Dzeguzes

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dzeguzes
Cuculus (Linnaeus, 1758)
Dzeguze (Cuculus canorus)
Dzeguze (Cuculus canorus)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Dzegužveidīgie (Cuculiformes)
Dzimta Dzegužu dzimta (Cuculidae)
Apakšdzimta Dzegužu apakšdzimta (Cuculinae)
Ģints Dzeguzes (Cuculus)

Dzeguzes (Cuculus) ir dzegužu dzimtas (Cuculidae) ģints, kas apvieno 17 mūsdienās dzīvojošas Vecās pasaules sugas. Lielākā sugu dažādība sastopama Āzijas dienvidu un dienvidaustrumu tropu mežos. Latvijā mājo tikai viena ģints suga – dzeguze (Cuculus canorus).[1]

Vanagdzegužu grupu reizēm mēdz izdalīt atsevišķā vanagdzegužu ģintī (Hierococcyx), bet gaišā dzeguze iespējams pieder austrumu krūmu dzegužu (Cacomantis) ģintij.[2]

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielā vanagdzeguze (Cuculus sparverioides) ir lielākā suga ģintī

Dzegužu ģints sugām ir raksturīgi slaidi ķermeņi, garas astes, īsas, spēcīgas kājas un gari, slaidi spārni. Mazākās ģintī ir mazā dzeguze (Cuculus poliocephalus) un Madagaskaras dzeguze (Cuculus rochii),[3] abas sugas ir apmēram 25 cm garas.[4] Lielākā ģintī ir lielā vanagdzeguze (Cuculus sparverioides), kuras ķermeņa garums sasniedz 40 cm.[5] Lielākā daļa sugu ir pelēkas vai brūnganpelēkas ar gaišāk pelēku pavēderi, uz kuras ir tumšākas šķērsjoslas. Dažas sugas savstarpēji ir tik līdzīgas, ka tās dabā ir grūti vienu no otras atšķirt.[6] Tās ārēji atgādina vanagus gan ar savu apspalvojumu un ķermeņa formām, gan lidojuma raksturu.[7]

Uzvedība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākā daļa dzegužu mājo mežos, bet daļa sugu dod priekšroku atklātai ainavai. Dažas dzegužu sugas ir migrējošas. Visas sugas ir vokālas, ar skaļu balsi. Tās barojas ar lieliem kukaiņiem un to kāpuriem, spalvainos tauriņu kāpurus ieskaitot, kurus citi putni nemedī. Dažas sugas daļēji barojas arī ar augļiem un ogām.

Visas dzegužu ģints sugas ir ligzdošanas parazīti - tie olas dēj dažādu sugu dziedātājputnu ligzdās. Pamatā katrai dzegužu sugai atbilst noteikta dziedātājputna suga. Dzeguzes olas krāsa sader ar atbilstošo audžuvēcāku olu krāsu. Vispazīstamākā dzegužu ģints suga ir parastā dzeguze. Dzeguze parasti audžuvecāku ligzdā izmet vienu no esošajām olām un iedēj vienu savu olu. Dzeguzēns parasti izšķiļas ātrāk par audžuvecāku putnēniem, tas aug ātrāk un ļoti bieži dzeguzēns pārejās olas izmet laukā no ligzdas.[8]

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzegužu ģints (Cuculus)

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]