Dzīvnieku patversme

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Suns dzīvnieku patversmē Vašingtonā, Aiovā.
Kaķis kādā dzīvnieku patversmē gaida jaunu saimnieku.

Dzīvnieku patversme ir iestāde, kas nodarbojas ar noklīdušo un pamesto dzīvnieku aprūpi, nodrošinot viņiem pagaidu mājvietu, ārstēšanu, barošanu un rehabilitāciju, meklē tiem saimniekus un iespēju robežās mēģina palīdzēt maznodrošinātiem suņu un kaķu saimniekiem, nodrošinot dzīvnieku medicīnisko aprūpi. Dzīvnieku patversmes darbojas kā bezpeļņas organizācijas, kurās daļa darbinieku ir brīvprātīgie.

Dzīvnieku patversmes darbojas galvenokārt no fizisko un juridisko personu ziedojumiem, bet ir valstis, kurās patversmes daļēji vai pilnībā finansē valsts vai pašvaldību institūcijas.

Dzīvnieku patversmes Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā kopumā ir 26 dažādas dzīvnieku patversmes,[1] no kurām 4—5 atrodas Rīgā.[2][3]

Rīga[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Patversme "Dzīvnieku Draugs"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Patversme "Dzīvnieku draugs" darbu sāka 2001. gada februārī. Līdz 2010. gadam kopā no patversmes adoptēti vairāk nekā 5690 dzīvnieki. Patversme "Dzīvnieku draugs" nav ne pašvaldību, ne valsts finansēta, tādēļ dzīvnieku medicīniskā aprūpe un uzturēšana notiek par fizisko un juridisko personu ziedojumiem.

Patversmē ir paredzētas 60 vietas – 30 kaķiem un 30 suņiem. Pēc statistikas datiem patversmē mēnesī nonāk aptuveni ap 50 kaķu. Gan kaķiem, gan suņiem ir iekārtotas guļvietas, kā arī pastaigu laukumiņi. Patversmes teritorijā ir 3 lieli suņu pastaigu laukumi un 2 pastaigu laukumi kucēniem. Dzīvnieki dzīvo patversmē tik ilgi kamēr atrod jaunas, mīļas mājas. Ja patversmē nonāk mazi kaķēni, kuri vēl neprot ēst, tad bieži uz laiku tie tiek izmitināti pie brīvprātīgajiem darbiniekiem, kamēr kaķēni kļūst patstāvīgi. Dzīvnieki patversmē tiek labi baroti – suņiem ir 2 ēdienreizes dienā, kas sastāv no konservētās un sausās barības. Dzīvnieku patversme arī nodrošina suņiem pastaigas pie pavadas katru dienu.

Veterinārās klīnikas "Dzīvnieku veselības centrs" stacionārā (atrodas tajā pašā ēkā, kurā patversme) tiek izmitināti tie dzīvnieki, kuriem ir nepieciešama speciāla aprūpe pēc operācijām vai saslimšanas gadījumā. Patversmes dzīvniekiem ir iespējas veikt rentgenoloģisko, ultrasonogrāfisko un laboratorisko izmeklēšanu.

Juglas Dzīvnieku aizsardzības grupas suņu patversme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Juglas suņu patversme tikusi izveidota 1999. gadā un tā nodarbojas ar pamestu un noklīdušu dzīvnieku aprūpi, nodrošinot tiem pagaidu mājvietu, ārstēšanu, barošanu un rehabilitāciju.

Kamēr dzīvnieki uzturas patversmē, tiem tiek meklēti saimnieki. Gada laikā jaunas mājas vidēji tiek atrastas vairāk nekā 500 suņiem un vairākiem desmitiem kaķu. Lai palīdzētu maznodrošinātiem suņu un kaķu saimniekiem, organizācija savu iespēju robežās cenšas šiem dzīvniekiem nodrošināt medicīnisko aprūpi.

Juglas dzīvnieku patversme pastāv tikai pateicoties sabiedrības un uzņēmumu atbalstam, tā sadarbojas ar vairākām organizācijām: Rīgas domes vides departamentu, Latvijas dzīvnieku aizsardzības biedrību, Latvijas Kinoloģiskā federāciju, Kolliju portālu, www.petnet.lv, SIA “ZOOSERVISS”, SIA “Zoo Centrs”, Zviedrijas dzīvnieku aizsardzības organizāciju "Baltic Animal Care". Organizācija līdzdarbojas arī dažādu ar dzīvnieku tiesību nodrošināšanu saistītu Latvijas normatīvo dokumentu izstrādē un cietsirdības gadījumu pret dzīvniekiem izskatīšanā. Kopš 2000. gada Juglas dzīvnieku patversme kā organizācija tikusi uzņemta Vispasaules dzīvnieku aizsardzības biedrībā (WSPA), bet kopš 2003. gada - Karaliskajā Biedrībā cietsirdības novēršanai pret dzīvniekiem (RSCPA). Šīs biedrības pārstāvis ir Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes sastāvā.

Juglas patversme ir kļuvusi pazīstama visā Latvijā un pierādījusi, ka izvirzītos mērķus spēj īstenot. Kopš dibināšanas, patversmei ir izdevies izglābt un jaunus saimniekus atrast vairāk nekā 2800 suņiem.

Kopš 2003. gada Juglas Dzīvnieku aizsardzības grupa apsaimnieko arī Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmi. Patversmē atrodas 14 suņu sprosti, kuros tiek izvietotas suņu būdas, kā arī ēka, kurā mitinās kucēni un suņi, kas dažādu apstākļu dēļ ziemā nevar dzīvot āra sprostos, kā arī telpa patversmes administrēšanas vajadzībām. Patversmes teritorijā izveidoti trīs pastaigu laukumi. Suņu uzturēšanās laiks patversmē netiek ierobežots. Ierobežotu resursu dēļ patversme neizbrauc pēc dzīvniekiem.

Patversmes darbiniekiem ikdienas darbos palīdzību sniedz brīvprātīgie, kuru pienākumos ietilpst dažādi ar patversmi saistīti darbi: suņu aprūpe, pastaigas, barošana, kā arī patversmes uzkopšana. Tāpat brīvprātīgie piedalās patversmes suņu apmācīšanā, kas patversmē norisinās brīvdienās.

Jaunajiem saimniekiem patversmes dzīvnieki tiek nodoti, ievērojot patversmes politikas pamatprincipus un pamatkritērijus. Potenciālajam saimniekam suni palīdz izvēlēties patversmes darbinieks, apkopojot informāciju par patversmes suņu aktivitāti, raksturu, iepriekšējiem dzīves apstākļiem, vērā tiek ņemtas arī potenciālā saimnieka iespējas un vēlmes. Visi suņi, kas ir vecāki par sešiem mēnešiem, tiek sterilizēti, ja vien pēc veterinārārsta slēdziena nav konstatēti apstākļi, kuru dēļ to nevarētu darīt. Jaunajiem suņu īpašniekiem jāparaksta patversmes sagatavota Suņa apliecība, kurā ietvertas dažādas dzīvnieka labturības prasības.

Rīgas domes dzīvnieku patversme "Līči"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Dzīvnieku pansija Ulubele" par biedrību kļuva 2005. gada 21.novembrī. Tās uzdevumi ir: rūpēties par katra dzīvnieka aizsardzību un labiem dzīves apstākļiem, nodrošināt to dzīvnieku, kuriem ilgstoši nav iespējams atrast saimnieku, tiesības uz dzīvošanu, uzturēt tos mūža garumā, veidot labvēlīgu attieksmi pret dzīvniekiem sabiedrībā, neatkarīgi no to sugas, vecuma un veselības stāvokļa, iesaistīties normatīvo aktu saistībā ar dzīvnieku tiesībām izstrādē un pilnveidošanā, iesaistīties šo normu īstenošanā, veicināt labvēlīgus dzīves apstākļus gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem.

Mērķu sasniegšanai biedrība sadarbojas ar NVO; piesaista ziedojumus un dāvinājumus, veic saimniecisko darbību savu mērķu īstenošanai u.c. Ar Finanšu ministrijas 2005.gada 16.decembra lēmumu Nr. 602 biedrībai piešķirts sabiedriskā labuma statuss.

Sākot ar 2007. gada rudeni „Dzīvnieku pansija Ulubele” ir biedrības „Latvijas Pilsoniskā alianse” (eLPA) biedrs, tā darbojas kā NVO platforma, lai stiprinātu Latvijas pilsonisko sabiedrību un veidotu labvēlīgu vidi biedrību un nodibinājumu darbībai. 2007.gada 16.augustā biedrība parakstīja Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorandu, tādējādi atbalstot valdības centienus izveidot efektīvas un sabiedrības interesēm atbilstošas valsts pārvaldes darbību, nodrošinot pilsoniskās sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos. 2008.gada vasarā biedrība „Dzīvnieku pansija Ulubele” tika iekļauta Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes sastāvā. Biedrība palīdz uzturēt dzīvnieku pansiju „Līči”, iesaistās dzīvnieku adopcijā, sniedz juridiskas konsultācijas dzīvnieku tiesību aizsargāšanā, kā arī palīdzību dzīvnieku sterilizācijā.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]