Doroteja fon Līvena

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Doroteja fon Līvena
Dorothea von Lieven
Doroteja fon Līvena Viljama Bromleja gravīrā.
Doroteja fon Līvena Viljama Bromleja gravīrā.
Personīgā informācija
Dzimusi 1784. gada 30. decembrī
Rīga, Krievijas impērija
(Tagad Karogs: Latvija Latvija)
Mirusi 1857. gada 27. janvārī (72 gadi)
Parīze, Karogs: Francija Francija
Vecāki Kristofers fon Benkendorfs
Juliāna Šilinga fon Kanštata
Dzīvesbiedrs Kristofers fon Līvens

Doroteja fon Līvena (Dorothea Fürstin von Lieven, dzimusi 1784. g. 30. decembris, Rīga, mirusi 1857. g. 27. janvāris, Parīze, Francija) bija vācbaltu izcelsmes Krievijas sūtņa Kristofa fon Līvena sieva, ietekmīga Eiropas diplomātisko aprindu vidutāja Londonā un Parīzē 19. gadsimta sākumā un vidū, savu politisko paredzēšanas spēju dēļ iesaukta par "Sibylle diplomatique de l'Europe" (Eiropas diplomātijas Sibillu).

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karikatūra par Līvenas valša deju ar kņazu Kozlovski Almaka klubā Londonā

Dzimusi Rīgas militārā gubernatora Kristofera fon Benkendorfa un Krievijas ķeizarienes Katrīnas II draudzenes un galma dāmas Juliānas Šilingas fon Kanštatas ģimenē, .

Mācījusies Smoļnija institūtā Pēterburgā, tūlīt pēc tā beigšanas viņa 14 gadu vecumā apprecējās ar grāfu Kristoferu fon Līvenu. 1810. gadā viņa pārcēlās uz Berlīni, 1812. gadā uz Londonu, kur viņas vīrs bija Krievijas sūtnis politiski saspringtajā Napoleona karu laikā un pēckara periodā (1812-1834). Izmantojot savu inteliģenci un harizmu, viņa ieguva lielu ietekmi Eiropas diplomātiskajās aprindās, ko saglabāja līdz pat savai nāvei. Viņas tuvu paziņu lokā bijuši Lielbritānijas karalis Džordžs IV, Austrijas kanclers firsts Meternihs, hercogs Velingtons. Krievijas imperators Aleksandrs I 1825.gadā esot rakstījis: "Žēl, ka grāfiene Līvena valkā svārkus, no viņas būtu iznākusi teicama diplomāte". Viņa spēlējusi lielu lomu diplomātiskajās aizkulišu sarunās, kas beidzās ar Beļģijas un Grieķijas valstu izveidošanu (1830). Slavena ar to, ka būdama ekskluzīvā sociālā kluba Almack's patronese, pirmā ieviesusi Anglijā jauno modes deju - valsi.

1829. gadā iecelta par ķeizarienes Aleksandras galma dāmu, 1834. gadā atgriezās Pēterburgā, kur viņas vīram piešķīra kņaza titulu un nozīmēja par troņmantnieka, vēlākā imperatora Aleksandra II audzinātāju. Pēc personīgas traģēdijas (divu jaunāko dēlu nāves) pārcēlās uz Parīzi, kur drīz vien kļuva par neatkarīgu diplomāti, kuras salonā tikās daudzi tā laika slavenākie politiķi. Krimas kara laikā (1854-1856) viņa palīdzēja risināt diplomātiskās sarunas starp Krieviju un tās pretiniekiem Franciju un Lielbritāniju.

Mirusi Parīzē 73 gadu vecumā, apglabāta Mežotnes pils kapsētā blakus saviem priekšlaicīgi mirušajiem dēliem.

Dorotejas Livenas kapa piemineklis Mežotnes kapsētā (1935).

Literatūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Judith Lissauer Cromwell. "Dorothea Lieven: A Russian Princess in London and Paris, 1785-1857" (McFarland, 2007) ISBN 0-7864-2651-9 (angliski)
  • Letters of Dorothea, Princess Lieven, during her Residence in London, 1812-1834. 2001: Adamant Media Corporation. ISBN 1-4212-1683-3 (angliski)

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]