Drohičina

Vikipēdijas lapa
Drohičina
Kostjuško laukums Drohičinā
Kostjuško laukums Drohičinā
Ģerbonis: Drohičina
Ģerbonis
Drohičina (Polija)
Drohičina
Drohičina
Koordinātas: 52°24′00″N 22°39′00″E / 52.40000°N 22.65000°E / 52.40000; 22.65000Koordinātas: 52°24′00″N 22°39′00″E / 52.40000°N 22.65000°E / 52.40000; 22.65000
Valsts Karogs: Polija Polija
Vojevodiste Podlases vojevodiste
Apriņķis Semjatičes apriņķis
Pilsētas tiesības 1498
Platība
 • Kopējā 15,68 km2
Iedzīvotāji (2021)[1]
 • kopā 1 848
 • blīvums 133/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa http://www.drohiczyn.pl/
Drohičina Vikikrātuvē

Drohičina (Drohiczyn) ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Podlases vojevodistē, uz rietumiem no Semjatičes pie Rietumu Bugas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta XIII gadsimtā ietilpa Volīnijas novadā. 1238. gadā to anektēja Galīcija. 1237. gadā no Dobrinas uz Drohičinu pārcēlās Dobrinas ordenis (vācu: Orden von Dobrin). 1253. gadā šeit par Galīcijas-Volīnijas pirmo karali tika kronēts Galīcijas Daņilo (ukraiņu: Данило Галицький).

Drohičina bija Mazovijas, vēlāk Polijas karalistes, un Lietuvas dižkunigaitijas cīņu objekts, tikai pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts izveides 1569. gadā tika uzskatīta par Polijas daļu.

1581. gada 14. janvārī pilsētā tika parakstīts Drohičinas līgums starp Rīgas brīvpilsētu un Polijas-Lietuvas kopvalsts valdnieku Stefanu Batoriju, kas Rīgas pilsoņiem saglabāja atsevišķas privilēģijas, vēlāk sauktas par "Stefana privilēģiju kopumu".

Otrā pasaules kara sākumā, pēc Polijas kampaņas 1939. gadā, Drohičina bija robežpilsēta starp Vācijas un PSRS okupētajām Polijas daļām.

  1. https://bdl.stat.gov.pl/api/v1/data/localities/by-unit/062013810024-0922998?var-id=1639616&format=jsonapi; P2701: JSON; pārbaudes datums: 6 oktobris 2022.