Duglass Mosons

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Duglass Mosons
Douglas Mawson
Duglass Mosons
Personīgā informācija
Dzimis 1882. gada 5. maijā
Jorkšīra, Karogs: Anglija Anglija
Miris 1958. gada 14. oktobrī (76 gadi)
Braitona, Karogs: Austrālija Austrālija

Sers Duglass Mosons (angļu: Sir Douglas Mawson; dzimis 1882. gada 5. maijā Anglijā, miris 1958. gada 14. oktobrī Austrālijā) bija austrāliešu polārpētnieks un ģeologs. Līdzās Roaldam Amundsenam, Robertam Skotam un Ernestam Šekltonam bija viens no Antarktikas "Heroiskā izpētes laikmeta" galvenajiem ekspedīciju līderiem.[1]

Pirmajās ģeoloģiskajās ekspedīcijās Mosons devās uz Jaunhebridu salām 1903. gadā. 1907. gadā Mosons kā ģeologs piedalījās Ernesta Šekltona antarktiskajā ekspedīcijā. Viņš bija to pētnieku grupā, kas pirmie uzkāpa Erebusa vulkānā, kā arī kopā ar Edžvortu Deividu sasniedza Dienvidu magnētisko polu.

1911. gadā Mosons vadīja savu pirmo patstāvīgo ekspedīciju. Austrālāzijas antarktiskā ekspedīcija viņa vadībā pētīja Karaļa Džordža V Zemi un Adelijas Zemi. Komonvelta līča piekrastē tika izbūvēta ekspedīcijas bāzes stacija Keipdenisona. Vieta izrādījās nepieredzēti vējaina - gada vidējais vēja ātrums bija ap 80 km/h.

Mosona ekspedīcija divu sezonu laikā (otrā pārziemošana bija neplānota) veica piekrastes pētīšanu un kartēšanu.

Vēlāk Mosons piedalījās vēl vairākās ekspedīcijās uz Antarktīdu.

Mosona vārdā nosaukta Mosonas polārstacija, Mosona krasts un Mosona jūra.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]