Diskusija:Lietuviešu valoda

Lapas saturs netiek atbalstīts citās valodās.
Vikipēdijas lapa

Par kādiem "18 citās valstīs" iet runa?--Nick 18:09, 3 septembrī, 2007 (UTC)

Acīmredzot rūpīgi saskaitītas visas emigrantu kopienas. Sk. angļu vikipēdiju: Lithuanian is spoken mainly in Lithuania. It is also spoken by ethnic Lithuanians living in today's Belarus, Latvia, Poland, and the Kaliningrad Oblast of Russia, as well as by emigrant communities in Argentina, Australia, Brazil, Canada, Estonia, Iceland, Ireland, Norway, Russia proper, Sweden, the United Kingdom, the United States, and Uruguay.. Taču 18 īsti nesanāk :-) --ScAvenger 19:00, 3 septembrī, 2007 (UTC)
Man liekas, ka tās 18 valstis vajadzētu ņemt ārā - tā ailīte it kā ir domāta valstīm kurās aktīvi runā tajā valodā ---- Xil/runāt 18:23, 4 septembrī, 2007 (UTC)

Runātāju skaits[labot pirmkodu]

Pirms ieliku, ka vajag atsauci runātāju skaitam, apskatījos Ethnologue lapu. Tā kā tur ir norādīti 3,15 miljoni nevis 4 miljoni, tad ieliku, ka vajag atsauci. Pašreizējā situācijā ir jāmaina vai nu runātāju skaits vai atsauce. --Treisijs 20:59, 17 jūnijā, 2011 (UTC)

informaacija par lietuviešu valodu ir nepietiekama[labot pirmkodu]

Esmu lietuvietis. Paskatiiju, kas latviešu vikipeedijaa ir rakstams par lietuviešu valodu. Diemžeel... Vispaareejs iespaids ir tikai taads, ka lietuvieši bija baigi neizglitoti un kopš pirmaas spiestas graamatas apmeer divus simtus g. gandriiz nelasiija, ir milzums (pat tūkstoši!) vaardu no citaam valodaam (un kaadi šeit doti piemieri? kaadu lietuviešu valodas epohu jaaatspoguljo taadam svešvaardu skaitam?)un ka šodien lietuviešu valodaa pavisam anglizeeta...Veel daži fakti par izloksneem. Atvainojos par savu latviešu valodu. Bet vai jūs nevareetu paraudzities, piem., lietuviešu vikipedijaa uz attieciigu rakstu par latviešu valodu?.. Ar automaatiska tulkotaaja paliidziibu kaut vismaz vareetu ieteeloties, kaads vareetu būt uzrakstiits raksts par lietuviešu valodu arii Latvijas viki... Mekleejot ierakstiet "latvių kalba" - tas nav grūti...—Šo komentāru pievienoja Ed1974LT (diskusijadevums).

Ja esi spējīgs rakstīt normālā latviešu valodā - uz priekšu, papildini! Šeit ir brīva enciklopēdija, kuru papildināt drīkst ikviens (bet vai vajag?). --Kikos 08:35, 3 novembrī, 2011 (UTC)

Manuprāt lietuviešu valodas dialekts būtu jālatvisko kā `augštaišu` (tā vismaz ir Enciklopēdiskajā vārdnīcā 1991; citur neatradu vispār). Katrā ziņā `liet. v. aukštaičių tarmė `jālatvisko kā auGšzemnieku izloksne. Tas tad attiecas gan uz Satura rādītāju, gan turpmāko tekstu. Tā kā vispār te esmu pirmo dienu, baidos pašā tekstā revolucionēties; mana galva ir arī par švaku, lai aptvertu, kā reāli funkcionē smilšu kaste. Tepat nākošajā rindkopā ir pareizais `Lietošanas noteikumi`, bet jau tūlīt pirmajā rindiņā pēc `Saglabāt lapu` ir novecojušais un neskanīgais `pielietošanas noteikumiem`JT 17:49, 15 novembrī, 2011 (UTC)

Es nezinu, kā latviskos rakstos tiek saukti lietuviešu „aukštaičiai“. Jā, pirms 1. Pasaules kara lietuvieši reizēm vēl rakstīja “augštaitis”, "augštačiai” (dsk.G. “augštaičių”), kā arī “augštas” – latv.augsts. Tā šie vārdi bija rakstīti no vēstures: kaut tagad izrunā “aukštas” – latv. augsts, bet tas ir radies no vārda “augti, auga” – latv. augt, aug. Tātad nevaru neko viennozīmigi pateikt par šā vārda rakstīšanu latviešu valodā. Taču visvairāk gaidu, kad raksta valoda būs diezgan latviska un pareiza un nebūs tā apzīmējuma…----78.158.27.24 10:01, 17 novembrī, 2011 (UTC) Ed1974LT78.158.27.24 09:57, 17 novembrī, 2011 (UTC)

Kaapeec nee?[labot pirmkodu]

Ja atrastos cilveeks, kurš vareetu redigjeet manu valodu, lietuviešu raksta par latviešu valodu paraugaa vareetu papildinaat šo. Vai tas ir vajadziigs? Jaa. Plašaaks un informatiivaaks raksts ir jebkaadaa gadiijumaa labaak—Šo komentāru pievienoja Ed1974LT (diskusijadevums).

Vari mēģināt, tad jau redzēs, cik daudz vajadzēs rediģēt. Teksta aizstāšanu "ee -> ē" vai "kj -> ķ" pēc tam kādā teksta redaktora pats vari viegli veikt. --GreenZeb — 2011. gada 3. novembrī, plkst. 12.05 (UTC +2)

Lietot latviešu diakritiskas ziimes nav probleema. Grūtaak ir taa, ka es dziivo Lietuvaa, iemaacijos latviski patstaaviigi un man nav iistaas, dziivas latviešu valodas jūtas. Manas "latviiešu" konstrukcijas bieži var būt nepareizas: verbu un lietvaardu lociišana utt.--Ed1974LT 13:04, 3 novembrī, 2011 (UTC)

Nu vismaz spriežot pēc Taviem komentāriem šeit, Tev ir samērā sakarīga valoda. Vari mēģināt rakstīt savā smilšu kastē un kad būsi gatavs(-a), vari paprasīt kādam, lai paskatās (ja teksta apjoms nebūs baigi lielais un nebūs savārīti baigie gramatiskie un stilistiskie podi, tad arī es varu palīdzēt pēc tam kaut ko pielabot). Mēs jau te esam draudzīgs kolektīvs, neatsakam parasti palīdzību.--FRK (runas/darbi) 13:20, 3 novembrī, 2011 (UTC)
Sveiki, mans ieguldījums nebija domāts, lai nopeltu lietuviešu valodu vai lietuviešus, aizguvumus, piemēram, esmu apskatījis arī rakstā par latviešu valodu, turklāt daudz detalizētāk, visu tekstu tulkoju no angļu Vikipēdijas, tā kā nav tā, ka būtu sameklējis tieši to riebīgāko vai neglaimojošāko par Jūsu valodu vai tautu. Doma ir turpināt darbu pie rakstiem par lietuviešiem, latviešiem un to valodām, taču pagaidām skola aizņem lielāko daļu brīvā laika un diemžēl esmu spiests atlikt šo ieceri uz kādu laiku. Tomēr ar lielāko prieku gaidīšu Jūsu papildinājumus, kā arī neliegšu padomu! ;) --Geimeris 14:06, 3 novembrī, 2011 (UTC)

Pateicos tiem, kas vareetu vai kaut kad varees man paliidzeet rakstot latviski (atgadinaaju, esmu lietuvietis). Izveidot savas smilšu kastes neprotu, bet kad man būs briivs laiks, meeg'inaašu. Būs jaaiemaacas rakstiit latviešu klaviatūraa. Es gribeetu uzrakstiit aptuveni taadas struktūras un apjoma rakstu, kaads ir LT Vikipedijaa. Uz to driikst paskatiities http://lt.wikipedia.org/wiki/Latvi%C5%B3_kalba --Ed1974LT 18:37, 6 novembrī, 2011 (UTC)

Ko nozīmē apgalvojums ar citatu?[labot pirmkodu]

un starp Eiropas valodām tā ir bez precedenta? Jebkura valoda ir unikāla. --Feens 01:07, 11 novembrī, 2011 (UTC)

Ne jau pati valoda ir bez precedenta, bet jau taas literaaras valodas VEIDOŠANAAS (vai ne taa ir uzrakstiits?). Jo lielaakoties literaaraas valodas veidojaas galvpilseetu apkaartnees, nevis pamatojoties uz dialektu, kurš nekad geopolitiski pat neatrodaas tajaa valstii un veel taadaa situaacijaa, kad bija aizliegta taas valodas lietošana izglitiibaa utt. Lt. literaaras valodas veidošanaas unikaala veel taadeel, ka gandriiz simt g. bija paaartrūkusi kopiigas rakstiibas tradiicija, kaut pirms tam bija pat triis raksttibas. Un atkal - baigi apstaakli, kad taa saaka atjaunoties. Ne viena valoda Eiropaa neizveidoja savas literaaraas valodas gados, kad taa savaa teritorijaa bija oficiaali aizliegta. Bet šeit bija citaadi... Tas domaats. --Ed1974LT 02:54, 11 novembrī, 2011 (UTC)


Izmainiiju pirmo teicienu, varbūt tagad skaidraak... --Ed1974LT 03:54, 11 novembrī, 2011 (UTC)

Uzlabošana un pilnveidošana[labot pirmkodu]

Neņemiet, lūdzu, ļaunā, bet šādi taisīt rakstu ir diezgan stulbi. Par valodniecību plašu un smalku rakstu taisa cilvēks, kas nepārvalda (slikti pārvalda) valodu. Šāds kultūrtrēģerisms man nav saprotams. Veidojas teksta blāķis ar simtiem sīku un rupju kļūdu un terminoloģisku brāķi, bet kas to savedīs kārtībā? Tā jau visi, kam nav slinkums, baksta ar pirkstu mums par kvalitāti un ticamību, bet mēs tikai “davai-davai, uz priekšu, neskatoties ne uz ko”. Kurš to labos? Mēs taču par latviešu valodu nemākam/nevaram/nespējam kvalitatīvi un izsmeļoši uzrakstīt — spēciņu nepietiek! Ļoti svaigs piemērs: aukštaišu (aukštaičių tarmė - latviski "aukšzemnieku" izloksne). Kā tad īsti LATVISKI ir? --Kikos 12:18, 17 novembrī, 2011 (UTC)

Izņēmu visu par dialektiem un fonētiku, ko biju rakstījis šā latviešu vikipēdijas rakstā. Tad nebūs tik daudz problēmu manas latviešu valodas nepratnes dēļ. Kad būs skaidrs, kā izveidot savu smilšu kasti, tajā visu, ko izdzēsu, ielikšu. Ja kaut kam vajadzēs vai būs interesanti, varbūt no tās kaut ko izmantos.--Ed1974LT 14:02, 17 novembrī, 2011 (UTC)

Mana smilšu kaste: http://lv.wikipedia.org/wiki/Lietot%C4%81js:Ed1974LT/Smil%C5%A1u_kaste --Ed1974LT 09:16, 19 novembrī, 2011 (UTC)