Diskusija:Spirti

Fenoli

Kā tur bija, vai fenolus pie spirtiem neskaitīja vairākas desmitgades senāk? --Gaujmalnieks (diskusija) 16:59, 14 jūnijā, 2013 (EEST)

Spirti ir tikai tie savienojumi, kur hidroksilgrupa atrodas pie piesātināta oglekļa atoma. --ScAvenger (diskusija) 19:17, 14 jūnijā, 2013 (EEST)

Grinjāra reaģenti

Ķīmijas grāmatās parasti ir 'Griņjāra reaģenti' — kā īsti ir ar franču uzvārda Grignard atveidošanu? --ScAvenger (diskusija) 23:55, 12 jūnijā, 2014 (EEST)

OK, kļūda. Paldies. Šaubījos. Izlabošu. R. Valtera grāmatā ir "Griņjārs". --Esmu Igors (diskusija) 01:17, 13 jūnijā, 2014 (EEST)

Piridīna grupa vai piridiniogrupa

Paldies jau atkal par labojumiem! Bet man nepatīk "piridīna grupa", jo piridīns jau nav grupa. Domāju par variantu "aizvietotājs piridīns", kura vietā būtu Cl ("..aizvietotāja piridīna vietā.."), taču tas izskatās tikpat nekorekti. Jo, nebūtu tas joniskais stāvoklis, varētu laikam rakstīt "piridila grupa" vai "piridilgrupa", bet joniskā atvasinājuma gadījumā, atbilstoši IUPAC 1993. g. Rekomendāciju punktam 5.8.2, šāda aizvietotāja nosaukums angļu valodā ir "pyridinio"; ja pamata hidrīds ir bijis piridīnijs (piridīnija jons), tad laikam būtu "piridīnio" aizvietotājs, tikai nezinu, kā tas ir sakabināms ar vārdu "grupa"...--Esmu Igors (diskusija) 16:19, 16 jūnijā, 2014 (EEST)

Man šķiet, ka latviski neraksta "piridiniogrupa". Ja grib akcentēt katjonisko stāvokli, tad būtu jāsaka "piridīnija grupa". --ScAvenger (diskusija) 19:08, 16 jūnijā, 2014 (EEST)

Es arī neesmu manījis, ka rakstītu "piridinio", lai arī mūsu laboratorijā ar piridīnija betaīniem strādā ļoti plaši un sauc tos tieši šādi. Taču diez vai tas ir nosaukums pēc IUPAC; šādus nosaukumus, cik man zināms, parasti uztic veidot ChemDraw (angliski), bet tā ne vienmēr iegūst ko nopietnu, un domu virziens, cik esmu sastapies, ir tāds, ka nosaukumi pēc IUPAC esot vajadzīgi tikai žurnālam, bet lasītāji skatās struktūrformulu. Rakstos angļu valodā mums parasti ir "pyridinium bethaine".

Kādēļ man nepatīk "piridīnija grupa" – tas tomēr nav aizvietotājs pēc nosaukuma. Pat "1-piridīnija" – lokants "1" izskatās vairāk domāts uz to, kur ir lādiņš. Varbūt, kā kompromisu starp IUPAC pareizumu un lasāmību, uzrakstīt vienkārši "piridīnija gredzens"? Jo raksta taču "benzola gredzens", bet neraksta "benzola grupa".--Esmu Igors (diskusija) 20:38, 16 jūnijā, 2014 (EEST)

Tas lādiņš vai tad tāpat nav vairāk vai mazāk delokalizēts? Man nav iebildumu arī pret piridīnija gredzenu, galvenais, lai lasītājs saprastu. Galu galā zinātājs tāpat skatīsies struktūrformulu. --ScAvenger (diskusija) 01:17, 17 jūnijā, 2014 (EEST)

Piekrītu 100%, bet es esmu tāds burta kalps nedaudz... :) --Esmu Igors (diskusija) 19:27, 22 jūnijā, 2014 (EEST)

Reakciju nosaukumi

Varbūt izcelt pustreknajā? Citādi teksts izskatās ļoti vienmuļš, acij nav pret ko atdurties tekstā... Piemērā pēc tā palaboju oksidēšanās sadaļu, kā Jums šķiet? --Esmu Igors (diskusija) 20:41, 16 jūnijā, 2014 (EEST)

Populārākām reakcijām derētu vikisaites, kuras gan pagaidām būs sarkanas un traucēs arī tā uzvārdu oriģinālrakstība. --ScAvenger (diskusija) 01:18, 17 jūnijā, 2014 (EEST)

Parunājām ar pasniedzēju, un viņa solīja atsūtīt vienu dokumentu (iepriekš bija par to aizmirsusi), kuru kādreiz izveidoja Edvīns Vedējs, Aigars Jirgensons un (ja nemaldos) Andris Strakovs sakarā ar prof. Vedēja vieslekcijām (domāju, ka Jums šie vārdi ir pazīstami). Tie cilvēki RTU, kam reāli interesē uzrakstīt pamatoti, parasti vadās pēc tā. Izlikt to šeit es nevarēšu, jo tomēr tas nekur nav publicēts un nav saņemta atļauja no autoriem, bet atsevišķus gadījumus, kas mūs interesē, varētu no tā citēt. Galu galā, domāju, ka tas būs vairāk vai mazāk stingrs standarts RTU, jo tas ir "lielo vīru" garadarbs.--Esmu Igors (diskusija) 23:28, 18 jūnijā, 2014 (EEST)

Pasniedzēja ir atsūtījusi minēto datni! Minu dažus mūs interesējošus nosaukumus: Kanicāro r-ja, Šārplesa epoksidēšana, Openauera oksidēšana, Dessa—Martina oksidēšana. Daudzu mūs interesējošo gan nav.--Esmu Igors (diskusija) 17:01, 11 jūlijā, 2014 (EEST)

Ļoti labi. Vienīgais mīnuss, ka nepublicēts darbs, līdz ar to lāgā neder kā atsauce. --ScAvenger (diskusija) 23:26, 11 jūlijā, 2014 (EEST)

Nu jā, tas gan. Bet publicēt viņi laikam negribēs, galu galā viņi ir ķīmiķi, nevis valodnieki :) Oficiālais nosaukums (resp., virsraksts) šim darbam ir "BASĶTK un OSI studentu zinātnisko darbu vadītāju vienošanās". Pats interesantākais, ka beigu beigās tomēr ir "Kanicāro", tāpat kā Jūs teicāt :D --Esmu Igors (diskusija) 18:36, 14 jūlijā, 2014 (EEST)

Vērtīgs raksts

Domāju, ka pēc nelieliem papildinājumiem, varētu nominēt vērtīgam rakstam. Es ieteiktu vēl pielikt kādu tabulu ar, piemēram, populārāko spirtu fizikālo īpašību salīdzinājumu, nelielu vēsturisku atskatu, kā arī (obligāti) izveidot rakstus sarkanajām saitēm preambulā. Krievu vikipēdijā ir labs paraugs. --Gaujmalnieks (diskusija) 13:59, 21 jūnijā, 2014 (EEST)

Noteikti jāpapildina, jo pašlaik baisi sauss un pārgudrs parastam lasītājam :) Šo es paturēšu prātā un mēģināšu ko līdzēt. --ScAvenger (diskusija) 14:12, 21 jūnijā, 2014 (EEST)

Ļoti gribētos sākumā pielikt no papildu avotiem, jo pašreiz tas pārāk daudz balstās uz minētā asoc. prof. Plotnieces studiju kursa un prof. Neilanda grāmatas, tā ka es jūtos tāds kā plagiators. Trešdien būšu fakultātē un varēšu nedaudz ielūkoties grāmatās.--Esmu Igors (diskusija) 16:17, 22 jūnijā, 2014 (EEST)

Alkoholiskā rūgšana

Vēlreiz par to, ko ierakstīju no Stepaņenko grāmatas. Šaubas bija tādēļ, ka Neilands norādīja citādu sīveļļas sastāvu, bet viņam par to ir ievērojami mazāk rakstīts nekā Stepaņenko. Neilandam 2-metil-1-butanola vietā ir izobutilspirts kā sastāvdaļa (kura nav Stepaņenko starp 99 % veidojošajiem sīveļļas komponentiem), kā arī teikts, ka sīveļļas sastāvā ir n-amilspirts, no kura iegūst šķīdinātāju amilacetātu un citus esterus. Taču Stepaņenko norāda, ka par amilspirtu tehnikā parasti sauc[a] 2-metil-1-butanola (to Neilands vispār nenorāda starp rūgšanas produktiem) un 3-metil-1-butanola (izoamilspirta) maisījumu, ko parasti nesadala un no kura uzreiz arī ražo to, ko dēvē par amiletiķesteri ("bumbieru esenci"). Dilemma ir tā, ka Stepaņenko ir vairāk informācijas (Neilandam vispār nav sīveļļas procentuāla sastāva), bet Neilanda grāmata ir teju 40 gadus jaunāka...--Esmu Igors (diskusija) 10:42, 23 jūnijā, 2014 (EEST)

Jāskatās vēl kādi avoti, bet vispār sīveļļu sastāvam jābūt stipri atkarīgam no rūgšanas substrāta un rauga šķirnes. --ScAvenger (diskusija) 11:00, 23 jūnijā, 2014 (EEST)

Piekrītu. --Esmu Igors (diskusija) 22:56, 23 jūnijā, 2014 (EEST)

Avoti

Neesmu pārliecināts par dažām lietām, kam pieliktu atsauci "Neilands", jo grāmatu jau esmu nodevis. Pieliku tur "Veidne:Pārbaudīt atsauci". Vai kāds nevar ieteikt īsto šablonu, kas ieliekams šādās vietās? Kā krievu vikipēdijā, piemēram, "Veidne:Подст:Уточнить ссылку".--Esmu Igors (diskusija) 16:42, 26 jūnijā, 2014 (EEST)

Ir veidne {{Nepieciešams precizēt}}. Ja kas, man Neilanda krievu izdevums ir elektroniskā veidā, varu atsūtīt. Pats parasti lietoju latvisko papīra versiju, kas gan ir krietni vecāka, tomēr pamatā tas pats vien ir. --ScAvenger (diskusija) 23:04, 26 jūnijā, 2014 (EEST)

Paldies par veidnes nosaukumu! Krievu Neilandā ir it kā vairāk tās informācijas, bet atsevišķas nodaļas latviešu izdevumā bija iztirzātas pamatīgāk.--Esmu Igors (diskusija) 11:49, 27 jūnijā, 2014 (EEST)

Es salīdzināšu arī ar latviešu variantu, varbūt kaut ko varēs papildināt. --ScAvenger (diskusija) 12:26, 27 jūnijā, 2014 (EEST)

Paldies jau iepriekš! Īpaši vēlams būtu par to daudzvērtīgo spirtu īpašībām, jo Neilandam ir uzskaitīti viņi visai daudzi (eritrīts un treīts, pentīti, heksīti...).--Esmu Igors (diskusija) 13:17, 27 jūnijā, 2014 (EEST)

Pīķi un smailes

Ja frāzi "pīķus pieņemts dēvēt par smailēm" izdzirdētu mūsu profesors (hromatogrāfists) Jānis Millers, viņš lamātos ļoti stipri. "Smaile" pēc semantiskās nozīmes ir "virsotne", "pīķis" ir viss veidojums. Cik esmu dzirdējis šo vārdu lekcijās RTU MLĶF, arī KMR priekšmetos, pēdējo no kuriem vadīja doc. Jaudzems no LOSI Fizikālās organiskās ķīmijas laboratorijas (kas ir galvenais KMR spektroskopijas centrs Latvijā, tā ka es domāju, ka cilvēki saprot, ko viņi saka), vienmēr saka "pīķis", un nevis smaile, atskaitot tās reizes, kad Millers sūdzējās par "nejēdzībām pēdējo laiku darbos". Ja uzskatāt citādi, ierosinu labāk rakstīt "maksimums". --Esmu Igors (diskusija) 11:47, 27 jūnijā, 2014 (EEST)

Pīķis ir vēsturisks duramrīks :) Protams, profesionālajā žargonā šo terminu lieto un tas atrodams arī oficiālos dokumentos, tā ka īpaši es pret to neprotestēju. It sevišķi attiecībā uz hromatogrāfiju (mēs gan farmaceitiskajā dokumentācijā arī tur lietojam "smailes", kas gan nenozīmē, ka hromatogrāfisti ikdienā nerunātu par pīķiem). Spektriem, it sevišķi UV vai redzamajiem, īsti neder ne smaile, ne pīķis, jo tur tiešām ir relatīvi lēzeni maksimumi. Ķīmijas terminu vārdnīca runā tikai par smailēm. --ScAvenger (diskusija) 12:36, 27 jūnijā, 2014 (EEST)

Piekrītu, bet tiešāmkaut kā ir iegājies tas "pīķis". Katrā ziņā es personīgi neuzdrošinātos rakstīt maģistra darbā par "smailēm", jo Millers ir komisijas loceklis... :) Starp citu, ja mēs apskatām rēķinātos līniju spektrus molekulām, tad vārds "pīkis" tur, manuprāt, iederētos labāk nekā "smaile". Nu, bet tās laikam parasti vienalga sauc par līnijām.--Esmu Igors (diskusija) 13:15, 27 jūnijā, 2014 (EEST)

Sameklēju profesora Edgara Jansona grāmatu "Analītiskās ķīmijas teorētiskie pamati" (2006. gada izdevums). Hromatogrāfijas nodaļā skaidri un gaiši rakstīts: Vielu sadalījuma attēlojumu sauc par smaili. Dažreiz lieto arī nosaukumu "pīks" (angl. peak — smaile, kalna virsotne). Tālāk daudz runāts par smaiļu laukumiem utt. Varbūt tomēr "pīks", nevis "pīķis"? Es gan tādu terminu nekad neesmu manījis praksē lietojam. Ja runājam par semantiku, tad kā angļu peak, tā krievu пик nozīmē to pašu virsotni, kā latviskais smaile. Vai ir kāds par lekciju materiāliem nopietnāks latvisks drukāts avots, kur būtu tie pīķi? --ScAvenger (diskusija) 20:08, 27 jūnijā, 2014 (EEST)

Attiecībā uz hromatogrāfiju – nezinu, bet no drukātā var mēģināt apskatīties profesora Valtera brošūras, kas izdotas 1976.–1992. gados. Savā grāmatā par KMR (Rīga, 2008) viņš gan ļoti toleranti lieto visur vārdu "signāls" :) Vēl, prof. Kampara brošūrā "Atomu spektri" (Rīga, 2006) tiek lietots vārds "pīķis", bet kā izdevuma tips ir norādīts "Lekciju konspekts"... Vispār tiešām izskatās, ka "smaile" ir oficiāls termins, nevis "pēdējo laiku izdomājums".--Esmu Igors (diskusija) 23:08, 27 jūnijā, 2014 (EEST)

KMR patiesi ir drusku cita opera... Vēl lieto arī terminu josla, resp. absorbcijas josla. Tas gan vairāk velk uz IS spektriem. --ScAvenger (diskusija) 01:42, 28 jūnijā, 2014 (EEST)

Terpenoīdi

Zinu, ka citās valodās lieto šo terminu, bet, kad mums pasniedza koksnes ķīmiju (LV KĶI), tur izdotajā G. Zaķa grāmatā tie bija nodēvēti par "skābekli saturošajiem terpēniem". Kā būtu jārīkojas šajā gadījumā? --Esmu Igors (diskusija) 18:49, 14 jūlijā, 2014 (EEST)

Neilanda grāmatā terpēni nav stingri definēti, bet piemēros doti tikai ogļūdeņraži. Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīcā rakstīts — terpēni ir cikliski ogļūdeņraži... --ScAvenger (diskusija) 02:37, 15 jūlijā, 2014 (EEST)

Ar ķīmiju nesaistītās lietas

Ir labi likt saites uz resursiem (pie galvenajiem avotiem), kur piekļuve ir patiešām ļoti ierobežota, lai neteiktu vairāk? Pat es kā RTU students, pat ja gribētu, nevarētu piekļūt resursiem (tiem, kas ir ielogojušies, ir uzraksts "Šim kursam šobrīd nevar reģistrēties."). Es saprastu, ja būtu saite uz kaut vai Letoniku, kur es kā parasts cilvēks varu sapiķot un lūrēt cik es gribu uz tiem resursiem, bet šeit gan tā nav. --FRK (diskusija) 13:50, 3 septembrī, 2014 (EEST)

Tādēļ es vēl neesmu šo rakstu nominējis vērtīgam rakstam. To visu noteikti var atrast grāmatās, bet ir stipri jāiedziļinās, kam nekādi neatliek laika. --ScAvenger (diskusija) 14:15, 3 septembrī, 2014 (EEST)

Hmm, varbūt esmu sācis palikt pārāk kašķīgs pēdējā laikā, bet varbūt to atsauču grupēšanu pēc autora arī daļēji likvidēt? Vismaz pārveidot uz to sfn variantu (ja piekrīti, tad uztaisīšu). --FRK (diskusija) 18:37, 3 septembrī, 2014 (EEST)

Var mēģināt, būtu jāizskatās labāk, tikai nesajauc tās atsauces, tad tur pats vells vairs nekā nesapratīs :( --ScAvenger (diskusija) 23:15, 3 septembrī, 2014 (EEST)

Uhh, gatavs, izrādās tās īso atsauču sistēma ir diezgan piņķerīga padarīšana, ja to dara pašās beigās, bet vismaz tagad ir prakse. --FRK (diskusija) 19:48, 4 septembrī, 2014 (EEST)

Ā, Tu laikam gribēji tomēr saglabāt tās grupas, ja? --FRK (diskusija) 19:52, 4 septembrī, 2014 (EEST)

Man liekas, ka jaunais variants ir tuvāks zinātniskos rakstos parasti izmantotajam. Neko būtisku jau tās grupas nedod. Daudzās vietās gribētos atsauci uz konkrētu grāmatas lappusi (ļoti atvieglo dzīvi lasītājam), bet tas jāprasa autoram. --ScAvenger (diskusija) 21:36, 4 septembrī, 2014 (EEST)