Dzērvjveidīgie
| Dzērvjveidīgie Gruiformes (Bonaparte, 1854) |
||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 Pelēkā vainagdzērve (Balearica regulorum) |
||||||||||||
|
||||||||||||
|
||||||||||||
Dzērvjveidīgie, dzērvjveidīgo kārtas putni (Gruiformes) ir liela un mazāka auguma putni, kas izplatīti visā pasaulē. Kopumā ir 14 liela auguma dzērvjveidīgo putnu sugas un 145 mazāka auguma sugas, kas iedalītas 2 apakškartās. Pazīstamākie putni šajā kārtā ir dzērves un dumbrvistiņas. Gandrīz visi šīs kārtas putni vairāk vai mazāk ir saistīti ar ūdeņiem.[1]
Satura rādītājs |
Izskats un īpašības [izmainīt šo sadaļu]
Dzērvjveidīgo putnu morfoloģija ir atšķirīga katrai no apakškārtām. Kopumā tie ir slaidi putni ar samērā garām un slaidām kājām, kakliem un knābjiem. Lai gan dumbrvistiņu apakškārtas (Ralli) putniem knābji un kakli ir proporcionāli īsāki, dažām sugām knābji ir pavisam īsi. Dzērvjveidīgo apakškārtas (Grui) putni riesta laikā izpilda dažādus sarežģītus rituālus un pulcējas lielos baros.[2] Ligzda tiek būvēta uz zemes.[1]
Latvijā [izmainīt šo sadaļu]
Latvijā konstatētas 10 sugas, tomēr neviena no trīs sīgu sugām dabā nav novērota pēc 1910. gada, tāpēc faktiski sastopamas ir 7 dzērvjveidīgo sugas, no kurām 4 iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā.[1]
Sistemātika [izmainīt šo sadaļu]
Kārta Dzērvjveidīgie (Gruiformes)
- Dumbrvistiņu apakškārta (Ralli)
- Dumbrvistiņu dzimta (Rallidae)
- Pelēko dumbrvistiņu dzimta (Heliornithidae)
- Dzērvju apakškārta (Grui)
- Aramu dzimta (Aramidae)
- Dzērvju dzimta (Gruidae)
- Trompetdzērvju dzimta (Psophiidae)
Lai arī šobrīd zemāk uzskaitītās dzimtas oficiāli tiek sistematizētas dzērvjveidīgo kārtā, zinātnieki, balstoties uz jaunākajiem DNS pētījumiem, iesaka tās izdalīt no dzērvjveidīgo kārtas un izveidot jaunas kārtas.[3][4][5][6]
- Neskaidra kārta (incertae sedis)
- Sīgu dzimta (Otididae)
- kārta Kariamveidīgie (Cariamiformes)
- Kariamu dzimta (Cariamidae)
- kārta Madagaskaras dumbrvistiņveidīgie (Mesitornithiformes)
- Madagaskaras dumbrvistiņu dzimta (Mesitornithidae)
- kārta Saules dzērvjuveidīgie (Eurypygiformes)
- Saules dzērvju dzimta (Eurypygidae)
- Kagu dzimta (Rhynochetidae)
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 Dzērvjveidīgie (Gruiformes)
- ↑ Animal Planet: Gruiformes
- ↑ Knox, Alan G.; Collinson, Martin; Helbig, Andreas J.; Parkin, David T. & Sangster, George (2002): Taxonomic recommendations for British birds. Ibis: 144: 707–710. doi:10.1046/j.1474-919X.2002.00110.x
- ↑ Houde, P. (2009) Gruiformes. in Timetree of Life (S.B. Hedges and S. Kumar, eds.) Oxford Univ. Press, NY.
- ↑ Hackett S. J., R. T. Kimball, S. Reddy, R. C. Bowie, E. L. Braun, M. J. Braun, J. L. Chojnowski, W. A. Cox, K. L. Han, J. Harshman, C. J. Huddleston, B. D. Marks, K. J. Miglia, W. S. Moore, F. H. Sheldon, D. W. Steadman, C. C. Witt, & T. Yuri. (2008) A phylogenomic study of birds reveals their evolutionary history. Science 320(5884):1763-8.
- ↑ Fain, M.G., C. Krajewski, & P. Houde. (2007) Phylogeny of "core Gruiformes" (Aves: Grues) and resolution of the Limpkin-Sungrebe problem. Molecular Phylogenetics and Evolution 43: 515-529.
