Dzeltenā cielava

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dzeltenā cielava
Motacilla flava (Linnaeus, 1758)
Dzeltenā cielava
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Apakškārta Dziedātājputni (Passeri)
Dzimta Cielavu dzimta (Motacillidae)
Ģints Cielavas (Motacilla)
Suga Dzeltenā cielava (Motacilla flava)

Dzeltenā cielava (Motacilla flava) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputnu suga, kurai ir 17 pasugas.[1] Tai ir plašs ligzdošanas areāls visā Eirāzijā, izņemot Sibīrijas ziemeļus. Areāls austrumu virzienā sasniedz Aļaskas rietumus Ziemeļamerikā, bet dienvidu virzienā Ziemeļāfriku. Reģionos ar maigākām ziemām, piemēram, Rietumeiropā dzeltenā cielava ir nometnieks, toties Eiropas ziemeļu un austrumu reģionu populācijas ziemot dodas uz Āfriku (uz dienvidiem no Sahāras tuksneša) un Dienvidāziju (Indijas subkontinentu), bet Sibīrijas un Tālo Austrumu cielavas ziemo Dienvidaustrumāzijā un tai pieguļošās salās, sasniedzot Austrālijas ziemeļus.[2][3]

Sistemātikas diskusijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Melngalvas cielava (M. f. feldegg) Latvijā novērota četras reizes

Dzeltenās cielavas sistemātika ir kompleksa un šobrīd neatrisināta. Atkarībā no informācijas avota dzeltenajai cielavai izdala 13 - 17 pasugas.[2][1] 2004. gadā Amerikas ornitologu savienība (AOU) dzeltenās cielavas sugu sadalīja divās atsevišķās sugās: rietumu dzeltenajā cielavā (Motacilla flava) un austrumu dzeltenajā cielavā (Motacilla tschutschensis). Tomēr Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība (IUCN) uzskata, ka šāds sadalījums ir pāragrs un to neatbalsta, tā kā vairāku pasugu sistemātika un piederība vienai vai otrai sugai nav atrisināta.[4][5] Saskaņā ar ģenētiskajiem pētījumiem, visticamāk, šī lielā grupa būtu jāsadala trijās atsevišķās sugās, bet, lai to korekti izdarītu, ir jāveic papildus mitohondriālie pētījumi.[6]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nominālpasugas (M. f. flava) tēviņš
Ziemeļu dzeltenās cielavas (M. f. thunbergi) tēviņš
Ziemeļu dzeltenās cielavas (M. f. thunbergi) mātīte

Dzeltenā cielava Latvijā ir parasta ligzdotāja, tomēr tās izplatība ir nevienmērīga. Latvijas teritorijā ligzdo divas pasugas: nominālpasuga (Motacilla flava flava), kura ligzdo lielākajā daļā Latvijas, un ziemeļu dzeltenā cielava (M. f. thunbergi), kura bieži caurceļo un vietām ligzdo. Par tās izplatību Latvijā dati ir trūcīgi un būtu jāveic plašāks pētījums. Četras reizes Latvijā ir arī novērota melngalvas cielava (M. f. feldegg).[2]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzeltenā cielava ir neliels, slaids dziedātājputns ar garām kājām un garu asti, kuru tā nepārtraukti cilā, līdzīgi kā to dara visas cielavas. Tās ķermeņa garums ir apmēram 17 cm, spārnu izplētums 25 cm,[7] svars tēviņiem 12,3 - 26,4 g, mātītei 11,2 - 22,6 g.[8] Salīdzinot ar pārējām Eiropā sastopamajām cielavām, dzeltenajai cielavai ir visīsākā aste. Apspalvojums krāšņs, dzeltenzaļš. Vairošanās sezonas laikā tēviņa apspalvojums uz muguras ir olīvzaļš, bet uz vēdera koši dzeltens, uz gandrīz melnajiem spārniem divas baltas vai dzeltenas šķērsjoslas.[8] Mātītes ir mazāk košas, ne tik kontrastainas. Knābis un kājas pelēkmelnas. Ārpus vairošanās sezonas gan mātītes, gan tēviņi kļūst pelēcīgāki, mazāk koši. To muguras kļūst brūnākas, bet vēderi gaišāki.[8] Jaunie putni izskatās līdzīgi mātītēm, tikai tiem ir gaiši brūnas rīkles un krūtis, kā arī gaiši dzeltenas zīmes uz galvas.[8]

Galvas un rīkles apspalvojums ir atšķirīgs atkarībā no pasugas. Piemēram, nominālpasugai, kas mājo Eiropas ziemeļos un centrālajos reģionos, ir zilpelēka galvas virsa, tumšāki deniņi un samērā gara, balta vai dzeltena "uzacs", kas sākas pie knābja un beidzas pie pakauša, bet pāri acij ir tumša līnija.[8] Pasugas atšķiras arī ar dziesmas veidu.[8]

Uzvedība un barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzeltenā cielava mājo atklātās ainavās ūdens tuvumā, tai patīk mitras pļavas, purvi un upju krasti ar garu zāli.[7] Ārpus vairošanās sezonas dienas laikā katrai cielavai ir neliela barošanās teritorija, kuru tā apsargā no citām cielavām, toties nakts laikā tās pulcējas lielos baros un kopīgi nakšņo kokā.[8] Tā pamatā barojas uz zemes ar nelieliem bezmugurkaulniekiem, bet dzeltenā cielava medī kukaiņus arī īsos lidojumos. To bieži var novērot liellopu ganību tuvumā, sekojot liellopiem un medījot kukaiņus ap tiem.[7][8] Ligzdošanas laikā katram pārim ir sava ligzdošanas teritoriju, kuru tie kopīgi aizsargā.[8]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzeltenās cielavas veido monogāmus pārus un atkarībā no izplatības areāla ligzdošanas laiks ir atšķirīgs. No sausas zāles un sūnām tiek vīta viebnkārša, kausveida ligzda, kas no iekšpuses izklāta ar matiem un dažām spalviņām. Ligzdu būvē mātīte viena pati un tā novietota uz zemes kādā seklā padziļinājumā.[8][9] Dējumā ir 4 - 6 olas. Perē abi vecāki apmēram 11 - 13 dienas. Arī par putnēniem rūpējas abi vecāki.[8] Jaunie putni izlido 13 - 15 dienu vecumā. Sezonā var būt 1 - 2 perējumi.[7] Dzelteno cielavu vidējais vecums ir 3 gadi, bet garākais zināmais mūžs ir bijis 7 gadi.[7]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Anglijas dzeltenās cielavas (M. f. flavissima) tēviņš
Saika dzeltenā cielava (M. f. beema)

Saskaņā ar pasaules putnu rokasgrāmatu dzeltanaijai cielavai ir 17 pasugas:[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]