Dzērvjveidīgie

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dzērvjveidīgie
Gruiformes (Bonaparte, 1854)
Pelēkā vainagdzērve (Balearica regulorum)
Pelēkā vainagdzērve (Balearica regulorum)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Apakšklase Īstie putni (Neornithes)
Infraklase Neognati (Neognathae)
Kārta Dzērvjveidīgie (Gruiformes)
Iedalījums

Dzērvjveidīgie, dzērvjveidīgo kārtas putni (Gruiformes) ir liela un mazāka auguma putni, kas izplatīti visā pasaulē. Kopumā ir 14 liela auguma dzērvjveidīgo putnu sugas un 145 mazāka auguma sugas, kas iedalītas 2 apakškartās. Pazīstamākie putni šajā kārtā ir dzērves un dumbrvistiņas. Gandrīz visi šīs kārtas putni vairāk vai mazāk ir saistīti ar ūdeņiem.[1]

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzērvjveidīgo putnu morfoloģija ir atšķirīga katrai no apakškārtām. Kopumā tie ir slaidi putni ar samērā garām un slaidām kājām, kakliem un knābjiem. Lai gan dumbrvistiņu apakškārtas (Ralli) putniem knābji un kakli ir proporcionāli īsāki, dažām sugām knābji ir pavisam īsi. Dzērvjveidīgo apakškārtas (Grui) putni riesta laikā izpilda dažādus sarežģītus rituālus un pulcējas lielos baros.[2] Ligzda tiek būvēta uz zemes.[1]

Latvijā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā konstatētas 10 sugas, tomēr neviena no trīs sīgu sugām dabā nav novērota pēc 1910. gada, tāpēc faktiski sastopamas ir 7 dzērvjveidīgo sugas, no kurām 4 iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā.[1]

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzērvjveidīgo kārta (Gruiformes)

Lai arī šobrīd zemāk uzskaitītās dzimtas oficiāli tiek sistematizētas dzērvjveidīgo kārtā, zinātnieki, balstoties uz jaunākajiem DNS pētījumiem, iesaka tās izdalīt no dzērvjveidīgo kārtas un izveidot jaunas kārtas.[3][4][5][6]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Dzērvjveidīgie (Gruiformes)
  2. Animal Planet: Gruiformes
  3. Knox, Alan G.; Collinson, Martin; Helbig, Andreas J.; Parkin, David T. & Sangster, George (2002): Taxonomic recommendations for British birds. Ibis: 144: 707–710. doi:10.1046/j.1474-919X.2002.00110.x
  4. Houde, P. (2009) Gruiformes. in Timetree of Life (S.B. Hedges and S. Kumar, eds.) Oxford Univ. Press, NY.
  5. Hackett S. J., R. T. Kimball, S. Reddy, R. C. Bowie, E. L. Braun, M. J. Braun, J. L. Chojnowski, W. A. Cox, K. L. Han, J. Harshman, C. J. Huddleston, B. D. Marks, K. J. Miglia, W. S. Moore, F. H. Sheldon, D. W. Steadman, C. C. Witt, & T. Yuri. (2008) A phylogenomic study of birds reveals their evolutionary history. Science 320(5884):1763-8.
  6. Fain, M.G., C. Krajewski, & P. Houde. (2007) Phylogeny of "core Gruiformes" (Aves: Grues) and resolution of the Limpkin-Sungrebe problem. Molecular Phylogenetics and Evolution 43: 515-529.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Dzērvjveidīgie