Diskusija:Eitanāzija

Lapas saturs netiek atbalstīts citās valodās.
Vikipēdijas lapa

1) Definīcija neprecīza; 2) paskaidrojošajam tekstam nav nekāda sakara ar definīciju; 3) eitanāziju var "aiz matiem" pievilkt pašnāvībai, taču ja nāk klajā ar jaunumu, ka tas ir tikai vārds, ar kuru apzīmēt parastu slepkavību, tad nepieciešamas atsauces par šo tēmu, citādi man aizdomas, ka raksta autoram nav ne jausmas, kas ir "eitanāzija". --anonīms 03:54, 25 augustā, 2008 (UTC)

Arī pirmo reizi dzirdu, ka gāzes kamera vai badā mērdēšana skaitās eitanāzija. --ScAvenger 04:14, 25 augustā, 2008 (UTC)
Nacistu izpratnē ir, man tā skolā mācīja (manam vēstures skolotājam pat neaizgāja, ka ir kā citādi, kad es viņa pārjautāju kā jāsaprot kontroldarba jautājums O_o), protams, tādā tekstā kā šeit tas ir apšaubāmi un vajadzētu atsauci ~~Xil (saruna) 14:51, 25 augustā, 2008 (UTC)
Nacisma vairs nav. Runa ir par jēdziena izpratni mūsdienās, nevis kā to izprata pāris traki vācieši (ja ļoti liela vēlme, var pielikt sadaļu "Eitanāzijas izpratne Trešajā reihā". Ja PSRS GULAG nometnes dēvētu par "veģetāriešu atpūtas bāzēm" (gaļu šiem nedeva ēst), vai tad mēs rakstītu, ka veģetārisms ir cilvēku masveida ieslodzīšana koncentrācijas nometnēs? --anonīms 17:04, 25 augustā, 2008 (UTC)
Paklau es jau neteicu, ka tas, kas tur rakstīts ir pareizi tikai norādīju, ka dažiem gāzes kamera ir eitanāzija. Iespējams to pat būtu vērts pieminēt kā vēsturisku faktu ~~Xil (saruna) 17:59, 25 augustā, 2008 (UTC)
Redz, izpratne par jebkuru jautājumu (izņemot benzola gredzenu) var būt dažāda (atkarībā no izglītības, kultūras, reliģiskās piederības, politiskās pārliecības utt.). Mantuprāt rakstu jāveido kā konkrētā jēdziena skaidrojumu un tikai. Bet te sanācis, piemēram, līdzīgi kā ja kāds šāds reliģiski pārliecināts entuziasts rakstā par demokrātiju ignorētu šī jēdziena definīciju un visu rakstu veltītu tam, lai aizietu prom no pašas definīcijas, pamatojoties, ka ideālā demokrātija nekad nekur nav pastāvējusi, uzsvērtu tikai negatīvās blakusiezīmes. T.i., lietojot izteikti selektīvu piemēru un atsauču sistēmu, visu aplūkotu kā viena šaura skatījuma interpretācijas izklāstu (tas būtu tā, it kā ņemtu un pārliecināts Ziemeļkorejas komunists rakstītu rakstu "demokrātija", ka tā ir darbaļaužu paverdzināšanas forma u.tml., pie tam kvēli protestētu, kā to dara Sandris Ā., ja kāds iebilstu, ka šādai šaurai izpratnei nav nekā kopēja ar pašu jēdziena teorētisko izpratni). Eitanāzija medicīnā un jurisprudencē ir viena tēma, eitanāzijas jēdziens veterinārmedicīnā ir pavisam kas cits, eitanāzijas izpratne dzīvnieku aizstāvju izpratnē atkal kas cits, ar iepriekšējiem nesaistīts, savukārt eitanāzija nacistu izpratnē atkal pavisam kas cits - tās ir 4 dažādas tēmas, ko Sandris Ā. apzināti (?) jauc kopā, lai panāktu savas izpratnes pamatojumu. PSRS laikā padomju propagandā, skaidrojot Rietumu kultūras iezīmes, šī metode (t.i. demagoģija) bija plaši izplatīta, tāpēc brīnos, ka ierasto taciņu turpina, tikai nomainot skaidrojamos jēdzienus, arī kāds no jaunās paaudzes. --anonīms 05:02, 26 martā, 2009 (UTC)
"rakstu jāveido kā konkrētā jēdziena skaidrojumu" - diemžēl tas, kas pašreiz veido raksta saturu arī ir konkrētā jēdziena skaidrojums... Ja vien Jums nav pieejama kaut kāda īpaša definīciju "bībele", tad jautājums ir par to, cik lielu daļu raksta atvēlēt katrai pieejai jeb skadirojumam. Mēs tikai aptuveni varam sadalīt šīs proporcijas, bet skaidrs, ka 70 gadīgai nacistu izpratnei nevajadzētu dominēt.
"Sandris Ā. apzināti (?) jauc kopā [tēmas]" - neuzskatu, ka kaut ko nepamatoti jaucu kopā. Man kaut cik saprotamo valodu wikipēdijās, praktiski visur jau raksta sākumā teikts, ka par eitanāziju runā gan cilvēku, gan arī citu sugu gadījumos. Un es nesaku, ka lv rakstā vajadzētu būt par gramu vairāk info dzīvnieku sakarā, kā ir pašreiz. Varbūt var atstāt arī vienu pašu teikumu, ja tik ļoti kož acīs. Bet par mūsdienu izpratni cilvēku einanāzijas sakarā, protams, vajag proporcionāli daudz vairāk kā ir patreiz. Bet nacistus un kristiešus daudz īsāk, kodolīgāk + minēt arī citus vēsturiski nozīmīgus aspektus un reliģiskos skatījumus. --Sandris 20:49, 27 martā, 2009 (UTC)
Atvainojos - uzvilkos par tēmu (kas principā man vienaldzīga), jo terminoloģijas tīrība un definīciju precizitāte šķiet svarīga. Pie tam netīšām saputroju Tavus tekstus ar Lulles (kurš varbūt ir specs bioētikā, taču neorientējas vēsturē, vai otrādi). Par definīciju "Bībeli" šajā gadījumā jāuzskata likumdošanu, kur jau starptautiskā līmenī visai precīzi nodefinēts kas ir un kas nav eitanāzija. Tas, ka kādā citas valodas vikipēdijā sajauktas kopā medicīna un veterinārmedicīna (kas ir 2 dažādas zinātņu nozares, kaut ļoti tuvas), liecina tikai par to, ka nepietiekami profesionāli nostrādājuši, tb nav salikuši nozīmju atdalīšanu. Daudzmaz izglītots cilvēks noorientētos, taču jārēķinās ar to, ka vikipēdiju lasa arī ļoti mazizglītoti ļaudis, kuri nespēj saskatīt šādā vienkopus rakstā, ka runa ir par būtībā dažādām lietām. Tāpēc uztaisīju eitanāzijai veterinārmedicīnā atsevišķu rakstu, un arī par nacistiem kāds jau pacenties. Reliģijām uztaisīju speciāli tām veltītas apakšadaļas, kuras var kāds attiecīgajās dogmās zinošāks papildināt. Arī "par" un "pret" nometņu pārstāvjiem nu ir savas apakšsadaļas, kurās tie var izvērsties, nepiedēvējot "ideoloģiskajiem pretiniekiem" to, ko tie nav teikuši. Tā kā šobrīd, šķiet, te vairs nav par ko šķēpus lauzt - atliek tikai papildināt atsevišķos rakstus (kurus saista iekšējās saites) un rakstos specifiskās apakšsadaļas. Tb ceru, ka mums te vairs nav par ko strīdēties, jo struktūra izveidota un nekas neputrojas. :) --anonīms 07:57, 29 martā, 2009 (UTC)
Interesanti, ka no vienas puses apšaubi n-tos citvalodu (en, fr, gr, no, ru) wiki rakstus, kur jau raksta sākumā pieminēts, ka šo jēdzienu attiecina gan uz cilvēkiem, gan dzīvniekiem (tātad tie visi sajaukuši? :) ). Bet no otras puses uzticies starptautiskai terminoloģijai, kas Latvijas likumdošanā nemaz neparādās: vismaz Likumi.lv meklētājs izmet pavisam "dzīvnieciskus" rezultātus :), pēc kuriem bezmaz varētu domāt, ka par eitanāziju LV runā saistībā tikai ar dzīvniekiem... :) Bet paldies, ka rakstu reanimēji - tas ir daudz labāks kā bija, kaut arī mans ieteikums nav ņemts vērā. --Sandris 12:00, 29 martā, 2009 (UTC)
Ne jau izmantoto avotu valodā sāls. Par citu valodu vikipēdijām šai ziņā neesmu īpaši augtsās domās - tās tāpat kā Latvijā lielāko tiesu raksta entuziasti neprofesionāļi, tb kaut var sastapt zinātniski spožus rakstus, taču lielākā daļa rakstu ir autora priekšstati par tēmu. Neviens arī vairs neapšauba, ka eitanāzijas jēdzienu attiecina gan uz cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Taču jaukt tos kopā vienā rakstā ir aplami. Nu līdzīgi kā, piemēram, rakstītu rakstu "šaušana", kur vienā teikumā tā būtu aprakstīta kā Olimpiskais sporta veids, nākošajā pieminētas medības, un vēl nākošajā rindkopā apcerēti nošaušanas kā slepkavības ētiskie sapekti - cilvēkam, kurš par to nekā nezina un vikipēdijā meklē informāciju, var rasties iespaids, ka "šaušana" ir Olimpiskais slepkavošanas sports (ko kāda eksaltētāka persona var arī vikipēdijā ierakstīt un dusmoties, ja kāds labos). :))) Tāpēc arī taisa vikipēdijā atsevišķus rakstus par šaušanu ar loku, šaušanu sportā, šaušanu militārajā sfērā, šaušanas definēšanu krimināltiesībās utt. - kaut visu vieno jēdziens "šaušana", tās dažādas sfēras un nevajag jaukt kopā. Tas pats attiecas uz eitanāziju. Latvijas likumdošana to vispār neparedz cilvēkiem, līdz ar to tāda likuma nav. Savukārt valstīs, kur tā cilvēkiem pilnīgi vai daļēji legalizēta, ir juristu un mediķu kā arī tiesību speciālistu komandas gadiem rūpīgi strādājušas, lai nošķirtu, kas ir eitanāzija un kas nav. Kā redzam, šis nošķīrums ir identisks praktiski visur pasaulē, kur likumdošana aplūko jautājumu "kas ir eitanāzija", tāpēc visai droši varam to uzskatīt par vispārpieņemtu definīciju. Savukārt emocionālajiem viedokļiem - tā ir "žēlsirdība" vai "slepkavība", - tos var un pat vajag izvērst apakšsadaļās, kas domātas "par" un "pret", jo informācija ir gan tas, kā likums uz to raugās, gan tas, kā sabiedrība to izprot. Vienīgais, pret ko es iestājos, ir subjektīvi emocionāla viedokļa par jautājumu ievietošanu definīcijā un dažādu parādību apzinātu vai neapzinātu sajaukšanu vienā putrā, lai dominētu vienpusējs skatījums. --anonīms 07:30, 2 aprīlī, 2009 (UTC)
Kā jau rakstīju - mans nolūks nav jaukt kopā rakstus!, tik to vien kā rakstu par "Eitanāziju" automātiski netaisīt absolūti antropocentrisku - pieminēt, ka jēdzienu attiecina uz "vieglu nāvi" gan cilvēku, gan citu sugu gadījumos. Jo raksts nesaucas "Cilvēku eitanāzija". Un runa nav tikai par citu wiki vērā ņemšanu - uzmetiet aci vārdnīcām - vai nu minēts, ka eitanāzija attiecas gan uz vieniem gan otriem, vai arī neprecizējot runā par "indivīdiem" :) Būtu jauki, ja vēl kāds bez mums abiem izteiktos, jo man jau šī tēma līdz kaklam :) --Sandris 09:53, 2 aprīlī, 2009 (UTC)

Manuprāt raksts ir apzināti demagoģisks - jauc kopā 3 savstarpēji nesaistītas lietas: nogalināšanu un eitanāziju, plus vēl nacismu piesauc (par dzīvnieku pasauli pat neizteikšos - tai vispār ar šo tēmu nekāda sakara nav). Tb te nepieciešams vai nu nozīmju dalījums, vai krasi norobežotas sadaļas, jo šobrīd viss kopā un maldina lasītāju.
Mūsdienās ar eitanāziju saprot tikai un vienīgi medicīnā darbību vai bezdarbību, kas ar nodomu izraisa nāvi, nolūkā izbeigt slimnieka ciešanas. Pie tam runa ir tikai par tādiem gadījumiem, kad pacients ir nedziedināmi slims un cieš neizturamas mokas, pie tam eitanāzijas nepieciešamību jāapstiprina vairākām savstarpēji nesaistītām ārstu komisijām (cik, tas atkarīgs no katras valsts iekšējās likumdošanas, kur tas atļauts). Ir tikai:

  • pasīvā eitanāzija - ārstniecības metožu ierobežošana vai pārtraukšana, t.i. ārsts ļauj pacientam nomirt (tikai un vienīgi gadījumos, kad nekāda medicīnas iejaukšanās nevar pacientu atgriezt pie saprašanas - cilvēks komā, vai smadzenes pat mirušas, dzīvība tiek uzturēta tikai fizioloģiskā līmenī, mākslīgi);
  • aktīvā eitanāzija - apzināta nonāvēšana pēc nedziedināma un nenoņemamas mokas jūtoša pacienta vai tā tuvinieka pieprasījuma (pie tam ārstu komisija viņu viedokli ignorē, ja rodas kaut mazākās cerības, ka slimnieka stāvoklis var uzlaboties).

Veterinārmedicīnā līdz šim šādu jēdzienu nelietoja, un aizdomas, "ģildes iekšienē" un speciālajā terminoloģijā nelieto (atsaucēs ievietota saite uz likumu - kur Dzīvnieku izsardzības likumā lietots jēdziens "eitanāzija"?). Ja kādam veterinārārstam stāstīs par "dzīvnieku eitanāziju", viņš ilgi neizpratnē lūkosies, nesaprotot, par ko jautātājs runā.
Sadaļā "Eitanāzijas paņēmieni" ir vai nu aplamība (nezina), jebšu apzināti meli. Vēl tikai trūkst nākošā paņēmiena: "nonāvēšana, iecērtot cirvi mugurā".
Sadaļa "Eitanāzija pirmatnējās kopienas un verdzības sabiedrībā" ir viena vienīga aplamība. Piesaucot neesošu pārapdzīvotību(!) elementāru nerūpēšanos par nevērtīgākajiem sabiedrības locekļiem nezin kāpēc nodēvē par eitanāziju!
Sadaļa "Eitanāzija kristīgajā skatījumā" vispār nav izvērsta, lai gan vienīgie vērā ņemamie iebildumi balstās tieši uz Baznīcas nostāju šajā jautājumā un tieši te būtu kur izvērsties.
Sadaļa "Eitanāzija jaunākajos laikos" atkal muļķības. "Eitanāzijas idejas jaunākajos laikos saistās ar Čārlza Darvina teoriju" - nesaistās vis. Un sasaistīt sociāldarvinismu ar eitanāziju mūsdienu izpratnē nevar (toties itin labi var ar nacisma ideloģiju - bet to ar jēdziena izpratni mūsdienās saista tikai konkrētais vārds, nevis tā saturs).
Ja cilvēks kādu apsvērumu dēļ ir pret, tad pamatrakstā vismaz ievēro neitralitāti, un pieliec sadaļu beigās "Eitanāzijas kritika". --anonīms 17:04, 25 augustā, 2008 (UTC)

Manuprāt, nogalināšanai un eitanāzijai ir neapšaubāms sakars - eitanāzija jau pēc definīcijas ir nogalināšanas veids.
  • Piekrītu, ka par dzīvnieku eitanāzijas tēmu šī raksta ietvaros nebūtu jāizvērš, bet pieminēt, manuprāt, vajadzētu. "Iemidzināšana" ir kaut kādā mērā eifēmisms, kas notušē konkrētās rīcības (piem., "nošpricēšanas") raksturu. Tas, ka veterinārmedicīnā šis jēdziens vēl nav iegājies, nenozīmē, ka tas ir nebūtisks. "Atsaucēs ievietota saite uz likumu - kur Dzīvnieku izsardzības likumā lietots jēdziens "eitanāzija"?" - pie atsauces ir norādīti konkētie panti, bet eitanāzija minēta kopā 7 pantos - 1., 5., 44., 45., 50., 51., 52. pantos + "Pārejas noteikumos" + 6 reizes šeit.
  • "Mūsdienās ar eitanāziju saprot tikai un vienīgi medicīnā darbību vai bezdarbību, kas ar nodomu izraisa nāvi, nolūkā izbeigt slimnieka ciešanas." - tad jau minēto Dzīvnieku aizsardzības likumu neviens nesaprot :)
  • Par pārējo Anonīmam kopumā piekrītu, tikai neatbalstu tādu asi uzbrūkošu pieeju. Mes taču runājam par nesāpīgu nonāvēšanu :). Raksta autoram iesaku iepazīties ar citu valodu wiki rakstiem par šo tēmu un attiecīgi papildināt rakstu. --Sandris 18:46, 25 augustā, 2008 (UTC)
Nuss, tonis man bija pārāk ass, taču tikai tāpēc, ka rakstā saskatu nevis informatīvu skatījumu, bet apzinātu selektīvu argumentu atlasi nolūkā veidot konkrētu viedokli, tb propagandu. Taču vikipēdijā ir tas pozitīvais moments, ka katrs raksta ko un kā vēlas. Attiecīgi nu lasītājam skaidrs, ka Beļģijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Šveicē, Oregonas štatā ASV un Taizemē jebkurš indivīds ar ārsta diplomu legāli drīkst jebkuru cilvēku nogalināt ar indīgas gāzes, injekcijas, noindēšanas vai nomērdēšanas badā palīdzību, savukārt Latvijā par eitanāziju bruņotā grupā vai vienatnē draud kriminālatbildība. Ieteiktu gan konkrēti minēt, kurā uzskaitīto valstu likumā ietverta nomērdēšana badā vai nonāvēšana gāzes kamerā kā eitanāzijas elementi (ja tā nav, tad vai nu šajās valstīs likumdošanā nav runas par eitanāziju, jebšu šīm darbībām nav nekāda sakara ar eitanāziju). Vēl jāpieraksta klāt piemērus iz eitanāzijas vēsturē gadījumiem, piemēram, ka mongoļi veica plašas eitanāzijas akcijas, atzīmējot izdevušos operāciju ar piramīdām no galvaskausiem, Eiropā populārākais eitanāzijas speciālists bijis Džeks Uzšķērdējs, savukārt Beļģijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Šveicē mūsdienās praksē realizē nacisma idejas (nogalina vājākos) utt. Tas, ka vēsturnieku aprindās šis termins vēl nav iegājies, kā zināms nenozīmē, ka tas ir nebūtisks. Un varētu sīkāk par Romas laika pārapdzīvotību (ņemot vērā, ka tai laikā cilvēces kopskaits bija labi ja 500 miljoni, bet dabas resursi krietni neskartāki, veiksiet apvērsumu vēstures zinātnē). Derētu vēl pieminēt visus "aci pret aci" un "nokaut visus, kas miezn pret sienu" u.c. eitanāzijas izpausmes Bībelē. Un arī vietas iz Darvina darbiem, kur šis aicina nogalināt sabiedrības vājākos eksemplārus. Tad vēl sīkāk paskaidrot, ka abortu veic tikai neglābjami slimiem pacientiem, kam dzīvības mākslīga saglabāšana sagādā fiziskas ciešanas (citādi jau abortam ar eitanāziju nebūs nekāda sakara, taču saistību vajag atrast). Jāuzskaita visas garīgi labilo sociāldarvinistu aicinājumus, kuri varbūt nekad nav nekur ņemti vērā vai īstenoti, taču citāts pareizajā vietā radīs iespaidu, ka tas saistīts ar pamattēmu. Vēl var visur tepat vikipēdijā sameklēt tekstos vārdu "slepkavība" un to aizstāt ar "eitanāzija" (jo eitanāzija jau pēc definīcijas ir nogalināšanas veids). Vārdu sakot, te ir kur izvērsties plašumā. Vēlu veiksmi. :) --anonīms 05:21, 26 augustā, 2008 (UTC)
Ļoti priecājos, ka cenšamies būt nopietni par šiem jautājumiem. Tikai man īsti nav skaidrs, kādai būtu jābūt kārtībai šo raktu labošanā, papildināšanā - vai ir OK, ka kāds jebkurā brīdī tekstu maina? Jeb tomēr jādod iespēju raksta pamatautoram papildinat un pilnveidot, pat ja nav uzlikta veidne {{inuse}? Ja kādam tekstā paustā informācija šķiet maldinoša + autors pats diskusijā neiesaistās, šķiet, ka pārējiem būtu tiesības rakstu pārveidot. Nez kāpēc J.Lulle neiesaistās diskusijā? Varbūt vienkārši nav pamanījis, ka te tāda notiek?
P.S. Par "sameklēt tekstos vārdu "slepkavība" un to aizstāt ar "eitanāzija" (jo eitanāzija jau pēc definīcijas ir nogalināšanas veids" - loģiska kļūda - slepkavība tāpat kā eitanāzija ir nogalināšanas veids - kā jau vēstī vārda izcelsme - slepkavība ir "slepus nokaušana" - nelikumīga nonāvēšana, savukārt eitanāzija - atklāta un likumīga. --Sandris 11:13, 26 augustā, 2008 (UTC)
Ja nav veidnes inuse, tad nav nekādu ierobežojumu rakstu labot un iepriekšējais autors arī nevar bļaut virsū, ka kaut kas ir vandalizējies viņa rakstā. Tieši šī iemesla dēļ inuse vispār eksistē. --Krishjaanis 11:18, 26 augustā, 2008 (UTC)
2006. gadā tika izdota Rīgas Stradiņa universitātes Humanitāro zinātņu katedras docētāju Gunta Ķilkuta, Signes Mežinskas, Ivara Neidera, Venta Sīļa un Vijas Sīles grāmata "Biomedicīnas ētika: teorija un prakse" - visnotaļ solīds akadēmisks izdevums, kas uzskatāms par atskaites pamatu jēdziena "eitanāzija" izpratnē. Attiecīgi eitanāzijas definīcija skan: "Eitanāzija ir, kad persona A veic darbību X ar nolūku pārtraukt personas B dzīvību personas B labad" (124. lpp.) "...nogalināšana, kas nav veikta nogalināmā labad, nevar tikt uzskatīta par eitanāziju". (122. lpp.) "...Hitlera tā saucamā eitanāzijas programma, saskaņā ar kuru tika nonāvēti apmēram 275 000 cilvēku, nebūt nav uzskatāma par eitanāzijas programmu, jo tās motivācija bija pavisam cita - tikt vaļā no nevajadzīgiem cilvēkiem..." (119. lpp.) (No angļu valodā rakstošiem autoriem, kuri kritizē aplamo, sabiedrības neizglītotākajā daļā izplatīto pieņēmumu, ka nacistu programmai ir kāds sakars ar eitanāzijas jēdzienu, jāmin Foot P. Euthanasia. // P.Foot. Virtues and Vices and Other Essays in Moral Philosophy. - Oxford, 2002.) Es jau ieteiktu iespringt un izlasīt kaut vai nodaļu "Eitanāzija, dzīvība un medicīna", taču man radies iespaids, ka tas ir lieki. --anonīms 17:42, 1 septembrī, 2008 (UTC)
  • Dažādās nozarēs, valstīs un laikos viena jēdziena skaidrojumi mēdz atšķirties. Pēc šīs latviešu dotās definīcijas (ja vien tai nav papildus skaidrojumu) eitanāziju var veikt arī ar motorzāģi vai izgrūžot pa logu... Varbūt jāraksta apmēram šādi: 1) "mūsdienu medicīnā ar eitanāziju saprot to un to"; 2) "mūsdienu veterinārmedicīnā to un to"; 3) Vēstures sadaļā: "nacistiskajā Vācijā par eitanāziju dēvēja to un to". (Angliski runājošie nošķir "brīvprātīgo" un "nebrīvprātīgo" eitanāzju.)
  • "nogalināšana, kas nav veikta nogalināmā labad, nevar tikt uzskatīta par eitanāziju" - nacisti jau laikam savu rīcību "pamatoja": "dzīvības turpināšana ilgākā laikā ir zaudējusi jēgu "gan viņiem pašiem , gan sabiedrībai kopumā"" - tātad uzskatīja, ka nogalināšana notiek arī "nogalināmā labad". Un nacistu skatījumā šāds "labad" darbojās...
  • Bet šajā latviskajā izdevumā teikto (gan par eitanāziju kopumā, gan Hitleru) pavisam noteikti derētu pievienot rakstam. Derētu arī izveidot pamatsadaļas "Vēsture", "Reliģiskie aspekti" uc. Pašlaik, piemēram, "kristīgais skatījums" ir iespraucies pa vidu divām vēstures rindkopām. --Sandris 10:12, 2 septembrī, 2008 (UTC)
Par katru cenu censties piedzīt nacistu eitanāziju zem mūsdienu eitanāzijas ir stulbi. Nav nekādas jēgas te apskatit vārdu eitanāzija no nacistu, santehniķu vai mormoņu skatpunkta un ko viņi ar to domā. Ja ļoti gribās rakstīt par gādīgo nacistu rūpēm par cilvēces genofondu, tad tam vieta ir kādā atsevišķā rakstā. Protams ka ir vērts šeit pieminēta arī nacistu izdarības, bet ne tā, lai lasītajm rastos nacisms->eitanāzija->labi, ņemot vērā šī jēdziena neviennozīmību un sociālmorāliētisko bagāžu, tas varētu arī lasītājus ietekmēt un piespiest viņiem veikt kādus nelāgus secinājumus. --Krishjaanis 10:26, 2 septembrī, 2008 (UTC)
Karogs jums rokās. Tā nav manu interešu sfēra, tik vien kā norādīju uz visai kliedzošām pretrunām un neprecizitātēm (kas rakstu dara nekvalitatīvu un informatīvi neuzticamu, kaut arī neizglītotākiem eitanāzijas apkarotājiem varētu patikt) - viss vienā putrā, pat lietas, kas uz tēmu neattiecas, ko pat es pamanu, kaut esmu nejēga medicīnā. Iesaku tomēr ieiet grāmatnīcā, paņemt un izlasīt to "Biomedicīnas ētika: teorija un prakse", ja plānojat par šīm tēmām rakstīt. Tur visnotaļ eitanāzijas tēma tiek analizēta, izķidājot visus iespējamos veidus un viedokļus (bez tam plaši arī par citām līdzīgām tēmām, piemēram, abortiem), tb tad jautājumi par nacistiem un motorzāģiem neradīsies. Tomēr avots argumentētāks par dzeltenajiem entuziastu žurnāliem un simplinglišpēdiju. --anonīms 10:55, 2 septembrī, 2008 (UTC)

Tā kā neviens neieķērās uzlabot rakstu, ņemot vērā diskusijā aplūkotos jautājumus, izdarīju to pats. Definīciju noformulēju, balstoties uz likumdošanā doto eitanāzijas traktējumu - te svarīgi ir tas, kas tas ir no valsts un likuma viedokļa, nevis kā to saprot dakteris Džons vai kāmīšu aizstāve Anna. Sakārtoju arī sadaļu par vastīm, kurās tā pilnībā vai daļēji legalizēta vai dekriminalizēta (te diemžēl pamaz atsauču, jo par dažām valstīm tikai medijos garāmejot pieminēts, bez norādes uz gadu un likumu - dziļāk nemeklēju). Izveidoju apakšsadaļu "reliģiju nostāja", kur ticīgie var likt pantus un atsautkties uz Rakstiem. Tā kā jautājums ir diskutabls, izveidoju apakšsadaļas "par " un "pret" - attiecīgo viedokļu pārstāvji aicināti nevis vandāliski mainīt definīciju, bet tur likt iekšā savus argumentus uz nebēdu. Lai netaisītu te putru, iesaku veidot atsevišķus rakstus par nacistu eitanāzijas programmu un dzīvnieku eitanāziju veterinārmedicīnā, tā sadalot atsevišķi šī jēdziena dažādās nozīmes. Manuprāt visai optimāls risinājums, lai "vilks paēdis un kaza dzīva", tb gan ir akadēmiskajā literatūrā un jurisprudencē pieņemtais traktējums, gan arī radikāļiem dota vieta paust savu viedokli, pat ja tas nesaskan ar vispārpieņemto. Ceru, ka visi būs apmierināti. --anonīms 11:19, 28 martā, 2009 (UTC)