Dzelzs priekškars

Vikipēdijas lapa
  Varšavas pakta valstis
  NATO dalībvalstis
  Militāri neitrālās valstis
  Dienvidslāvija, nebija Varšavas pakta dalībvalsts, lai gan tai bija komunistiska valdība.

Dzelzs priekškars jeb dzelzs aizkars ir tēlains apzīmējums,[1] kas aukstā kara laikā simbolizēja ideoloģisko cīņu un robežu, kas pēc Otrā pasaules kara izveidojās Eiropā starp kapitālistiskajām Rietumu valstīm un komunistiskajām Austrumu bloka valstīm. Pats apzīmējums parādījās, kad 1946. gada 5. martā Fultonā, Misūri Vinstons Čērčils teica Fultonas runu, kurā vērsās pret PSRS un pieminēja "dzelzs priekškaru", kas pārdala Eiropu.[2] Šo runu var uzskatīt par aukstā kara sākumu.

Abām pusēm, kuras nošķīra dzelzs priekškars, bija savas starptautiskās ekonomiskās un militārās alianses:

Fiziski dzelzs priekškaru veidoja pierobežas nocietinājumi starp Rietumeiropu un Austrumeiropu. Viena no pazīstamākajām šāda tipa būvēm bija Berlīnes mūris, kas ilgstoši kalpoja kā viens no dzelzs priekškara spilgtākajiem simboliem.[3] Dzelzs priekškara sabrukums sākās līdz ar Perestroikas laikmetu. Ungārijā 1989. gada maijā pēc demonstrācijām un manifestācijām tika atvērta robeža starp Ungāriju un Austriju.[4] Tā paša gada novembrī krita Berlīnes mūris, kas nozīmēja dzelzs priekškara sabrukumu un Austrumeiropas atteikšanos no sociālistiskās iekārtas.

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm
  2. Vārdu salikums "dzelzs priekškars" parādījās vēl pirms Čērčila runas, piemēram, E. Snoudena, kura 1920. gadā apceļoja Padomju Krieviju, tā nosauca tās robežu. Otrā pasaules kara beigās J. Gebelss par "dzelzs priekškaru" nosauca tās teritorijas, kuras kļūs par PSRS buferzonu pēc Otrā pasaules kara.
  3. «Archive: Freedom! The Berlin Wall (angliski)». Time. 1989. gada 20. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 25. Augustsss. Skatīts: 2010. gada 14. jūlijā..
  4. Aprit 20 gadi kopš dzelzs priekškara pārraušanas