Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži

Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži—valsts robeža^[1] jeb Rīga—Valga ir dzelzceļa līnija Latvijā un Igaunijā. Līnija ir 168 km gara, brauciens no Rīgas līdz Valgai ar dīzeļvilcienu atkarībā no reisa ilgst 2 stundas 55 minūtes vai 2 stundas 33 minūtes (ekspresreiss). ^[2]

Sakarā ar ārkārtas situācijas izsludināšanu^[3] koronavīrusa pandēmijas dēļ no 2020. gada 17. marta līdz 15. maijam Rīgas—Valgas maršruta dīzeļvilcieni kursēja līdz Lugažiem.^[4]^[5]

Vēsture

Dzelzceļa līnijas Rīga—Pleskava būvniecība tika sākta 1886. gadā un tā tika atklāta 1889. gada 22. jūlijā. Līnijas galastacija bija Aleksandra Vārtu (mūsdienās Zemitānu) stacija. Pirmā pasaules kara laikā 1918. gadā vācu armija līnijas Rīgas—Ieriķu posmu pielāgoja normālplatumam. 1919. gadā kontroli pār līniju pārņēma Dzelzceļu virsvalde, atjaunojot sliežu ceļu 1524 mm platumā. Līdz ar valsts robežas demarkāciju tika noteikts, ka līnijas Valkas jeb Valgas platsliežu stacija atrodas Igaunijas teritorijā. Latvijas teritorijā tuvākā stacija Saule bija 14 km attālumā no robežas. Lai vilcieni varētu pieturēt Latvijas pusē un būtu iespējams pilnvērtīgi veikt ar robežas šķērsošanu saistītās procedūrās, 1920. gadā no sākotnējās Pleskavas — Rīgas dzelzceļa līnijas tika uzbūvēti divi platsliežu atzarojumi (pa vienam, attiecīgi, no Latvijas un Igaunijas puses) uz Valkas—Rūjienas—Pērnavas šaursliežu dzelzceļa līnijas gala staciju. Saistībā ar šo obligāto vilcienu iegriešanos Valkas stacijā, ceļa garums līdz Igaunijai palielinājās par 2 kilometriem. Līnijas kopgarums no Zemitāniem līdz valsts robežai bija 164 kilometri. Otrā pasaules kara gados šai dzelzceļa līnijai bija īpaša nozīme. Tā kalpoja Vācijas armijai kā galvenā Ļeņingradas frontes apgādes artērija. 1980. gados iecirknī Rīga — Sigulda (izņemot posmu Krievupe — Vangaži) pabeidza otrā sliežu ceļa būvi. Divi ceļi uzbūvēti arī stāvākajā līnijas posmā starp Cēsu un Jāņamuižas staciju.

Stacijas

Šobrīd dzelzceļa līnijā Latvijas teritorijā ir 20 darbojošās stacijas un pieturas punkti. 5 stacijas vai pieturas atrodas Rīgas pilsētā (posmā Rīga — Jugla), 2 — Ropažu novada Garkalnes pagastā, 2 — Siguldas novada Inčukalna pagastā, 1 — Allažu pagastā, 1 — Siguldā, 1 — Cēsu novada Līgatnes pagastā, 3 — Amatas pagastā, 1 — Cēsīs, 1 — Priekuļu pagastā, 1 — Liepas pagastā, 1 — Valmierā, 1 — Strenčos, un 1 — Valkas novadā.

No 2019. gada decembra ir slēgta Baltezera, Silciema un Sedas pietura, kā arī pasažieru vilcieni vairs nepietur Bāles, Brenguļu un Saules stacijās, bet Melturu pieturā samazināts pieturošo reisu skaits^[6]^[7] (pretēji satiksmes ministra Tāļa Linkaita iepriekš teiktajam, ka šajā dzelzceļa līnijā tiks slēgta vienīgi Krievupes stacija un samazināts pieturošo reisu skaits Baltezera stacijā^[8]^[9]). Krievupes staciju izmaiņas neskāra.

Rīga. Līnijas galastacija.
Zemitāni. Vēsturiskā līnijas galastacija.
Čiekurkalns. Stacija Rīgā.
Šmerlis. No jauna uzbūvēts, vēl neatklāts pieturas punkts Rīgā.
Jugla. Stacija Rīgā.
Baltezers. Neizmantots pieturas punkts Ropažu novadā.
Garkalne. Stacija Ropažu novadā. Līdz 2011. gadam — Ropažu stacija.
Krievupe. Stacija Ropažu novadā.
Vangaži. Stacija Siguldas novadā.
Inčukalns. Stacija Siguldas novadā.
Egļupe. Pieturas punkts Siguldas novadā.
Silciems. Neizmantots pieturas punkts Siguldas novadā.
Sigulda. Stacija Siguldā.
Vildoga. Vēsturiska pietura Cēsu novadā.
Līgatne. Stacija Cēsu novadā.
Ieriķi. Stacija Cēsu novadā, bijusī mezgla stacija.
Melturi. Pieturas punkts Cēsu novadā.
Āraiši. Stacija Cēsu novadā.
Cēsis. Stacija Cēsīs.
Jāņamuiža. Ceļa postenis un pieturas punkts Cēsu novadā.
Lode. Stacija Cēsu novadā.
Bāle. Neliela stacija Valmieras novadā. Pasažieru vilcieni nepietur.
Valmiera. Stacija Valmierā.
Brenguļi. Neliela stacija Brenguļu pagastā. Pasažieru vilcieni nepietur.
Strenči. Stacija Strenčos.
Seda. Neizmantota pietura Sedā.
Saule. Stacija Valkas novadā. Pasažieru vilcieni nepietur.
Lugaži. Stacija Valkas novadā.
Valga. Stacija Valgas pilsētā Igaunijā, līnijas turpinājumā.
Valka. Bijusī stacija, tagad kravas punkts Valkas pilsētā, kur var nokļūt tikai, braucot caur Igauniju.

Zemitānu dzelzceļa stacija
Čiekurkalna dzelzceļa stacija
Krievupes dzelzceļa stacija
Melturu pieturas punkts

Atsauces

↑ Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārskats 2016/2017; VAS Latvijas dzelzceļš
↑ «Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 29. martā. Skatīts: 2010. gada 10. oktobrī. Arhivēts 2014. gada 29. martā, Wayback Machine vietnē.
↑ «Zaudējis spēku - Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu». LIKUMI.LV.
↑ «No 17. marta Valgas vilcieni kursēs no/līdz Lugažiem». AS Pasažieru vilciens.
↑ «No 16.05. atjaunota vilcienu kustība līdz Valgai; drošības nosacījumi Igaunijā». AS Pasažieru vilciens.
↑ «Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.1 2019. gada 20. septembrī».
↑ «No decembra vilcieni vairs neapstāsies astoņās stacijās». TVNET. 2019. gada 4. okt.
↑ «Satiksmes ministrs Tālis Linkaits, viesojoties Valmierā, mudina rekonstruēt dzelzceļa staciju». Valmieras Ziņas. 2019. gada 11. febr.
↑ «Linkaits: Latvijā ir pazuduši tiltu būvnieki». skaties.lv.

Ārējās saites

Šis ar dzelzceļu Latvijā saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārskats 2016/2017; VAS Latvijas dzelzceļš

[2] «Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 29. martā. Skatīts: 2010. gada 10. oktobrī. Arhivēts 2014. gada 29. martā, Wayback Machine vietnē.

[3] «Zaudējis spēku - Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu». LIKUMI.LV.

[4] «No 17. marta Valgas vilcieni kursēs no/līdz Lugažiem». AS Pasažieru vilciens.

[5] «No 16.05. atjaunota vilcienu kustība līdz Valgai; drošības nosacījumi Igaunijā». AS Pasažieru vilciens.

[6] «Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.1 2019. gada 20. septembrī».

[7] «No decembra vilcieni vairs neapstāsies astoņās stacijās». TVNET. 2019. gada 4. okt.

[8] «Satiksmes ministrs Tālis Linkaits, viesojoties Valmierā, mudina rekonstruēt dzelzceļa staciju». Valmieras Ziņas. 2019. gada 11. febr.

[9] «Linkaits: Latvijā ir pazuduši tiltu būvnieki». skaties.lv.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]