Dornier Wal

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dornier Wal
Dornier Wal Gotlandē, maršrutā DancigaStokholma 1925. gadā
Tips Pasažieru/kravas/kara
Valsts Karogs: Vācija Vācija
Ražotājs Dornier-Werke
Pirmais lidojums 1922. gada 6. novembrī
Komerciālie lidojumi 1923. gadā
Noņemts no servisa 1950. gadā
Skaits >250

Dornier „Wal“ (IPA: [dɔrnje val]; rūpnīcas apzīmējums Dornier Do J) ir Vācijas koncerna Dornier-Werke lidlaiva. Sākta ražot 1922. gadā ar prototipa modeli Dornier Do Gs I, ko, sakarā ar Versaļas līguma ierobežojumiem Vācijas aviācijas rūpniecībai, izgatavoja Itālijā Dornier dibinātā uzņēmumā CMASA (Costruzioni Meccaniche Aeronautiche S. A.).

Dornier Wal bija tiem laikiem moderna lidmašīna — ar statnēm balstīts monoplāns ar diviem tandēma motoriem virs spārna vienā līnijā ar korpusu. Līdz 1932. gadam lielāko daļu lidaparātu izgatavoja Itālijā. Vācijā Dornier Wal sāka ražot tikai 1931. gadā. Pēc licences Dornier Wal ražoja arī Piaggio Itālijā, CASA Spānijā, Kawasaki Japānā un Aviolanda Nīderlandē.

Lidaparāts tika ražots divās versijās:

  • Militārā versija (Militärwal)[1] bija paredzēta 2—4 cilvēku ekipāžai ar atvērtu kokpitu korpusa priekšgalā. Bruņojumā bija viens ložmetējs priekšgalā un viens vai divi vidusdaļā. Galvenie militārās versijas lietotāji bija Spānija un Nīderlande, kas to ražoja paši, kā arī Argentīna, Čīle, Dienvidslāvija, PSRS, bet ražošanas beigu posmā arī Vācija un Itālija. Atsevišķos gadījumos lidaparātu militāriem mērķiem izmantoja arī Norvēģija, Portugāle, Urugvaja un Lielbritānija.
  • Civilā versija (Kabinenwal vai Verkehrswal) ar korpusa priekšgalā izveidotu salonu līdz 12 pasažieru pārvadāšanai. Pilotu kokpits bija atbīdīts uz korpusa vidusdaļu. Galvenie civilās versijas lietotāji bija Vācija, Itālija, Brazīlija un Kolumbija. Dornier Wal plaši tika izmantots pasažieru un pasta pārvadājumos un tiek uzskatīts par komerciāli veiksmīgāko tā laika jūras aviācijas lidaparāta modeli.[2] Deutsche Lufthansa Dornier Wal izmantoja transatlantiskajiem pasta reisiem uz Dienvidameriku, Atlantijas okeānā degvielas uzpildīšanai izmantojot katapultkuģi Westfalen.[3]

Dornier Wal plaši tika izmantots arī pētnieciskās ekspedīcijās. 1925. gadā Roalds Amundsens kopā ar Linkolnu Elsvērtu un Jalmaru Rīseru-Larsenu divus Dornier Wal izmantoja savā neveiksmīgajā mēģinājumā sasniegt Ziemeļpolu.

1926. gada janvārī spāņu lidotājs Ramons Franko ar Spānijā ražoto Dornier Wal modifikāciju Plus Ultra 59 stundās un 39 minūtēs veica 10 270 km garu transatlantisku lidojumu no Spānijas uz Argentīnu pa maršrutu VelvaGrankanārijaZaļā raga salasPernambukuRiodežaneiroMontevideoBuenosairesa.

1930. gada 18. augustā vācu pilots Volfgangs fon Gronavs 47 stundās veica 4670 jūdžu garu transatlantisko lidojumu pa maršrutu SilteIslandeGrenlandeLabradoraŅujorka. 1932. gadā Gronavs ar tādu pat lidmašīnu veica lidojumu apkārt pasaulei.

Divas Dornier Wal lidmašīnas tika izmantotas Alfrēda Ričera vadītajā Vācijas antarktiskajā ekspedīcijā Jaunšvābijā.

Tehniskie parametri[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spānijā ražots militārais Dornier Wal Plus Ultra
Parametrs Dati
Garums 17,25 m
Augstums 5,20 m
Spārnu platums 22,50 m
Nesošais laukums 96,00 m²
Dzinēji 2 × Hispano-Suiza 42 ar 300 ZS (220 kW)
2 × Rolls-Royce Eagle IX ar 360 ZS (265 kW)
2 × Isotta-Fraschini ar 500 ZS (370 kW)
2 × Fiat A22R
Ātrums 170–185 km/h
Maksimālais augstums 3500 m
Pašmasa 3630 kg
Pacelšanās svars 5500–7000 kg
Ekipāža 3 cilvēki
Pasažieru skaits 8–10 cilvēki

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Das Flugzeug im Zeppelin-Konzern und seinen Nachfolgebetrieben, Ernst Wasmuth Verlag Tübingen, Berlin & Zeppelin Museum Friedrichshafen 2006 ISBN 3-8030-3316-0
  2. Stéphane Nicolaou FLYING BOATS & SEAPLANES A History from 1905, Bay View Books Ltd Bideford Devon 1998 (English translation, originally published in french - copyright ETAI, Paris 1996)
  3. "First Tranatlantic air line", February 1933, Popular Science