Dublina

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dublina
Baile Átha Cliath
DublinMontage.jpg
Flag of Dublina
Karogs
Dublina
Ģerbonis
Dublina
Red pog.png
Dublina
Koordinātas: 53°20′52″N 6°15′35″W / 53.34778°N 6.25972°W / 53.34778; -6.25972Koordinātas: 53°20′52″N 6°15′35″W / 53.34778°N 6.25972°W / 53.34778; -6.25972
Valsts Karogs: Īrija Īrija
Apgabals Lenstera
Platība
 - Kopējā 114,99 km²
Iedzīvotāji
 - kopā 527 612
 - blīvums 4 588,3/km²
Laika josla WET (UTC0)
 - Vasaras laiks (DST) IST (UTC+1)
Mājaslapa: www.dublincity.ie

Dublina (angļu: Dublin, īru: Baile Átha Cliath) ir Īrijas galvaspilsēta un šīs valsts lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Atrodas Īrijas austrumu piekrastē pie Īrijas jūras Lifijas upes grīvā. Pilsētas nosaukums cēlis no īru valodas Dubh Linnmelnais dīķis. Rakstos pirmoreiz Dublinu pieminējis Ptolemajs mūsu ēras 140. gadā, kurš saucis to par Eblanu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tomēr par oficiālo Dublinas dzimšanas gadu uzskata 988. gadu (pēc citiem datiem - 841. gadu) un to nodibina vikingi, kurus Anglijā sauca par dāņiem. 10. gadsimtā Dublinas teritorijā eksistēja divas apmetnes, vikingu - An Dubh Linn (melnais dīķis), no kā pilsētas nosaukums angliski, un ķeltu - Áth Cliath (niedru brasls), no kā savukārt cēlies pilsētas īru nosaukums. Dāņi pamazām pievēršas kristietībai un 1028. gadā Dublinā tiek iecelts pirmais bīskaps, un drīz pēc tam tiek uzcelta katedrāle. 11. gadsimta beigās apkārt Dublinai uzceļ akmens aizsardzības mūri. Kaut arī īri vairākkārtīgi pilsētu noposta, tā pamazām kļūst par nozīmīgāko Īrijā un 11. gadsimta beigās tajā ir 4000 iedzīvotāju. 1169. gadā Dublinu ieņem normāņi un vēl pēc dažiem gadiem savstarpēju karu rezultātā viņi ieņem lielu daļu no Īrijas un Dublina kļūst par Bristoles koloniju. Kopš tā laika Dublina kļūst par angļu varas centru Īrijā līdz pat 20. gadsimtam. Līdz 17. gadsimta vidum Dublina ir tipiska angļu viduslaiku pilsēta.

Pēc 1649. gada, kad Olivers Kromvels iegūst varu pilsētā, tā sāk strauji attīstīties. Jaunu impulsu attīstībā ienesa arī hugenotu masveida ierašanās pilsētā, kuri glābās no vajāšanām Francijā. Nnākam gadsimta laikā Dublina kļūst par otro lielāko pilsētu Britu impērijā. Kad 1800.gadā Īrija tika pievienota Lielbritānijai un tika atlaists Īrijas parlaments (protestantu), Dublinas nozīme krasi samazinās. 20.gadsimta sākumā Dublina ir pilsēta ar drūmiem īres namiem, armijas kazarmām, un arī vislielāko sarkano lukturu rajonu Britu impērijā - t.s. Monto. Īrijas neatkarības karā (1919. - 1921.g.) Dublinā notika sīvas ielu cīņas. 1921.gadā, Īrijai kļūstot neatkarīgai, Dublina kļūst par tās galvaspilsētu.

Valdība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nacionālā valdība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Īrijas Karalistes valdība savā laikā atradās Īrijas parlamenta ēkā, kur pašlaik atrodas Koledžgrīna.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dublinā vai tās pievārtē dzimuši:

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]