Dolomīts
| Dolomīts | |
|---|---|
 Dolomīta paraugs |
|
| Klasifikācija | |
| Klase: | karbonātu minerāli |
| Štrunca ID: | 05.AB.10 |
| Ķīmiskā formula: | CaMg(CO3)2 |
| Singonija: | trigonālā |
| Īpašības | |
| Krāsa: | balts, pelēks, dzeltenīgs, iezaļgans |
| Svītras krāsa: | balta |
| Habituss: | sīkgraudaini vai slēptkristāliski agregāti, retumis lielāki kristāli |
| Skaldnība: | ļoti laba pa {1011} (romboedriska) |
| Lūzums: | gliemežnīcas veida |
| Cietība pēc Mosa skalas: | 3,5—4,5 |
| Spīdums: | stiklains |
| Caurspīdīgums: | caurspīdīgs līdz vāji caurspīdīgs |
| Laušanas koeficients: | nω = 1,679–1,681 nε = 1,500 |
| Pleohroisms: | |
| Blīvums: | 2,85—2,95 g/cm3 |
Dolomīts ir ļoti izplatīts nogulumiežu minerāls, kas pieder pie karbonātiem. No minerāla dolomīta sastāv tāda paša nosaukuma monominerāls iezis. Ķīmiski dolomīts sastāv no kalcija karbonāta un magnija karbonāta, tā formula ir CaMg(CO3)2 (to var uzskatīt par dubultā sastāva minerālu, kas sastāv no kalcīta CaCO3 un magnezīta MgCO3). Mālainu dolomītu sauc par dolomītmerģeli.
Dolomīta nosaukums cēlies no franču ģeologa Deoda de Dolomjē (Déodat de Dolomieu, 1750—1801) uzvārda.[1]
Satura rādītājs |
Veidošanās [izmainīt šo sadaļu]
Dolomīts veidojas sedimentācijas procesos izžūstošos ezeros vai lagūnās, kā arī hidrotermālos procesos; mēdz uzkrāties biezos slāņos. Dolomīta ieži daudz retāk mēdz saturēt organismu atliekas vai fosilijas, salīdzinot ar kaļķakmeņiem.
Īpašības [izmainīt šo sadaļu]
Dolomīta iezi pēc izskata praktiski nav iespējams atšķirt no kaļķakmens.[2] Dolomīts luminiscē spilgtā oranžsarkanā krāsā, apstarojot to ar katodstariem. Pulvera veidā raksturīga reakcija ar 10% sālsskābes šķīdumu.
Izmantošana [izmainīt šo sadaļu]
Dolomītu lieto celtniecībā kā ugunsizturīgu materiālu un kā iekšējai, tā ārējai būvju apdarei; metalurģijā par kusni; par izejvielu ķīmiskajā rūpniecībā un stikla ražošanā. Dolomīta miltus lieto par minerālmēslojumu skābām augsnēm.
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. R:, Norden AB, 2001, 161. lpp. ISBN 9984-9383-5-2
- ↑ Ģeoloģija. Doc. A. Indāna redakcijā. R:, Zvaigzne, 1979, 112. lpp.
