Dzelzs krusta Bruņinieka krusts

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Dzelzs krusta Bruņinieka krusts (vācu: Das Ritterkreuz des Eisernen Kreuzes) bija augstākais Trešā Reiha militārais apbalvojums. Ar to apbalvoja par panākumiem kaujas laukā. Tika nodibināts 1939. gada 1. septembrī. Reizē ar to tika tika atjaunots arī Dzelzs krusts. Tam bija vairākas pakāpes, kuras nāca klāt pie Dzelzs krusta Bruņinieka krusta, piemēram, Ozollapas. Pati izplatītāka no tām arī bija Dzelzs krusta Bruņinieka krusts. Otrā pasaules karā ar to tika apbalvoti 7313 karavīri.[1]

No tiem SS - 459 cilvēki, Vērmahtā - 4777 cilvēki, Luftwaffe - 1787 Kriegsmarine - 318

Kopā bija piecas pakāpes:

  • Dzelzs krusta Bruņinieka krusts (7384 apbalvoto)
  • Dzelzs krusta Bruņinieka krusts ar Ozollapām (nodibināts 1940. gadā, 890 apbalvoto, 8 no tiem ārzemnieki)
  • Dzelzs krusta Bruņinieka krusts ar Ozollapām un Zobeniem (nodibināts 1941. gadā, 160 apbalvoto, viens ārzemnieks)
  • Dzelzs krusta Bruņinieka krusts ar Ozollapām, Zobeniem un briljantiem (nodibināts 1941. gadā, 27 apbalvotie)
  • Dzelzs krusta Bruņinieka krusts ar Zelta Ozollapām, Zobeniem un briljantiem (nodibināts 1944 gadā, 1 apbalvotais - Hanss-Ulrihs Rūdels)

Starp apbalvojuma kavalieriem bija arī ārzemnieki: 18 rumāņi, 12 latvieši, 9 itālieši, 8 ungāri, 4 beļģi, 4 igauņi, 4 holandieši, 3 dāņi, 3 francūži, 2 spāņi, 2 japāņi, 2 slovāki un 2 somi.

Izskats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējais izskats atbilda Dzelzs krusta I šķirai, bet ar atšķirībām:

  • tas bija nedaudz lielāks
  • to nēsāja sarkanmelnā ordeņa lentā uz kakla.

Tas atkārto Lielā Dzelzs krusta formu un nēsāšanas noteikumus, bet atšķiras ar to, ka tam bija zelta krāsas maliņa, ne sudraba. Apbalvojuma kavalieriem bija tiesības netaisīt ciet mēteļa krāgu, lai apbalvojums būtu redzams.

Latviešu Dzelzs krusta Bruņinieka krusta kavalieri[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Voldemārs Veiss ar savu Dzelzs krusta Bruņinieka krustu

Waffen-SS ārzemnieku leģionos kopā bija 32 šī apbalvojuma kavalieri. Vislielākais to skaits bija Latviešu leģionā. Par izciliem nopelniem kara laukā kopā tika apbalvoti divpadsmit latviešu leģionāri. Lielākais skaits, kas seko šim latviešu karavīru sasniegumam, ir četri. Viņi bija:

Igauņi Dzelzs krusta Bruņinieka krusta kavalieri[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Četri šīs mazās republikas pilsoņi tika apbalvoti ar Dzelzs krusta Bruņinieka krustu:

Piezīmes un atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. по Fellgiebel, Walter-Peer: Die Träger des Ritterkreuzes des Eisernen Kreuzes 1939—1945, Friedberg 1993