Dzelzceļa stacija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Dzelzceļa stacija ir dzelzceļa sadales punkts ar ceļu izvērsi, kur notiek ne tikai vilcienu izmaiņa un apdzīšana, bet arī kravu pieņemšana un nosūtīšana, pasažieru pārvadājumu apkalpošana; lielākās stacijās - arī vilcienu sastāvu formēšana un sagatavošana aizlaišanai. Stacijas ir galvenās dzelzceļa ražojošās un saimnieciskās vienības uz līnijām. Stacijās notiek arī garāmejošo vilcienu apskate, vagonu padošana uz izkraušanas punktiem un kravu izsniegšana saņēmējiem, ritošā sastāva remonts un tehniskā apkope.

Ikdienā par stacijām mēdz dēvēt arī pasažieru pieturas punktus.

Staciju veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kravas stacijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kravas stacijas jeb preču stacijas galvenokārt paredzētas kravu operācijām - kravu pieņemšanai, nosūtīšanai, iekraušanai, izkraušanai, šķirošanai, izsniegšanai saņēmējiem. Tajās notiek kravu sastāvu formēšana un izformēšana. Kravas stacijās ir kravu operācijām atbilstošs sliežu ceļu izveidojums un nepieciešamais aprīkojums - noliktavas, kravu platformas, iekraušanas un izkraušanas laukumi un mehānismi, vagonu svari. Ir specializētas kravas stacijas, kas paredzētas noteiktu kravu (piemēram, akmeņogļu vai kokmateriālu) apkalpošanai. Pie kravas stacijām pieder arī ostu stacijas, ko ierīko ostu tuvumā, ja ir liela kravu plūsma no dzelzceļa uz ūdens transportu vai otrādi.

Šķirošanas stacijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šķirošanas stacijas ierīko vietās, kur rodas, izbeidzas vai sazarojas lielas kravu plūsmas. Tās paredzētas vilcienu sastāvu formēšanai un izformēšanai.

Iecirkņa stacijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iecirkņa stacijas ir sadales punkti, kas paredzēti tranzītvilcienu (kravas un pasažieru) apstrādāšanai, pievedceļu apkalpošanai, manevru operāciju veikšanai. Iecirkņa stacijās notiek lokomotīvju un vilcienu brigāžu nomaiņa.

Pasažieru stacijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dubultu zonas pasažieru stacija. Vidējais sliežu ceļš paredzēts vilcienam, kam šeit ir maršruta beigas.

Pasažieru staciju pamatuzdevums ir pasažieru pārvadājumu apkalpošana un tās ierīko apdzīvotās vietās vai to tuvumā, kur ir pietiekami liela pasažieru plūsma. Pasažieru stacijās tiek pārdotas biļetes, tajās notiek pasažieru iekāpšana un izkāpšana, bagāžas un pasta sūtījumu apkalpošana, lielākās stacijās - pasažieru vilcienu formēšana un ekipēšana un lokomotīvju padošana. Pasažieru stacijās ir pasažieru stacijas ēka ar uzgaidāmajām telpām un pasažieru peroni vai platformas. Piepilsētas iecirkņos mēdz būt īpašas zonu pasažieru stacijas, kur atrodas visu vai dažu piepilsētas pasažieru vilcienu maršrutu galapunkti (piemēram, Dubultu stacija). Tajās ir īpaši pieņemšanas un aizlaišanas ceļi tiem vilcieniem, kas sāk vai beidz savu maršrutu šajā stacijā.

Starpstacijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starpstacijas paredzētas pasažieru, kravu un tehniskajām operācijām nelielos apmēros. To galvenais uzdevums ir nodrošināt savlaicīgu un drošu vilcienu kustību iecirknī. Pie starpstacijām mēdz pieskaitīt arī izmaiņas un apdzīšanas punktus.

Mezgla stacijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mezgla stacijas ir stacijas, kurām piekļaujas vismaz trīs virzienu dzelzceļa līnijas.

Saskares stacijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskares stacijas ir sadales punkti, kas savieno dažāda rakstura dzelzceļa līnijas (piemēram, līnijas ar dažādiem elektriskās vilces veidiem). Latvijā tipiska saskares stacija ir Gulbenes stacija, kur savienojas Pļaviņu - Gulbenes platsliežu līnija un Gulbenes - Alūksnes šaursliežu līnija.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • I. J. Aksjonovs, I. G. Sujazovs. PSRS dzelzceļu techniskās ekspluatacijas noteikumu mācību grāmata. R:, Baltijas dzelzceļa pārvalde, 1955, 318.-324. lpp.