Divāna raksts

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Osmanli-nisani.svg
Arhitektūra - Valoda - Mūzika - Virtuve
Dzeja - Proza - Miniatūra - Tērpi
Cīņa eļļā

Divāna raksts ir arābu kaligrāfijas raksta slīpraksta veids, kas izveidojās 16. gs. Osmaņu impērijā. Tā autors ir Hūsams Rūmi un raksts visplašāk tika izmantots sultāna Sulejmana I Lieliskā valdīšanas laikā (1520-1566).

Par Divāna rakstu to sauca tādēļ, ka to visbiežāk lietoja Osmaņu impērijas divāns (vezīru sapulce, jeb valsts padome) un tā rakstības pamati bija sultāna pils noslēpums. Visiem nebija zināmi raksta pamatprincipi, jo rakstīt šādā rakstā mācēja tikai daži speciālisti un viņu izcilākie mācekļi. Šo rakstu lietoja visiem sultāna dekrētiem, rīkojumiem un likumiem.

Divāna rakstam pastāvēja divi veidi:

  1. Rika stils, kurā netika lietotas nekādas dekorācijas un tā burtu līnijas bija iespējami taisnas, izņemot burtu lejas daļā.
  2. Želi, jeb tīrais stils. Šis raksts atšķiras ar burtu savstarpējo savienojumu un tā burtiem ir taisnas līnijas no augšas līdz lejai. Interpunkcija un papildus ornamenti tiek attēloti tā, lai raksts izskatītos kā viengabala ornaments. Tā kā šajā rakstā burtus lasīja pēc to savstarpējā savienojuma, nevis kārtības, kā parasti, tad šo stilu bija ļoti grūti lasīt un tas bija grūti viltojams.
Divāna burtveidola Želi paveids


Diwani Izzet al Karkuki.jpg

Divāna raksts izceļas ar tā skaisto ornamentu un harmoniju. Mazākos rakstus uzskata par daudz labākiem šī stila paraugiem. Šo stilu joprojām lieto vairāki monarhi īpaši svarīgos rakstos (ceremonijās, ielūgumos u.c.) un tam ir liela mākslinieciska vērtība.