Diskusija:Jūrmala
Citēju : Bīskapa Alberta (1165-1229) laikā mežiem klātā pussala, uz kuras Jūrmalas pilsēta atrodas, tika pieskaitīta Zemgales novadam, bet Lielupes grīvu nosauca par Zemgales ostu. Vai tad nebija tā, ka toreiz Lielupe pa Buļļupi ieplūda Daugavā, un pašreizējā grīva radās kaut kad XVIII. gs? --Feens 14:52, 8 septembrī, 2007 (UTC)
- Acīmredzot ar "Lielupes grīvu" domāta tieši Lielupes ieteka Daugavā. Bet pēc jaunākajiem pētījumiem Zemgales osta tā vai tā bijusi Daugavā, iepretim Daugmales pilskalnam. --ScAvenger 15:32, 8 septembrī, 2007 (UTC)
- Sveiki! Kā Tu to īsti domā - "...iepretim Daugmales pilskalnam"? Daugavas labajā krastā, vai? Bet tā taču bija ZEMGALES osta. Kaut kā nesanāk. Savukārt Indriķis hronikā runā, ka tie "blēdīgie" tirgotāji it kā devušies LEJUP pa Daugavu. Nav īsti skaidrs - no kurienes viņi devušies. Ja Zemgales osta bijusi pie Daugmales, kaut vai pretim tai, tad doties uz to LEJUP varēja tikai no Ikšķiles vai kādas citas vietas vēl augstāk. Taču, ja tas bijis no Rīgas, tad nu nekādi dodoties LEJUP nevarēja nonākt ne Daugmalē, ne pretim tai. Tikai Lielupes grīvā - vai nu tā ietecēja Daugavā (caur Buļļupi), vai kaut kur tieši Rīgas līcī. Vēl pastāv iespēja, ka pats Indriķis kaut ko saputrojis. Vēl viens variants varētu būt, ka Lielupes ietekas vieta līcī vai Daugavā tajā laikā joprojām nav identificēta un neviens arheologs tur vēl nav racies. Arī Daugava tolaik esot ietecējusi līcī ap Vecāķiem. Man šobrīd liekas, ka mums atliek vien piesaukt dažādos viedokļus, norādot uz neskaidrībām un pretrunām. Cieņā! --Keps 20:09, 8 septembrī, 2007 (UTC)
- Izlaboju rakstā, lai labāk izprotams. Principā daudz loģiskāk būtu Zemgales ostai atrasties vai nu pie Lielupes ietekas Daugavā, vai Daugavā lejpus Lielupes. Upes toreiz bija galvenie lielceļi un kāds "ponts" būtu zemgaļiem toreiz no saviem centriem Mežotnē un Tērvetē vest pa zemes ceļu (jo ceļu mūsdienu nozīmē toreiz nebija) preces uz to Daugmali, ja pa Lielupi tiek klāt Daugavai un jūrai. --Feens 20:37, 8 septembrī, 2007 (UTC)
- Protams, īsti skaidra tā lieta joprojām nav un laikam arī nebūs. Domājis biju Daugavas kreiso (Zemgales) krastu (toreiz, liekas, pilskalns nebija tik tuvu Daugavai, kā tagad). Diemžēl par rakšanu nevar būt runas, jo bijusī varbūtējā osta acīmredzot ir zem Rīgas HES ūdeņiem. Ir jau vēl Daugmales stacija labajā krastā :) --ScAvenger 20:41, 8 septembrī, 2007 (UTC)
- Manuprāt, Feena argumenti ir ļoti loģiski un pamatoti.--Keps 11:52, 9 septembrī, 2007 (UTC)
- Protams, īsti skaidra tā lieta joprojām nav un laikam arī nebūs. Domājis biju Daugavas kreiso (Zemgales) krastu (toreiz, liekas, pilskalns nebija tik tuvu Daugavai, kā tagad). Diemžēl par rakšanu nevar būt runas, jo bijusī varbūtējā osta acīmredzot ir zem Rīgas HES ūdeņiem. Ir jau vēl Daugmales stacija labajā krastā :) --ScAvenger 20:41, 8 septembrī, 2007 (UTC)
- Izlaboju rakstā, lai labāk izprotams. Principā daudz loģiskāk būtu Zemgales ostai atrasties vai nu pie Lielupes ietekas Daugavā, vai Daugavā lejpus Lielupes. Upes toreiz bija galvenie lielceļi un kāds "ponts" būtu zemgaļiem toreiz no saviem centriem Mežotnē un Tērvetē vest pa zemes ceļu (jo ceļu mūsdienu nozīmē toreiz nebija) preces uz to Daugmali, ja pa Lielupi tiek klāt Daugavai un jūrai. --Feens 20:37, 8 septembrī, 2007 (UTC)
- Sveiki! Kā Tu to īsti domā - "...iepretim Daugmales pilskalnam"? Daugavas labajā krastā, vai? Bet tā taču bija ZEMGALES osta. Kaut kā nesanāk. Savukārt Indriķis hronikā runā, ka tie "blēdīgie" tirgotāji it kā devušies LEJUP pa Daugavu. Nav īsti skaidrs - no kurienes viņi devušies. Ja Zemgales osta bijusi pie Daugmales, kaut vai pretim tai, tad doties uz to LEJUP varēja tikai no Ikšķiles vai kādas citas vietas vēl augstāk. Taču, ja tas bijis no Rīgas, tad nu nekādi dodoties LEJUP nevarēja nonākt ne Daugmalē, ne pretim tai. Tikai Lielupes grīvā - vai nu tā ietecēja Daugavā (caur Buļļupi), vai kaut kur tieši Rīgas līcī. Vēl pastāv iespēja, ka pats Indriķis kaut ko saputrojis. Vēl viens variants varētu būt, ka Lielupes ietekas vieta līcī vai Daugavā tajā laikā joprojām nav identificēta un neviens arheologs tur vēl nav racies. Arī Daugava tolaik esot ietecējusi līcī ap Vecāķiem. Man šobrīd liekas, ka mums atliek vien piesaukt dažādos viedokļus, norādot uz neskaidrībām un pretrunām. Cieņā! --Keps 20:09, 8 septembrī, 2007 (UTC)
Jūrmalas 33 km garo liedagu — vienu no lieliskākajiem Eiropā — veido smalkas baltas kvarca smiltis...
In my opinion this statement requires a citation. -- 83.99.184.75 04:00, 28 jūnijā, 2008 (UTC) (J7n)
Pilsētas tiesības[labot pirmkodu]
Vai nebūtu pareizāk, ka pilsētas tiesības ir kopš 1920. gada ar piebildi, ka nosaukums bijis Rīgas Jūrmala? Dukurs 12:19, 29 martā, 2011 (UTC)
- Tā bija cita pilsēta. --Kikos 12:21, 29 martā, 2011 (UTC)
- Cita pilsēta tajā pašā vietā? Kautkā nešķiet loģiski. Jā- mainījās robežas un uz laiku tika iekļauta Rīgā, bet manuprāt tas nenozīmē ka cita pilsēta. Dukurs 12:33, 29 martā, 2011 (UTC)
- Tad jau drīzāk Slokas dibināšanas gadu, kas bija lielākā un senākā no apvienotajām daļām. --Kikos 12:39, 29 martā, 2011 (UTC)
- Negribētu piekrist. Senākā gan, bet ne lielākā (ne pēc platības, ne iedzīvotāju skaita 20. gs.). Dukurs 08:33, 30 martā, 2011 (UTC)
- Rīgas Jūrmala tieši pirms Jūrmalas izveidošanas bija Rīgas pilsētas daļa, nevis pilsēta. Ja būtu viena liela pilsēta, kam visu laiku ir pilsētas tiesības un pārējās iepludina tajā, jo tās faktiski jau kļuvušas par tās daļām un vēl nosaukums tas pats varētu tā darīt, bet šeit pilsētā apvienotas atsevišķas apdzīvotas vietas, kuras, šķiet, pat mūsdienās nav īsti saplūdušas ~~Xil (saruna) 09:04, 30 martā, 2011 (UTC)
- Negribētu piekrist. Senākā gan, bet ne lielākā (ne pēc platības, ne iedzīvotāju skaita 20. gs.). Dukurs 08:33, 30 martā, 2011 (UTC)
- Tad jau drīzāk Slokas dibināšanas gadu, kas bija lielākā un senākā no apvienotajām daļām. --Kikos 12:39, 29 martā, 2011 (UTC)
- Cita pilsēta tajā pašā vietā? Kautkā nešķiet loģiski. Jā- mainījās robežas un uz laiku tika iekļauta Rīgā, bet manuprāt tas nenozīmē ka cita pilsēta. Dukurs 12:33, 29 martā, 2011 (UTC)
Es biju agrāk dzirdējis par hercoga Jēkaba raktajiem kanāliem, Zamgales - Slokas - Kauguru ostu, Rīgas pilsētas cīņu pret to, sūdzībām kas tika rakstītas visiem iespējamiem ķeizariem, karaļiem un cariem utt. Pie tam informāciju esmu lasījis vispretrunīgāko. Pretrunas un neloģiskums bija pat viena avota robežās. Stipri interpolēta ir tā mūsu vēsture. Pavisam nesen sāka kaut kāda apskaidrība rasties šā jautājuma sakarā, kad Latvijas Brīvdabas muzejā, skoliņā pie sienas rāmītī ieraudzīju vecu karti. Varētu būt kāds 18gds. Pa kreisi no tās vietas, kur tagad ir Jūrmala ir redzams liels jūras līcis un tajā ietek Lielupe. Tātad tagadējais Kaņiera ezers, Slokas ezers un Ķemeru purvs bija vienots veselums - jūras lagūna Tad redz kāpēc rīdzinieki tā ārdījās! Protams ka šeit bija daudz ērtāk ar kuģiem iebraukt no jūras, nekā 7 km pret straumi pa Daugavu braukt augšā, kur vēl pilns ar sēkļiem (Daugava katru gadu esot tecējusi savādāk līdz rīdzinieki sākuši upes krastus ar pāļiem stiprināt). Tepat tad līcī izkrauj preci un ar upes laivām pa Lielupi tālāk. Jēkabs laikam racis kanālus lai savienotu Lielupi ar citām upēm, kā arī lai padziļinātu gultni. Paskatījos internetā vecās kartes. Jā nepilnīgas, rupjas, bet viena un tā pati lieta redzama - liels jūras līcis. Tad redz kāpēc par šo tēmu tik pretrunīga informācija. Rīga ar Katrīnas palīdzību nogalināja konkurentu (atsūtīja karaspēku, kas ostu nopostīja), apraka (neesmu pārliecināts, bet liekas ka ir veikti akmens nosprostojumi un citi aizdambējumi...vēl pētīšu ) un tad vēl izskatās slēpa šo nesmuko izdarību un visu priekšvēsturi tam. Būšu pateicīgs par kādu papildus informāciju šai jautājumā - gulbuve@inbox.lv