Diskusija:Nauda
Sudraba pieclatnieks kā prečnauda...[labot pirmkodu]
Sākotnēji uzrakstīju teikumu "sudraba pieclatnieks līdzvērtīgs prečnaudai, jo metāls nonāk saņēmēja rokās bez sertifikāta starpniecības." Tas arī bija vienīgais teikums bez atsauces. Tagad mani piemeklēja atskārsme, ka tas sudrabs kas viņa sastāvā daudz mazvērtīgāks par sedzošo zeltu (mūsdienu cenās), uzrakstīju šo:
Kaut arī Pirmās Republikas sudraba pieclatnieka sudraba satura (0.6711 Trojas unces)[1] tirgus vērtība mūsdienu latos ir augstāka par tā nominālvērtību, tajā laikā to sedzošā zelta (apmēram, 1,45 grami) vērtība ir un bija daudz augstāka par sudrabu, kas bija tā sastāvā.[2] Līdzīgi dažām mūsdienu krāsaino metālu monētām, sudraba satura tirgus vērtībai nebija paredzēts būt ekvivalentai nominālam, taču ar laiku tā pietuvojās un pārauga to.
- ↑ Latvia 5 Lati: 1929-1931
- ↑ 27.31 USD (sudraba cena 26.06.12.) * 0.6711 (unces pieclatniekā) = 18.33 USD = 10. 22 LVL
Sedzošā zelta tirgus vērtība 19.06.12. - 8,40 Ls * 5 = 42 Ls
Bet izdalot sastāvā esošā sudraba daudzumu ar sedzošā zelta daudzumu tiek iegūts sekojošs cipars:
31.1034768 (Trojas unce) * 0.6711 (Ag saturs 5latniekā kā decimāldaļa no unces) = 20.8735433 grami sudraba
20.8735433 / 1.45 (zelts, kam būtu jāsedz 5 Ls) = 14.3955471 masas daļas sudraba pret 1 daļu zelta
Un šis cipars ir ļoti līdzīgs vēsturiskajai en:Silver gold ratio - parasti - 1:16
Iemesls kāpēc sedzošā zelta vērtība tagad ir daudz augstāka ir jo tagad tas ratio ir 1:58 (bet tas nemaina faktu, ka vēsturiski, pirms floating kursiem un cenām viņa bija apm. 1:16). Tātad, iespējams, ka sudraba saturam bija paredzēts būt ekvivalentam monētu sedzošajam zeltam (vienkārši mūsdienu cenu attiecības neatbilst vēsturiskajam ratio). Bet apstiprināt to varētu tikai rakstiskas liecības, kur Pirmās Republikas monetārās politikas izvērsēji dalītos savos nodomos... (Kuru pastāvēšana, droši vien, ir maz ticama.) SV (diskusija) 13:14, 26 jūnijā, 2012 (UTC)