Dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils ir 121 km gara, 1996. gadā slēgta dzelzceļa līnija, kas savienoja Liepāju un Ventspili. Līnija slēgta mazā pasažieru skaita un lielo izmaksu dēļ, formāli — sliežu ceļu slikta stāvokļa dēļ. Līdz 1991. gadam pa dzelzceļa līniju pārvadāja karavīrus un bruņutehniku PSRS armijas vajadzībām, bet pēc 1991. gada, kad padomju armija aizgāja no Latvijas, līnijai perspektīvu nebija. Līdz 1996. gada 4. jūlijam līnijā kursēja dīzeļlokomotīve ar 2 pasažieru vagoniem.

Kapsēdes dižakmens ar vēl nenojaukto dzelzceļa līniju fonā
Ventspils

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vilcienu saraksts līnijā Liepāja—Kuldīga 1940. gada vasarā[1]

1912.—1913. gadā no Liepājas līdz Ziemupei tika uzbūvēta provizoriska šaursliežu (600 mm) dzelzceļa līnija, lai vestu akmeņus uz Liepājas ostu, bet Pirmā pasaules kara gados — šaursliežu dzelzceļš starp Pāvilostu un Alsungu. 1928. gada 6. jūnijā Saeima pieņēma likumu, kas noteica savienot šīs dzelzceļa līnijas, izveidojot 600 mm līniju Liepāja—Ziemupe—Pāvilosta—Alsunga (Alšvanga), bet vēlāk tika izlemts, ka dzelzceļa maršruts pa mazapdzīvoto piekrasti būtu neizdevīgs, tādēļ 1929. gadā līniju uz Alsungu nolēma būvēt caur Vērgali 750 mm platumā. 1932. gada 14. augustā līnija tika pabeigta, turklāt tā neveda caur Pāvilostu, jo tas būtu pārāk liels līkums — Pāvilostu ar jauno līniju savienoja 3 km garš atzarojums no Kursas stacijas. 1933. gadā līniju nolēma pagarināt līdz Kuldīgai un 1935. gada 1. septembrī iecirknis Alsunga—Kuldīga tika nodots vispārīgai lietošanai, bet 1939. gadā sāka būvēt iecirkni Kuldīga—Tukums, kurā paspēja uzbūvēt tikai apmēram 8 km no Tukuma II stacijas Kuldīgas virzienā, jo sākās Otrais pasaules karš.

Kad Vācijas armiju ielenca Kurzemes cietoksnī, tajā esošie dzelzceļa iecirkņi Ventspils—Tukums un Liepāja—Biksti tika izolēti. Tie steidzīgi tika savienoti ar līniju Bērzupe—Džūkste, bet arī šī līnija drīz tika ieņemta. Tādēļ otru savienojošo (t.s. rokādes) līniju nācās būvēt iespējami tālu no frontes un visērtāk tas bija izdarāms, savienojot Liepāju ar Ventspili caur Alsungu, turklāt piemērots nepabeigts tilts pār Ventu bija sākts būvēt vēl pirms Pirmā pasaules kara atzarojumam Ventspils—Kuldīga (šis atzarojums kara dēļ palika tikai projekta līmenī). 1944. gada decembrī pa jauno līniju, kas posmā Liepāja—Alsunga no 750 mm tika pārbūvēta uz normālplatumu (1435 mm), atstājot normālplatuma sliežu vidū arī vecās šaurās sliedes[2], sāka kursēt pirmie vilcieni.

Tā kā jaunajai līnijai bija pietiekami liela stratēģiska nozīme, jo tā pēc kara atradās PSRS pierobežas īpaša režīma zonā, to saglabāja, pārkabojot uz 1524 mm platumu. To sāka izmantot arī pasažieru satiksmei. Savukārt iecirknis Alsunga—Kuldīga saglabājās kā izolēts šaursliežu posms, pa kuru līdz pat 1963. gadam kursēja pasažieru vilciens (turklāt šajā iecirknī bija paredzēti divi pāri preču-pasažieru vilcienu diennaktī, atšķirībā no platsliežu Liepājas—Ventspils līnijas ar vienu pāri diennaktī). Kravas satiksme šeit tika nodrošināta līdz 1974. gadam Kuldīgas kokapstrādes rūpnīcas "Vulkāns" vajadzībām, pēc tam posmu demontēja kritiskā tehniskā stāvokļa dēļ. Atzarojumu Kursa—Pāvilosta nojauca drīz pēc kara.

1974. gada 30. aprīlī Liepājas—Ventspils dzelzceļa līnijā kursējošā lokomotīve izraisīja vienu no lielākajiem meža ugunsgrēkiem Latvijā. Tā laikā Vērgalē Liepājas virsmežniecībā izdega 2300 hektāru, no tiem 2194 hektāru meža. Ugunsgrēku veicināja lielais vējš un sausā kūla Grīņu rezervāta priežu jaunaudzēs.[3] Vēlāk tika izmeklēti ugunsgrēka cēloņi un izmeklēšanā piedalījās 3 cilvēki no Krasnojarskas meža pētīšanas institūta. Lietu iztiesāšanā Maskavā Liepājas mežrūpniecības intereses aizstāvējis mežkopis Ivars Pētersons un ministrijas Mežu apsardzības daļas darbinieks Arnis Roga.[4]

1990. gadu sākumā līnijā bija 4 stacijas, kurās varēja izmainīties vilcieni — Vērgale, Rīva, Alsunga un Zūras. Pirms līnijas slēgšanas bija tikai divas — Rīva un Alsunga[5]. 2009.gadā, īsi pirms demontāžas, Rīva bija vienīgā stacija, kurā bija saglabājušies vairāki sliežu ceļi.

Mūsdienās no bijušās līnijas tiek izmantots tikai tilts pār Ventu un Ventas kreisā krasta pievedceļi Ventspils stacijai. Pārējā līnija nojaukta 2009. gada beigās.

Vilcienu saraksts līnijā Liepāja—Ventspils 1979. gadā[6]

Iecirknis Liepāja—Alsunga[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Posms Liepāja—Alsunga ir 69 km garš, tajā atradās 11 stacijas. Dzelzceļa posms galvenokārt iet cauri mežiem, nedaudz gar Grīņu rezervāta labo malu ZR, Z un ZA virzienā. Kādreiz no šī posma pie Kursas stacijas atzarojās dzelzceļa posms līdz Pāvilostas centram ostas vajadzībām.

Stacijas un pieturas punkti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Liepāja (Liepāja) — uzbūvēta 1871. gadā Liepājas - Kaišadores līnijai;
  • Tosmāre — izveidota līdz ar dzelzceļa izbūvi, pēc kara pieturas punkts likvidēts;
  • Kapsēde (Medzes pag., Grobiņas novads) — pieturas punkts;
  • Māteri (Medzes pag., Grobiņas novads) — pieturas punkts;
  • Medze (Medzes pag., Grobiņas novads)— pieturas punkts (vilcieni pieturēja līdz pat līnijas slēgšanai)
  • Ploce (Vērgales pag., Pāvilostas novads);
  • Vērgale (Vērgales pag., Pāvilostas novads);
  • Mežaine (Sakas pag., Pāvilostas novads) — pieturas punkts;
  • Kārpa — pēc kara pieturas punkts nav izmantots;
  • Saka (Sakas pag., Pāvilostas novads);
  • Kursa (Pāvilosta);
  • Upenieki (Sakas pag., Pāvilostas novads) — pieturas punkts;
  • Rīva (Sakas pag., Pāvilostas novads);
  • Stirna (Alsungas novads) — pieturas punkts.

Atzarojums Kursa—Pāvilosta[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pāvilostas stacija atvērta 1932. gadā. Pēc kara atzars nojaukts.

Iecirknis Alsunga —Ventspils[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Posms Alsungas Dienvidu stacija—Ventspils ir 54 km garš, tajā atradās 9 stacijas. Dzelzceļa posms, tāpat kā posms Liepāja—Alsungas Dienvidu stacija, iet pa mežainu apvidu. Pie Alsungas stacijas atrodas vienīgā "nometošā pārmija" šajā līnijā.

Stacijas un pieturas punkti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šaursliežu iecirknis Alsunga—Kuldīga[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Darbojies līdz 1974. gadam.
Latvijas PSR Ministru padomes lēmums Nr.178 "Par šaursliežu dzelzceļa līniju slēgšanu", 1972. gada 29. aprīlis.
1. Atļaut Baltijas dzelzceļa pārvaldei slēgt eksluatācijai maz izmantotās šaursliežu dzelzceļa līnijas:

1) Ape—Alūksne 1973. gada janvārī.
2) Alsunga—Kuldīga 1973. gada jūlijā.

3. Līdz šaursliežu dzelzceļa posma Alsunga—Kuldīga slēgšanas:

a) Baltijas dzelzceļa pārvaldei uzbūvēt Skrundas stacijā ierīces kravu pārkraušanai no dzelzceļa transporta uz automašīnām un otrādi to uzņēmumu un organizāciju vajadzībām, kas atrodas Kuldīgas rajona teritorijā un tiecas pie Skrundas dzelzceļa stacijas.
b) Latvijas PSR Autotransporta un šoseju ministrijai paveikt autoceļa Skrunda-Kuldīga kapitālo remontu, lai organizētu pārvadājumus visu gadu bez satiksmes ierobežojumiem.
g) LPSR Kokapstrādes rūpniecības ministrijai veikt nepieciešamos darbus, lai nodrošinātu kravu netraucētu un ritmisku nosūtīšanu un pieņemšanu no automašīnām rūpnīcā "Vulkāns".

Stacijas un pieturas punkti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1940.g. vasaras vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940. g. 19. maija. Rīga: LETA.
  2. Лиепая - Кулдига. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-07-10. (krieviski)
  3. Kā brīvdienas, tā deg
  4. Kurzemes mežiem veltīts darba mūžs
  5. Vērgales izmaiņas punkts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-07-17. (krieviski)
  6. Pasažieru vilcienu kustības saraksts (saīsināts) 1979. g., Rīga:, Transports, 1979.
  7. Просмотр фотографии. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-06-30.

Literatūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 166. - 173. lpp. ISBN 978-9984-38-698-0

Ārējas saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]