Dobele

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par pilsētu Latvijā. Par citām jēdziena Dobele nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Dobele
Novada pilsēta
Karogs: Dobele
Karogs
Ģerbonis: Dobele
Ģerbonis
Dobele (Latvija)
Dobele
Dobele
Koordinātas: 56°37′27″N 23°16′48″E / 56.62417°N 23.28000°E / 56.62417; 23.28000Koordinātas: 56°37′27″N 23°16′48″E / 56.62417°N 23.28000°E / 56.62417; 23.28000
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Dobeles novads
Pilsētas tiesības kopš 1917. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
vācu: Doblen
krievu: Добленъ
Administrācija
 • Domes priekšsēdētājs Ivars Gorskis (LZS)
Platība[1]
 • Kopējā 8,0 km2
 • sauszeme 7,9 km2
 • ūdens 0,1 km2
Iedzīvotāji (2023)[2]
 • kopā 8 644
 • vieta 18
 • blīvums 1 092,8 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-37(01—02)
Mājaslapa www.dobele.lv
Dobele Vikikrātuvē

Dobele ir pilsēta Bērzes upes krastos Zemgalē, Dobeles novada administratīvais centrs. Dobeles pils bija pēdējā senlatviešu pils Latvijas teritorijā, kas veica bruņotu pretošanos Livonijas ordenim līdz 1290. gadam. Dobele ir 18. lielākā pilsēta Latvijā.

Nosaukuma izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1254. gadā kādā vācu dokumentā fiksēts vietvārds Dubelene vai Dubelone; vēlāk arī Doblene, Doblenen, Doblen. Sākotnējais vietvārds ir rekonstruējams kā Dobelene vai Dobeliene, bet tā izcelšanās saistīta ar latviešu vārdu duobe ('bedre' vai 'ieplaka') un duobele ('maza bedre', 'gramba'). Visticamāk, rekonstruētais vietvārds Dobelene ir nozīmējis 'apdzīvota vieta nelielā ieplakā'.[4]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Dobeles vēsture
Dobeles baznīca un pils apmēram 1660. gadā. Tajā apmeties Krievijas cars Pēteris I (1697) un Zviedrijas karalis Kārlis XII (1701)

Dobeles pilsēta izveidojusies milzīgā Dobeles meteorīta krātera vietā. Dobeles pils ar senpilsētu pirmo reizi pieminēta 1254. gada aprīlī Zemgales dalīšanas līgumā, kad Dobeles pilsnovads nonāca meslu atkarībā no Livonijas ordeņa. 1272. gada 6. jūlijā Rīgā parakstītajā līgumā bija paredzēts, ka Vācu ordeņa brāļi tika atzīti par virskungiem, bet zemgaļi paturēja savu pārvaldību un tiesības. Livonijas ordeņa mestrs Konrāds no Feihtvangenas 1280.-1281. gada ziemā devās no Jelgavas karagājienā pret Dobeles pili, taču to ieņemt nespēja. 1290. gadā ordeņa brāļi ķērās pie citas taktikas un atkārtoti izpostīja Dobeles novadu, līdz "tie kļuva pliki un nabagi" un zemē iestājās bads. Beidzot dobelieši pameta savu pili un pārcēlās uz Raktes pilskalnu Žagarē un citiem novadiem, kas tagad atrodas Lietuvas teritorijā. Pēc izpostīšanas un zemgaļu izceļošanas novads uz ilgu laiku bija reti apdzīvots. 1335. gadā Livonijas ordeņa mestrs Eberhards no Monheimas nostiprināja Dobeles pilskalnu un sāka mūrēt pili karam pret žemaišiem. 1376. gadā Dobeles pils kļuva par pilsnovada jeb komturejas administratīvo centru. 1495. gadā Dobelē uzcelta baznīca latviešu draudzei.

1561. gadā Livonijas ordeņa padošanās līgumā (Viļņas ūnija) Dobeles komtureja tika iekļauta Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, tomēr tikai 1566. gadā hercoga karaspēks padzina no pils pēdējo Dobeles komturu Tīsu fon der Reki, kas bija atteicies pakļauties hercogam. 1579. un 1613. gadā Dobeles pilī notika Kurzemes landtāgi. 1642.-1682. gadā hercoga Jēkaba valdīšanas laikā Dobelē darbojās ūdensdzirnavas, vilnas kārstuve, etiķa vārītava un kokzāģētava. 1710. gadā hercogs Frīdrihs Vilhelms gribēja Lielā mēra laikā pārcelt savu rezidenci no Jelgavas uz Dobeli, bet pils sliktā stāvokļa dēļ tas nebija iespējams. 1775. gadā Dobeles pils un apdzīvotā vieta bija tik panīkusi, ka hercogs visas pārvaldes iestādes pārcēla uz Jelgavu, pilskalnā tika iekārtots parks. 1870. gadā pie Dobeles pilsdrupām notika 1870. gada dziesmu un deju svētki Dobelē, uzskata, ka tie bija pirmie Dziesmu un Deju svētki Latvijā. 1917. gadā Dobelei piešķīra pilsētas tiesības.

1870. gada dziesmu diena[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1870. gada dziesmu diena Dobelē bija pirmie Kurzemes guberņas latviešu dziesmu svētki, kas notika 1870. gada 26. jūnijā Dobelē. Tajā piedalījās 15 kori no Dobeles, Ārlavas, Bauskas, Bērzmuižas (Jaunbērzes), Bukaišiem, Durbes, Džūkstes, Iecavas, Irlavas, Jaunpils, Kalnamuižas, Svitenes pagasta Ķeveles, Līvbērzes, Sesavas un Struteles ar apmēram 400 dalībniekiem. Kājām no aptuveni 50 kilometru tālās Irlavas Dobelē ieradās skolotāju semināra audzēkņu orķestris, kopā dziesmu dienā piedalījās ap 40 vīru liels simfoniskais orķestris.

Dobeles dziesmu diena pulcēja ap 4000 klausītāju, kopējie ienākumi bija ap 400 zelta rubļu, ko novēlēja latviešu kurlmēmo skolai.

Pilsētas ģerbonis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Dobeles ģerbonis

Dobeles pilsētas ģerbonis ir viens no Dobeles pilsētas oficiālajiem simboliem. Apstiprināts 1925. gada 31. oktobrī.

Ģerboņa vairogs veido valsts karoga krāsu dalījuma principu — sarkans fons, ko dala sudraba josla. Pāri visām trim joslām, vērsts uz vairoga augšējo kreiso stūri attēlots balts zobens ar zilu ēnojumu un zelta rokturi, kas simbolizē zemgaļu cīņas pret vācu krustnešiem.

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Dobeles dzirnavnieks"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Dobeles dzirnavnieks" ir Latvijas uzņēmums, kas atrodas Dobelē, Spodrības ielā 4. Uzņēmums nodarbojas ar visu veidu kviešu miltu, mannas, miltu maisījumu, makaronu, graudaugu pārslu, putraimu un dzīvnieku barības ražošanu. Uzņēmums savu darbību uzsāka 1976. gadā kā Jelgavas labības kombināts.

2014. gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 77,6 miljonus eiro, bet peļņa bija 4,06 miljoni eiro. 53% jeb 41,4 miljonus eiro no kopējā apgrozījuma veido eksports.

"Dobeles dzirnavnieks" ir viens no lielākajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem Baltijas valstīs.

Izglītība un sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dobelē ir 5 vispārizglītojošās skolas: Dobeles 1. vidusskola, Dobeles 2. vidusskola, Dobeles sākumskola, Dobeles kristīgā pamatskola, Dobeles Valsts ģimnāzija. Vēl Dobelē darbojas 4 pirmsskolas iestādes: "Valodiņa", "Zvaniņš", "Spodrītis", "Jāņtārpiņš". Dobelē atrodas Dobeles sporta skola, Dobeles mākslas skola, Dobeles mūzikas skola, Bērnu un Jauniešu centrs, Dobeles Jaunatnes iniciatīvu un veselības centrs, Dobeles amatniecības vidusskola.

Pilsētā ir 3 sporta kompleksi — Dobeles sporta halle (Tērvetes ielā 10), kurā ietilpst volejbols, handbols, vieglatlētika, svarcelšana un basketbols, Dobeles sporta skola (Edgara Francmaņa ielā 5), kurā ietilpst volejbols, handbols, vieglatlētika, svarcelšana un basketbols, Dobeles stadions, kurā ietilpst futbols, hokejs, volejbols, teniss, vieglatlētika. Dobelē ir handbola klubs Dobeles Tenax, kuram ir labi panākumi Eiropā. Dobelē spēlē arī Latvijas 2. līgas futbola klubs FK Dobele.

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dobelē parasti svētki notiek vēsturiskajā tirgus laukumā, kur arī notiek gadatirdziņi. Dobelē ir muzejs, Ceriņu dārzs, Veselības taka, Ķestermežs, Stadions un Dobeles pilsdrupas. Dobeles ikgadējie pasākumi ir Ābolu festivāls, Ceriņu svētki, Lieldienas, Ziemassvētki, Jaungads, Jāņi, Miķeļdienas gadatirgus, Mārtiņdienas gadatirgus, Ūsiņu gadatirgus, Jurģu gadatirgus, Dižo sniegavīru saieta atklāšana.

Katru gadu pavasarī ceriņu ziedēšanas laikā A. Upīša dārzā notiek Ceriņu svētki ar klasiskās mūzikas koncertiem.[5] Dārzā atrodami arī citi augļu koki kā ķiršu koki, ābeles un bumbieru koki, kurus var apskatīt to ziedēšanas laikā. Ceriņu dārzā ir muzejs, kur var apskatīt ekspozīciju par dārzkopja Upīša ieguldījumiem lauksaimniecības zinātnē, kā arī uzzināt par viņa aizraušanos ar fotografēšanu, mūziku un literatūru. Sezonas laikā var degustēt dārzā audzētos augļus un ogas. Muzejā var iegādāties ne vien augļus un ogas, bet arī stādus, suvenīrus, tējas, sulas, sīrupus un citus dārza ražas produktus.

Ķestermežā atrodas Dobeles estrāde, kur gada siltajā laikā notiek dažādi pasākumi — balles, dziesmu un deju svētku vietējās delegācijas ģenerālmēģinājumi, dažādu mūziķu koncerti un citi āra estrādēm tipiski pasākumi. Estrāde atrodas Bērzes upes līkumā un estrādes tiltiņš ļauj tikt uz otru upes krastu, kur atrodas plaša auto stāvvieta. Estrādei cauri iet veloceliņš. Kalnā pie estrādes ir aktīvās atpūtas parks, tam blakus piknika galdiņi un labierīcības. Pie piknika galdiņiem kādreiz koka mājiņā bija mazs krodziņš, kurš gan nodega un netika vairs uzcelts no jauna. Tuvumā estrādei ir autobusa pietura "Ķestermežs". Iegūt informāciju par pasākumiem, kā arī iegādāties biļetes uz tiem var iegādāties "Biļešu paradīzē".[6] Estrādes pasākumus parasti organizē Dobeles kultūras nams un caur to var arī iznomāt pašu estrādi.[7]

Apskates vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Evaņģēliski luteriskās draudzes baznīca, kas pirmo reizi minēta 1495. gadā.[8]
  • Dobeles atbrīvotāju piemineklis Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem karavīriem.[9] Atklāts 1940. gadā (tēlnieks K.Zemdega), uzspridzināts 1950. gadā, atjaunots 1996. gadā (tēlniece I.Berga).
  • Zemgaļu aiziešanas piemineklis (autors M.Zaurs, 1989.), veltīts zemgaļu brīvības cīņu noslēgumam 1289. gadā. Akmenī ir iecirsti V.Plūdoņa vārdi: "Zini, no šīs vietas pirms 700 gadiem zemgaļi aizgāja lepni un brīvi.", zemāk "Mēs svešā malā ejam, bet sirds mums paliek te".[10]
  • Upīša dārzs Graudu ielā 1.[11] To no 1957. gada iekopa dārznieks un selekcionārs Pēteris Upītis ar mērķi izveidot Latvijas apstākļiem piemērotas ziemcietīgas augļaugu un košumkrūmu šķirnes. Dārzā ir vairāk kā 200 dažādu šķirņu ceriņu.

Dobeles pilsdrupas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Blakus tiltam pāri Bērzes upei atrodas Dobeles pilskalns, kur līdz 1289. gadam bija seno zemgaļu koka pils. No 1335. līdz 1347. gadam tika no akmens uzcelta Livonijas ordeņa pils, kura bija lietošanā līdz 1730. gadam.[12] Pilsdrupas jau kopš 1870. gada, kad tur notika Kurzemes latviešu dziesmu svētki, tiek regulāri izmantotas kultūras pasākumiem.

Mūsdienās pilsdrupas ir viens no Dobeles populārākajiem apskates objektiem un viena no atpazīstamākajām Dobeles celtnēm. Pastāv iespēja uzkāpt pa vēsturiskām kāpnēm uz skatu platformas galvenajā celtnē. Kāpņu ieeja atrodas tuvumā no Bērzes tilta virziena nākošo trepju augšējam galam, tām nav durvju — tās var apmeklēt jebkurā laikā bez maksas. Pilsdrupu teritorijā notiek videonovērošana.

Dobeles katoļu baznīca[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dobeles Vissvētākās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Dobelē, Baznīcas ielā 10a. Dievnams ir Dobeles dekanāta rezidence.

Dobeles katoļu baznīca ziemā

Pirmos dievkalpojumus Dobelē noturējis Auces draudzes prāvests L. Kundziņš 1937. gadā, turpinot to darīt līdz 1940. gadam. Tie noritējuši Dobeles tautas namā vienu reizi mēnesī. Dievkalpojumos piedalījušies līdz pat 700 ticīgajiem, tāpēc radās nepieciešamība celt dievnamu. Jau 1938. gadā Dobelē bija ieradies Kūrijas notārs V. Strelevičs, lai nolūkotu vietu celtniecībai. 1940. gadā dievkalpojumus sāka noturēt Līvbērzes draudzes prāvests, kurš dievkalpojumus noturējis īrētās telpās. Pēc Otrā pasaules kara jauna dievnama celtniecība bija neiespējama, to neļāva padomju varas funkcionāri. Tāpēc Līvbērzes priesteri Jodovaļskis un J. Pavilonis noturējuši dievkalpojumus privātā mājā. 1954. gadā Jelgavas draudzes dekāns L. Kundziņš iegādājās nepabeigtu māju baznīcai, kurai naudu — 25 000 rubļu deva bīskaps Pēteris Strods. Līgumu par mājas pirkšanu noslēdza Līvbērzes prāvests K. Cukurs, kurš vēlāk pirmais sācis noturēt dievkalpojumus šajā mājā. Galīgo mājas pārveidošanu par lūgšanu namu un piebūves celšanu veica prāvesta Jāzepa Ančevska darbības laikā. Pēc pārbūves tā bija 14 metrus gara, 9 metrus plata un 3 metrus augsta koka un betona ēka, kas bija apšūta ar baltiem ķieģeļiem. Dievnamā bija divi altāri — lielais ar Jēzus Sirds gleznu un mazais Jaunavas Marijas altāris. Lielais altāris, soli un dievgalds bija atvesti no Lamiņu baznīcas.

Atgūstot valstisko neatkarību, radās iespēja radīt jaunu dievnamu. 1997. gadā tika iesvētīts pamatakmens un pēc arhitektu J.Kukšas, I.Kārkliņa un konstruktora A.Vilmaņa projekta sāka celt baznīcu, ko veica "Būvfirma L.B.K.". 2001. gadā tika svinēti Spāru svētki un tā paša gada 9. augustā uz jumta uzstādīja dzelzs krustu. 2003. gadā iekšdarbi bija beigušies un dievnamu tā paša gada 21. septembrī bīskaps Antons Justs konsekrēja Vissvētākās Trīsvienības godam.

Baznīca ir ķieģeļu, koka un metāla konstrukciju celtne, celta modernisma stilā. Tās platība ir 750 m 2. Ēkai ir skārda jumts un viens 34 metrus augsts tornis. Dievnams ir projektēts tā, ka vienā ēkā atrodas gan baznīca, gan plebānija un garāža. Ieejas durvis no gala un plebānijas. Baznīcu ieskauj dārzs, ko noslēdz dzelzs žogs ķieģeļu stabiņos. Dārzā uzstādīta Dievmātes skulptūra. Dievnams ziemā Dievnams ir vienas navas telpa ar flīžu grīdu un mūra griestiem. Griestu smagumu notur koka metāla konstrukcijas — sijas, kas vienlaicīgi pilda dekoratīvu funkciju. Virs ieejas atrodas kora telpas. Interjers ir moderns un askētisks. Dievnamā ir viens centrālais altāris, kura tabernākuls iekļaujas altāra kompozīcijā saules formā, atgādinot monstranci. Altāris ir galda tipa, kas novietots tā, lai, celebrējot Svēto Misi, priesteris atrastos ar seju pret tautu.

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Jelgavas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Pēteris Skredeļs. Draudze radās 1937. gadā, kad šeit sāka noturēt dievkalpojumus. Draudzei piederīgi ir katoļi, kas dzīvo Dobelē un tās apkārtnē. Dievkalpojumi notiek katru dienu.

Draudzes lielākie svētki ir Kunga žēlastības jeb Baltā svētdiena, Vissvētākās Trīsvienības svētki — 40 stundas, Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas diena.

Dobeles stacija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Dobele (stacija)

Dobelē ir dzelzceļa stacija, kas pieder līnijai Jelgava—Liepāja. Dobelē pietur pasažieru vilciens Rīga—Liepāja virzienā uz Liepāju piektdienās, bet virzienā uz Rīgu — svētdienās. Darbdienu rītos no Dobeles uz Rīgu kursē ekspresvilciens (vakaros no Rīgas uz Dobeli). Dobeles stacijā tiek veiktas kravas operācijas, tai ir pievedceļi uz "Dobeles dzirnavnieku", "Elagro" un citiem uzņēmumiem. Dobele ir viena no nedaudzajām dzelzceļa stacijām Latvijā, kuras pārmijas nav aprīkotas ar elektrocentralizāciju (elektrocentralizācijas gadījumā pārmijas pārslēdz stacijas dežurants no vadības pults).

Dobeles stacija atklāta reizē ar Liepājas dzelzceļa līnijas atklāšanu 1927. gada 15. augustā. Stacijas ēka uzbūvēta 1929. gadā (arhitekts Pēteris Feders, 1868—1936). Saglabājies arī ķieģeļu ūdenstornis.

Līdz 2015. gada 31. maijam pasažieru vilciens Rīga—Liepāja Dobelē pieturēja virzienā uz Liepāju piektdienās un svētdienās, bet virzienā uz Rīgu — pirmdienās un sestdienās.

Dobeles stacija

2015. gadā tika izteikts priekšlikums ieviest jaunu dīzeļvilcienu maršrutu Rīga—Dobele—Rīga un no 1. jūnija šādi reisi arī norīkoti.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas Dobelē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
1840100—    
18811 083+983.0%
18971 705+57.4%
19142 000+17.3%
1915375−81.2%
19251 551+313.6%
19352 470+59.3%
19432 650+7.3%
19596 246+135.7%
197913 027+108.6%
GadsIedz.±%
198915 023+15.3%
199712 765−15.0%
200011 553−9.5%
200711 146−3.5%
200811 201+0.5%
200911 241+0.4%
201011 214−0.2%
201111 066−1.3%
201210 895−1.5%
201310 771−1.1%
GadsIedz.±%
201410 540−2.1%
201510 348−1.8%
201610 113−2.3%
20179 868−2.4%
20189 702−1.7%
20199 575−1.3%
20209 452−1.3%
20219 371−0.9%
20229 225−1.6%

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dobelē dzīvojuši:

Dobelē dzimuši:

Dabas veidojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dobeles sadraudzības pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta Valsts Iedzīvotāju skaits Piezīmes Atsauces
Altenburga Valsts karogs: Vācija Vācija &000000000003291000000032 910
Engelholma Valsts karogs: Zviedrija Zviedrija &000000000003961200000039 612
Konina Valsts karogs: Polija Polija &000000000008061800000080 618
Šmelne Valsts karogs: Vācija Vācija &000000000001136100000011 361
Tapa Valsts karogs: Igaunija Igaunija &00000000000058960000005 896
Tukums Valsts karogs: Latvija Latvija &000000000001972200000019 722
Ulrichama Valsts karogs: Zviedrija Zviedrija &000000000001294700000012 947
Brjanska Valsts karogs: Krievija Krievija &Izteiksmes kļūda: Neatpazīta pieturzīme "&".415 721 
Jonišķi Valsts karogs: Lietuva Lietuva &00000000000099000000009 900
Naujoji Akmene Valsts karogs: Lietuva Lietuva &00000000000093000000009 300

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
  3. «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
  4. Laimute Balode, Ojārs Bušs. No Abavas līdz Zilupei. Vietvārdu cilmes īsā vārdnīca. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2015, 94.—95. lpp.
  5. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 15. novembrī. Skatīts: 2020. gada 21. janvārī.
  6. [1][novecojusi saite]
  7. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 15. septembrī. Skatīts: 2020. gada 21. janvārī.
  8. «Evaņģēliski luteriskās draudzes baznīca (pirmo reizi minēta 1495. gadā)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 2. maijā. Skatīts: 2009. gada 24. decembrī.
  9. «Dobeles atbrīvotāju piemineklis 1. pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem karavīriem.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 11. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 24. decembrī.
  10. 10560941 Zemgaļu aiziešanas piemineklis (autors M.Zaurs, 1989)
  11. «Upīša dārzs Graudu ielā 1». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 4. decembrī. Skatīts: 2009. gada 25. decembrī.
  12. Zemgaļu pilskalns (līdz 1289.) un Livonijas ordeņa pils (1335—1730) drupas[novecojusi saite]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]