Dzīvsudrabs
| Dzīvsudrabs | |||||
|---|---|---|---|---|---|
|
|||||
Šķidrs dzīvsudrabs un termometra dzīvsudraba rezervuārs ar kapilāru |
|||||
| Oksidēšanas pakāpes | +3, +2, +1 | ||||
| Elektronegativitāte | 2,00 | ||||
| Blīvums | 13534 kg/m3 | ||||
| Kušanas temperatūra | 234,32 K (-38,83 °C) | ||||
| Viršanas temperatūra | 629,88 K (356,73 °C) | ||||
| Kritiskais punkts | 1750 K, 172,00 MPa | ||||
| Īpatnējā pretestība | (25 °C) 9,61×10-7 Ω·m | ||||
| Skaņas ātrums | (škidrums, 20 °C) 1451,4 m/s | ||||
Dzīvsudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Hg un atomskaitli 80. Dzīvsudrabs ir samērā inerts metāls ar viszemāko kušanas temperatūru (-38,83 °C) — normālos apstākļos dzīvsudrabs ir šķidrums. Dabā dzīvsudrabs ievērojamos daudzumos ir sastopams oksīda veidā. Dzīvsudrabs veido sakausējumus (amalgamas) ar ļoti daudziem metāliem, ieskaitot zeltu, alumīniju un sudrabu, bet ne ar dzelzi. Savienojumos dzīvsudrabam parasti ir oksidēšanas pakāpe +1 vai +2, ļoti retos gadījumos var būt arī +3. Tīrs metālisks dzīvsudrabs nav pārāk toksisks, taču tā organiskie savienojumi (it īpaši metildzīvsudrabs), kā arī dzīvsudraba tvaiki ir ļoti toksiski. Dzīvsudrabam ir samērā laba korozijas izturība un tā savienojumi ir diezgan nestabili. Dzīvsudrabu rūpnieciski iegūst no cinobra rūdas.
Dzīvsudrabs bija zināma viela jau Senajā Ēģiptē un, iespējams, arī Senajā Ķīnā aptuveni 1500 gadus p.m.ē. Ķīmiskā elementa simbols Hg ir saīsinājums no latīņu vārda hydrargyrum, kas tulkojumā nozīmē "šķidrais sudrabs". Lai gan cilvēki sen zin, ka dzīvsudrabs ir indīgs, tas bieži tika izmantots medicīniskiem mērķiem. Vairākus gadsimtus alķīmiķi uzskatīja, ka dzīvsudrabs ir visu metālu sastāvā, un ticēja, ka, sakausējot cietā agregātstāvoklī dzīvsudrabu ar sēru vai arsēnu, var iegūt zeltu.
Ir zināmi septiņi stabili dzīvsudraba izotopi: dzīvsudrabs-202 (29,86% no kopējā daudzuma dabā), dzīvsudrabs-200 (23,10%), dzīvsudrabs-199 (16,87%), dzīvsudrabs-201 (13,18%), dzīvsudrabs-198 (9,97%), dzīvsudrbas-204 (6,87%) un dzīvsudrabs-196 (0,15%).[1] Nozīmīgākā rūda, no kura iegūst dzīvsudrabu, ir cinobrs.
| Dzīvsudraba tvaiki un šķīstošie dzīvsudraba savienojumi ir indīgi! |
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
- ↑ Isotopes of the Element Mercury (angliski). Jefferson Lab. Atjaunināts: 2011-10-23.
| H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
| Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
| Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
| K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
| Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
| Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
| Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Uut | Uuq | Uup | Uuh | Uus | Uuo |
| Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |