Dzelzceļa līnija Glūda—Reņģe

Vikipēdijas lapa

Dzelzceļa līnija Glūda—Reņģe (uzbūvēta kā Jelgava—Reņģe) ir līnija, kas savieno Glūdu ar Rubu (Rubas pagastā). Dzelzceļa stacija, kas atrodas Rubā, saucas Reņģe (nosaukums no Reņģes ciemata, kas atrodas netālu). Dzelzceļa līnijas garums ir 60 kilometri.

Reņģes stacijas ēka
Dīzeļvilciens Rīga — Reņģe Rīgas Pasažieru stacijā (pēdējais reiss)


Glūda — Mažeiķi
 uz Rīgu 
58,8 Glūda
 uz Liepāju 
65,9 Krimūnas
71,4 Auri
75,6 Apgulde
80,7 Penkule
87,9 Bēne
93,9 Rakte (19391946)
98,9 Auce
106 Avīkne (19341987)
112,1 Vadakste
117 Reņģe
Vadakstes upe
Latvija, Saldus novads, LDz
Lietuva, Telšu apriņķis, LG
15,5 Laižuva
9,8 Auksode
1,5 Mažeiķi II
0 Mažeiķi I  uz Priekuli   uz Šauļiem 


Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sliežu beigas uz Vadakstes tilta aiz Reņģes stacijas (2015. gads)

1872. gadā tika uzsākta dzelzceļa līnijas Rīga—Jelgava turpinājuma būve līdz Mažeiķiem un 1873. gada 1. novembrī  95 km garo 1435 mm (normālplatuma) Jelgavas—Mažeiķu līniju nodeva ekspluatācijā. Līnija bija paredzēta, lai savienotu Rīgu caur Jelgavu ar agrāk uzbūvēto līniju Liepāja—Mažeiķi—Kaišadore, tomēr tās nozīme nebija liela un pēc līnijas Jelgava—Šauļi pabeigšanas 1916. gadā vēl mazinājās — to izmantoja galvenokārt satiksmei ar Liepāju. 1925. gadā posmā Jelgava—Glūda izbūvēja otru sliežu ceļu 1524 mm platumā, jo tika uzsākta Glūdas—Liepājas dzelzceļa būve tiešākai satiksmei ar Liepāju. Padomju laikā pa šo līniju, kas bija pārbūvēta uz 1524 mm platumu, kursēja vairāki pasažieru vilcienu maršruti: Rīga—Mažeiķi, Rīga—Klaipēda (ceļā šķērsoja Latvijas—Lietuvas robežu 3 reizes), Rīga—Karaļauči (tolaik Kaļiņingrada). Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas maršrutu saīsināja līdz Reņģei. No 2010. gada 22. februāra pasažieru vilciens Rīga—Reņģe atcelts[1], no tā laika posmā Glūda—Reņģe pasažieru satiksme nepastāv. Savukārt posms Latvijas valsts robeža—Mažeiķi 2008. gadā tika slēgts, vēlāk demontētas arī sliedes[2], tādēļ līniju Jelgava—Mažeiķi nevarēja izmantot preču tranzītam[3].

2017. gada 26. septembrī Latvija iesniedza Lietuvai notu par satiksmes atjaunošanu šajā posmā[4].

2017. gada 2. oktobrī Eiropas Komisija sodīja Lietuvas Dzelzceļu ar 27,873 miljoniem eiro par konkurences ierobežojumiem dzelzceļa kravu pārvadājumu jomā, nojaucot dzelzceļa savienojumu starp Lietuvu un Latviju[5] [6].

2018. gadā Lietuvas dzelzceļa uzņēmums «Lietuvos geležinkeliai» simboliski sāka izjauktā posma no Mažeiķiem līdz Latvijas valsts robežai atjaunošanu.[7]

Auces stacijas ēka

2019. gada 22. martā parakstīts līgums par Mažeiķu—Reņģes posma atjaunošanu, darbus paredzēts pabeigt līdz 2019. gada beigām.[8] 2019. gada 30. decembrī 19 km garā dzelzceļa posma atjaunošana tika pabeigta.[9]

2020. gada 15. februārī Satiksmes ministrs Tālis Linkaits kopā ar Lietuvas amatpersonām Mažeiķos svinīgi sagaidīja pirmo kravas vilcienu un atklāja atjaunoto sliežu ceļu. Ministrs arī pauda, ka līdz 2022. gadam plānots atjaunot pasažieru satiksmi iecirknī Glūda-Reņģe-Mažeiķi. [10] Tomēr vēl 2023. gada martā pasažieru vilcieni Reņģes virzienā nekursēja finansējuma un ritošā sastāva trūkuma dēļ.[11] 2024. gada 5. februārī kāds lietotājs uzsāka parakstu vākšanu portālā manabalss.lv par pasažieru vilcienu atjaunošanu no Rīgas uz Mažeiķiem caur Reņģi, nenorādot, kā atrisināt šīs problēmas ar transportu.[12]

Stacijas un pieturas punkti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Glūda. Atvērta 1887. gadā kā Palcgrāves (Pfalzgrafen) pieturas punkts, joprojām darbojas kā kravas stacija līnijā Jelgava—Liepāja.
  • Krimūnas. Stacija ierīkota kopā ar līnijas būvi, sākumā saukta Frīdrihshofa. Mūsdienās iekonservēts pieturas punkts, stacijas ēka tiek izmantota kā dzīvojamā māja.
  • Auri. 1929. gadā atklāts pieturas punkts. Mūsdienās iekonservēts pieturas punkts, stacijas ēka tiek izmantota kā dzīvojamā māja.
  • Apgulde. 1887. gadā atklāts pieturas punkts, vēlāk stacija. Mūsdienās iekonservēts pieturas punkts, stacijas ēka tiek izmantota kā dzīvojamā māja.
  • Penkule. Stacija atklāta 1919. gadā. Mūsdienās iekonservēts pieturas punkts, stacijas ēka tiek izmantota kā dzīvojamā māja.
  • Bēne. Stacija uzcelta līdz ar līnijas izbūvi. Mūsdienās staciju izmanto nevajadzīgu vagonu glabāšanai.
  • Rakte. No 1939. līdz 1946. gadam pastāvējis pieturas punkts. Mūsdienās no pieturas nekas nav saglabājies.
  • Auce. Stacija uzcelta līdz ar līnijas izbūvi. Mūsdienās iekonservēts pieturas punkts, stacijas ēka tiek izmantota kā dzīvojamā māja.
  • Avīkne. 1934. gadā atklāts pieturas punkts, no 1987. gada nedarbojas. Mūsdienās no pieturas nekas nav saglabājies.
  • Vadakste. 1929. gadā atklāts pieturas punkts. Mūsdienās iekonservēts pieturas punkts, saglabājies tikai perons.
  • Reņģe. Stacija uzcelta līdz ar līnijas izbūvi. Mūsdienās staciju izmanto nevajadzīgu vagonu glabāšanai.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 64. — 67. lpp. ISBN 978-9984-38-698-0

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]