Diskusija:Entropija

Lapas saturs netiek atbalstīts citās valodās.
Vikipēdijas lapa

Šī piezīme tapa kā centiens uz diskusiju, nu varbūt kā mudinājums raksta turpmākajiem pilnveidotājiem: Kaut kā dīvaini iznāk... Mūsu visumā, entropija notiek tieši pretējā virzienā - šeit rakstītajam, jo sākotnēji visums bija KARSTS, taču atdzisšana gāja saistībā ar izpleššanos... Rezultātā patiešām kļuva iespējama matērijas organizēšanās - ūdeņradī (ar turpmāk izrietošām pārmaiņām...), taču izplesšanās turpinās ar pieaugošu ātrumu, atdzisšana arī turpinās un (pēc zinātnieku apgalvojumumiem) arī visuma entriopija - turpinās. Tātad ne tikai augsta temperatūra ir entropijas katalizātors, bet arī temperatūras pazemināšanās ved uz entropiju. Acīm redzot daba, funkcionējot šobrīd mums pazīstamās fizikas ietvaros, atrodas kat kādā entropijas stabilitātes diapazonā (varbūt termālā diapazonā), kurš tiks pārvarēts turpmākās visuma vides atdzisšanas rezultātā... Drīzāk par visu šāda entropija novedīs pie mūsdienu fizikas likumu degradēšanās un jaunu vidi organizējošu likumu iestāšanās... Varbūt, iespējams, ka tā jau būs cita fizika un, tātad, arī cita daba. P.S. Droši vien ka "mūsu eksistēšanas ātrums" (laiks) nesteidzina veidot prognozes šajā virzienā, to paspēs vēl izdarīt neskaitāmas mūsu pēcteču paaudzes  :) Mēs taču visi zinām kā izskatās sprādziens un kas mums liek domāt ka mūsu "Lielais Sprādziens" (kurā mēs dzīvojam) ir savādāks (lēnāks)??? Drīzāk par visu viņš ir tik pat ātrs kā visi citi un enerģijas un matērijas izkliedēšanās (līdz pilnīgai norimšanai) arī notiks tāpat. Tie esam mēs, kuri dzīvo tik ātri, ka apkārt notiekošais šķiet nesagaidāmi garš (process). Es cenšos pateikt vien to ka pamānāmi ir 2 laika ātrumi, kuri savstarpēji atšķiras: 1) sprādziena laika ātrums; 2) mūsu dzīves laika ātrums. —Šo komentāru pievienoja 83.99.141.10 (diskusijadevums).