Doņeckas apgabals

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Doņeckas apgabals
Донецька область
—  apgabals  —
Flag of Doņeckas apgabals
Karogs
Coat of arms of Doņeckas apgabals
Ģerbonis
Donetsk in Ukraine.svg
Valsts Karogs: Ukraina Ukraina
Centrs Doņecka
Administratīvais iedalījums
Platība 
 - Kopā 26 517 km²
Iedzīvotāji (2014)
 - Kopā 4 343 900
 - Blīvums 163,8/km²
 - Etniskais sastāvs ukraiņi (56,87%)
krievi (38,22%)
grieķi (1,61%)
Mājaslapa: http://donoda.gov.ua

Doņeckas apgabals vai Doneckas apgabals (ukraiņu: Донецька область) ir viens no Ukrainas apgabaliem. Tas robežojas ar Zaporožjas un Dņepropetrovskas apgabaliem rietumos, Harkovas apgabalu ziemeļos, Luhanskas apgabalu ziemeļaustrumos, kā arī Krievijas Rostovas apgabalu austrumos un Azovas jūru dienvidos.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tagadējā Doņeckas apgabala teritoriju līdz 13. gadsimtam apdzīvoja neatkarīgas stepju tautas (avāri, pečeņegi, bulgāri, maģāri, polovcieši). 1223. gadā šī apgabala teritorijā notika Kauja pie Kalkas upes, kurā Mongoļu impērijas karaspēks sakāva apvienoto polovciešu un Kijevas Krievzemes karaspēku. Pēc 1240. gada šīs apgabals nokļuva Zelta Ordas pārvaldībā. Zelta Ordas sabrukuma periodā ap 1449. gadu radās Krimas haniste, kas 1475. gadā kļuva par Otomaņu impērijas vasali. Agabala teritorijā dzīvojošās stepju klejotāju nogaju ciltis atzina Krimas hanu virsvadību. Vēlāk šajā apgabalā no Lietuvas dižkunigaitijas, vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts ieceļoja kazaki, kas izveidoja robežzonu ar Krimas hana kontrolētajām zemēm.

Pēc Bogdana Hmeļņicka vadītās sacelšanās apgabals bija Ukrainas hetmaņa pakļautībā (1649−1657) kā daļa no Zaporožjes Sečas zemēm. Pēc Andrusovas pamiera noslēgšanas apgabals saglabāja autonomiju Polijas-Lietuvas kopvalsts un Krievijas caristes kontrolē. Pēc kazaku kā Zviedrijas sabiedroto sakāves Poltavas kaujā 1709. gadā Zaporožjes Seča nokļuva atkarībā no Krievijas. Pirms Krievu—turku kara (1735—1739) 1734. gadā krievu karaspēks okupēja Zaporožes Seču, bet dienvidu daļu pie Azovas jūras palika Krimas hanistei līdz 1783. gadam.

No 1754. gada daļa no apgabala bija iekļauta Krievijas impērijāJaunkrievijas guberņas daļa (1764—1783, 1796—1802). 1802. gadā Jaunkrievijas guberņu sadalīja Nikolajevas, Taurijas un Jekaterinoslavas guberņā, kurā tolaik ietilpa tagadējais Doņeckas apgabals. 19. gadsimta beigās šeit sāka attīstīties metalurģiskā rūpniecība. 1869. gadā kazaku ciema vietā nodibināja tagadējo Doņecku, ko kādu laiku dēvēja par Staļinu (1924-1961).

No 1918. gada apgabala teritorija atradās Ukrainas Tautas Republikas sastāvā. Pilsoņu kara laikā apgabala teritoriju ieņēma Nestora Mahno vadītā Revolucionārā Ukrainas nemiernieku armija (1918-1921). Kopš 1921. gada šī teritorija nonāca Ukrainas PSR, 1932. gadā no Dņepropetrovskas apgabala un Harkovas apgabalu daļām izveidoja Doņeckas apgabalu. 1938. gadā to sadalīja Staļinas (tagad Doņeckas) un Vorošilovgradas (tagad Luganskas) apgabalos.

No 1991. gada Ukrainas Republikas sastāvā.

Iedzīvotāju etniskā struktūra (2001)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tautība Skaits[1]  %
ukraiņi 2 744 149 56,87%
krievi 1 844 399 38,22%
grieķi 77 516 1,61%
baltkrievi 44 525 0,92%
tatāri 19 161 0,40%
armēņi 15 734 0,33%
ebreji 8 825 0,18%
azerbaidžāņi 8 075 0,17%
gruzīni 7 197 0,15%
moldāvi 7 171 0,15%
citi 48 811 1,01%
kopā 4 825 563 100%


Lielāko etnisko grupu izmaiņas (1939-2001)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tautība 1939 1959 1989 2001
ukraiņi 59,3% 55,6% 50,7% 56,9%
krievi 31,2% 37,6% 43,6% 38,2%
grieķi 3,0% 2,2% 1,6% 1,6%
baltkrievi 0,9% 1,5% 1,5% 0,9%
tatāri 0,5% 0,6% 0,5% 0,4%
armēņi 0,1% 0,1% 0,2% 0,3%
ebreji 2,1% 1,0% 0,5% 0,2%

Administratīvi teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Doņeckas apgabala rajoni un apgabala pakļautības pilsētas

Administratīvi Doņeckas apgabals iedalās 28 apgabala pakļautības pilsētās un 18 rajonos. Kopā apgabalā 2003. gada 1. janvārī bija:[2]

  • 18 rajoni,
  • 52 pilsētas,
    • tajā skaitā 28 apgabala pakļautības pilsētas,
  • 131 pilsētciemats un ciemats,
  • 1121 ciems,
  • 21 pilsētas rajons 4 pilsētās.

Rajoni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Numurs
kartē
Nosaukums Platība Iedzīvotāji
(2001)
Centrs Iedalījums
2 Amvrosijivkas rajons 1455 55072 Amvrosijivka 1 pilsēta: Amvrosijivka; 3 pilsētciemati: Vojkovska, Kutejnikove, Novoamvrosijivske; 12 ciema padomes
3 Artemivskas rajons 1687 53866 Artemivska[P 1] 1 pilsēta: Siverska; 1 pilsētciemats: Luhanske; 24 ciema padomes
7 Dobropiļļas rajons 949 20482 Dobropiļļa[P 1] 1 pilsētciemats: Svjatohorivka; 10 ciema padomes
18 Jasinuvatas rajons 809 30165 Jasinuvata[P 1] 3 pilsētciemati: Verhņotorecke, Želanne, Očeretine; 9 ciema padomes
8 Kostjantiņivkas rajons 1172 21032 Kostjantiņivka[P 1] 20 ciema padomes
10 Krasnijlimanas rajons[P 2] 1018 24781 Krasnijlimana[P 1] 5 pilsētciemati: Drobiševe, Kirovska, Novoseļivka, Jampiļa, Jarova; 7 ciema padomes
9 Krasnoarmijskas rajons 1316 37384 Krasnoarmijska[P 1] 3 pilsētciemati: Hrodivka, Novoekonomične, Udačne; 17 ciema padomes
11 Marjinkas rajons 1350 90434 Marjinka 3 pilsētas: Marjinka, Krasnohorivka, Kurahove; 2 pilsētciemati: Oleksandrivka, Staromihajļivka; 15 ciema padomes
12 Novoazovskas rajons 1000 38861 Novoazovska 1 pilsēta: Novoazovska; 1 pilsētciemats: Sedove; 14 ciema padomes
1 Oleksandrivkas rajons 1010 22883 Oleksandrivka 1 pilsētciemats: Oleksandrivka; 15 ciema padomes
13 Peršotravņevas rajons 792 29241 Manhuša 2 pilsētciemati: Manhuša, Jalta; 6 ciema padomes
14 Slovjanskas rajons 1273 39165 Slovjanska[P 1] 4 pilsētciemati: Andrijivka, Bilbasivka, Rajhorodoka, Čerkaske; 12 ciema padomes
15 Starobeševes rajons 1255 56048 Starobeševe 1 pilsēta: Komsomoļske; 2 pilsētciemati: Starobeševe, Novijsvita; 11 ciema padomes
17 Šahtarskas rajons 1194 23570 Šahtarska[P 1] 13 ciema padomes
16 Teļmanoves rajons 1340 35058 Teļmanove 3 pilsētciemati: Teļmanove, Andrijivka, Mirne; 12 ciema padomes
4 Velika Novosilkas rajons 1901 49272 Velika Novosilka 1 pilsētciemats: Velika Novosilka; 15 ciema padomes
5 Volnovahas rajons 1848 92630 Volnovaha 1 pilsēta: Volnovaha; 6 pilsētciemati: Blahodatne, Volodimirivka, Donske, Novotrojicke, Oleņivka, Oļhinka; 27 ciema padomes
6 Volodarskes rajons 1221 31169 Volodarske 1 pilsētciemats: Volodarske; 10 ciema padomes

Apgabala pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apzīmējums
kartē
Nosaukums Platība Iedzīvotāji
(2001)
Iedalījums
b Artemivska 73 113360 3 pilsētas: Artemivska, Soledara, Časivjara; 1 pilsētciemats: Krasna Hora
a Avdijivka 29 37210
d Debaļceve 37 52214 2 pilsētas: Debaļceve, Svitlodarska; 1 pilsētciemats: Miroņivska
f Dimitrova 23 55815
g Dobropiļļa 20 71695 3 pilsētas: Dobropiļļa, Bilicke, Bilozerske; 1 pilsētciemats: Novodonecke
h Dokučajevska 119 25265
i Doņecka 570 1033424 9 pilsētas rajoni; 1 pilsēta: Mospine; 1 pilsētciemats: Larine
j Družkivka 46 74901 1 pilsēta: Družkivka; 2 pilsētciemati: Oleksijevo-Družkivka, Rajske
e Dzeržinska 62 87024 2 pilsētas: Dzeržinska, Artemove; 3 pilsētciemati: Kirove, Novhorodske, Ščerbiņivka
z Harcizka 207 114105 3 pilsētas: Harcizka, Zuhresa, Ilovajska; 3 pilsētciemati: Zujivka, Trojickoharcizska, Hirne
c Horļivka 422 314660 3 pilsētas rajoni; 3 pilsētciemati: Hoļmivske, Zajceve, Pantelejmoņivka; 1 ciema padome
β Jasinuvata 19 37552
k Jenakijeve 425 161535 3 pilsētas: Jenakijeve, Vuhlehirska, Junokomunarivska; 4 pilsētciemati: Bulavinske, Karlomarksove, Korsuņa, Oļhovatka
m Kirovske 7 30910
n Kostjantiņivka 66 95111
o Kramatorska 356 216162 1 pilsēta: Kramatorska; 4 pilsētciemati: Bileņke, Krasnotorka, Šabeļkivka, Jasnohirka
q Krasnijlimana 192 29610
p Krasnoarmijska 39 83251 2 pilsētas: Krasnoarmijska, Rodinske; 1 pilsētciemats: Ševčenko
r Makijivka 426 432830 5 pilsētas rajoni; 5 pilsētciemati: Hruzkozorjanske, Proletarske, Jasiņivka, Krinična, Nižņa Krinka; 1 ciema padome
s Mariupole 244 514548 4 pilsētas rajoni; 3 pilsētciemati: Sartana, Starijkrima, Talakovka
t Novohrodivka 5 17473
u Selidove 108 62589 3 pilsētas: Selidove, Hirnika, Ukrajinska; 4 pilsētciemati: Kurahivka, Cukurine, Višneve, Komišivka
v Slovjanska 74 146585 3 pilsētas: Slovjanska, Svjatohirska, Mikolajivka
w Sņižne 189 82609 1 pilsēta: Sņižne; 5 pilsētciemati: Andrijivka, Hirnicke, Zaļisne, Pervomajske, Severne
α Šahtarska 51 71658 1 pilsēta: Šahtarska; 3 pilsētciemati: Kontarne, Serdite, Stižkivske
x Toreza 105 95632 1 pilsēta: Toreza; 2 pilsētciemati: Pelahijivka, Rozsipne
y Vuhledara 5 17440
l Ždaņivka 2 14793 1 pilsēta: Ždaņivka; 1 pilsētciemats: Viļhivka
Piezīmes
  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 neietilpst rajonā
  2. administratīvi pakļauts Krasnijlimanas municipalitātei, savas rajona padomes nav

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]