Divdabja teiciens
| Piemēri |
|---|
|
Divdabja teiciens ir savrupinājums, ko veido viens no četru veidu divdabjiem kopā ar vismaz vienu patstāvīgu to paskaidrojošu vārdu (t.i., teikuma locekli). Divdabja teicienā ietilpst darbības vārds divdabja formā un vēl viens vai vairāki patstāvīgi vārdi, kas tos paskaidro.[1] Tajā neietilpst teikuma virslocekļi, tāpat tos neievada sakārtojuma vai pakārtojuma vārdi (piemēram, "Pēteris sēdēja stūrī, kur, neviena netraucēts, nodevās pārdomām).[2]
Divdabja teicienā var tikt iekļauti vairāki vienlīdzīgi divdabji, tāpat teikumā var būt arī vairāki gan vienlīdzīgi, gan dažādi divdabja teicieni.[3] Tas teikumā var atrasties gan sākumā, gan vidū, gan beigās.[3] Divdabja teiciens nav jāatdala ar komatiem, ja tas teikumā ir viens no vienlīdzīgajiem teikuma locekļiem un ir piesaistīts ar un, vai ("Zēni sāka ēst laikus un negaidot meitenes").[4]
Divdabja teicienam pastāv patstāvīgā (jeb absolūtā) datīva paveida jēdziens.[5] Tas tiek veidots no darītāja nosaukuma datīvā un divdabja ar -ot, -oties (piemēram, "Saulei rietot, mēs devāmies mājās").[5] Ja divdabim, kas teikumā ir apstāklis vai dubultloceklis, tiek pakārtots palīgteikums vai tiešā runa, tad parasti veidojas plašāka savrupināta grupa, kuras pamatā ir divdabis.[6]
Divdabja teiciens neveidojas, ja ir tikai viens pats divdabis ("Jaunlaulātie dziedādami gāja pāri tiltam"), ir divdabis ar palīgvārdu vai apstākļa vārdiem cik, gluži, pavisam, pilnīgi[4] ("Viņa kā juzdama gāja mājās"),[2] ja divdabi paskaidrojošie pakārtojuma vārdi kas, kurš, kura palīgteikumā pilda papildinātāja funkciju ("Tika pieņemti noteikumi, kurus pildot visi jutās droši"), ja teikumā nav darbības vārda, kas visbiežāk liecina, ka ir jāpārveido teikums (piemēram, ir nepareizs teikums "Pārdomas, grāmatu lasot"), ja divdabis ar -ot var tikt aizstāts ar divdabi, kas beidzas ar -am.[4]
Vārdu savienojumi "acīm redzot", "pavisam negaidot", "gluži nemanot" netiek savrupināti, jo tie laika gaitā kļuvuši par stabilām vārdkopām un ir kaut kādā mērā zaudējuši divdabja teiciena un absolūtā datīva konstrukcijas nozīmi.[7] Tāpat var tikt nesavrupināts frazeoloģiska tipa vārdu savienojumus, kuru centrā ir divdabis, piemēram, "klausās muti atplētis", "melo acis nepamirkšķinājis", "iet degunu nokāris", jo šajos savienojumos divdabja tiešā leksiskā nozīme ir kaut kādā mērā zudusi, un šie izteicieni veido jēdzieniski nedalāmus vienību.[7]
Divdabja teicienu veidojošie divdabji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Divdabis | Beidzas ar |
|---|---|
| Lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis | -is, -usi, -ies, -usies |
| Lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis | -ts, -ta |
| Daļēji lokāmais divdabis | -dams, -dama, -damies, -damās |
| Nelokāmais divdabis | -ot, -oties[3] |
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Santa Grigus, Baiba Zeiļaka. Valodas labirinti 7. klasei. Zvaigzne ABC, 2007. 113. lpp.
- ↑ 2,0 2,1 Vēsma Veckāgana. Latviešu valoda 7. klasei. Lievārde : Lielvārds, 2001. 136.—137. lpp. ISBN 9984-11-042-7.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Daina Nītiņa, Juris Grigorjevs (redaktori). Latviešu valodas gramatika. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013. 816.—819. lpp. ISBN 978-9984-742-70-0.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 Rūta Koluža. Kas meklē, tas atrod. Lielvārds, 2007. 59.—60. lpp. ISBN 978-9984-11-241-1.
- ↑ 5,0 5,1 Brigita Ceplīte, Laimdots Ceplītis. Latviešu valodas praktiskā gramatika (pārstrādāts izd.). Zvaigzne ABC, 1997. 132. lpp. ISBN 9984-04-641-9.
- ↑ «Divdabja teiciens». Uzdevumi.lv. Skatīts: 2014. gada 21. augustā.
- ↑ 7,0 7,1 Aina Blinkena. Latviešu interpunkcija (otrais, pārstrādātais izd.). Rīga : Zvaigzne ABC, 2009. 294.—297. lpp. ISBN 978-9984-40-516-2.