Bet ... vai nevari norādīt precīzu vietu, kur ir uzskaitītas tās līnijas LDZ pārskatos, kautkā esmu palaidis garām. Esmu redzējis tikai iecirkņus, kas nodēvēti par līnijām, bet, kas tad tādā gadījumā atkal ir iecirkņi... Runājot par vēsturi, es oponēšu uzreiz un nedomājot - ir labi, ja, piemēram, Rīga--Dinaburga lieliski ieguļās tajā mūsdienu maršruta gultā un, pie tam, vienas valsts teritorijā. Bet ko ta darīt ar Rīgas--Pleskavas dzelzceļu? Pielikt klāt lugažniekam un viss? Nav jau teikts, ka tas vēstures šķirklis ir jābāž klāt katrai stacijai. Šādu atsevišķu šķirkli ielaiž tekstā tikai galastacijās, lai nemaisās viss kopā. Bet, kā vienu vēstures apakšnodaļu pie līnijas šķirkļa - tas būtu par maz. Jo ne līnija, ne iecirknis, ne valstu robežas ar vēsturisko dzelzceļu var nesakrist un galu galā, tas ir industriāls piemineklis pats par sevi un ir pelnījis atsevišķu šķirkli, kā Pēterbaznīca ir pelnījusi atsevišķu šķirkli Rīgas pilsētā. Gvdk (diskusija) 19:24, 20 septembrī, 2012 (UTC)
Tur es tev pilnīgi piekrītu — šajā gadījumā var rakstīt atsevišķu šķirkli par Pleskavas dzelzceļu, tāpat droši vien par Rīgas—Orlas vai Ribinskas—Maskavas—Ventspils dzelzceļu. Galvenais, necensties visu raibo vēsturi un tagadni sabāzt kādā unificētā Prokrusta gultā — tas lāgā neizdosies. Par pārskatu es jau augstāk norādīju — tas ir gadījums, kad iecirknis un līnija ir lietoti kā sinonīmi. Lielu konsekvenci tur velti gaidīt. Ierosinu pagaidām rakstīt pašus rakstus, pārdēvēt varēs vienmēr. --ScAvenger (diskusija) 19:35, 20 septembrī, 2012 (UTC)
Nu es jau saku, ka vēsturi turam pa gabalu no mūsdienām, bet, kā saka - Es visu atceros, Ričard :) Īstenībā jau es tomēr turpināšu rakt igauņu stacijas, jo tāda mana misija. Taču es saskāros ar identisku līniju/maršrutu/iecirkņu problemātiku arī tur un tāpēc te cepjos. Gvdk (diskusija) 19:49, 20 septembrī, 2012 (UTC)