Dzilnveidīgie

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dzilnveidīgie
Piciformes (Meyer & Wolf, 1810)
Sārtvēdera dzenis (Melanerpes carolinus)
Sārtvēdera dzenis (Melanerpes carolinus)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Apakšklase Īstie putni (Neornithes)
Infraklase Neognati (Neognathae)
Kārta Dzilnveidīgie (Piciformes)
Sinonīmi
  • Galbuliformes
Iedalījums

Dzilnveidīgie jeb dzeņveidīgie (Piciformes) ir putnu kārta, kas apvieno 9 mūsdienās dzīvojošas dzimtas un vairākas izmirušas aizvēsturiskās dzimtas, kas savukārt tiek iedalītas 2 apakškārtās: dzilnu apakškārtā (Pici) un jakamaru apakškārtā (Galbulae), lai gan jakamaru apakškārta reizēm tiek sistematizēta kā atsevišķa jakamarveidīgo putnu kārta (Galbuliformes).[1] Šajā kārtā ir vairāk kā 400 sugas, no kurām lielākā daļa pieder dzilnu dzimtai (Picidae).[2] Dzilnveidīgie putni sastopami gandrīz visā pasaulē, izņemot Madagaskaru, Austrālāziju un polāros reģionus.[2] Lielākā daļa sugu mājo mežos, lai gan dažas sugas piemērojušās videi bez kokiem.[2]

Latvijā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dižraibais dzenis (Dendrocopus major) ir Latvijā visbiežāk sastopamā dzilnveidīgp putnu suga

Latvijā sastopamas 9 dzilnveidīgās sugas: baltmugurdzenis (Dendrocopos leucotos), dižraibais dzenis (Dendrocopus major), mazais dzenis (Dendrocopos minor), vidējais dzenis (Dendrocopus medius), melnā dzilna (Dryocopus martius), trīspirkstu dzenis (Picoides tridactylus), pelēkā dzilna (Picus canus), zaļā dzilna (Picus viridis) un tītiņš (Jynx torquilla).[3][4] Visbiežāk sastopamais Latvijā ir dižraibais dzenis.[5] No deviņām sugām Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstītas 4 sugas.[5]

Īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzilnveidīgie putni ir gan mazi, gan vidēji lieli vai lieli putni. Mazākie kārtā ir zeltpieres dzenītis (Picumnus aurifrons)[6] un rudais dzenītis (Sasia abnormis).[7] Abu sugu ķermeņa garums ir apmēram 8 cm, svars 7 grami.[6][8][9] Lielākais dzilnveidīgais putns ir lielais tukāns (Ramphastos toco), kura ķermeņa garums, masīvo knābi ieskaitot, ir 63 cm (knābja garums 20 cm), spārnu izplētums 119 cm, svars 680 g[10]

Dzilnveidīgajiem putniem raksturīga liela galva, spēcīgs knābis un aste, un īsas kājas. Lielākā daļa dzilnveidīgo putnu ir kukaiņēdāji, lai gan bārdaiņi un tukāni pamatā barojas ar augļiem. Toties medusrādītāji, lai gan pamatā barojas ar kukaiņiem, ir unikāli putni tādēļ, ka spēj sagremot bišu vasku. Gandrīz visām dzilnveidīgajām sugām ir papagaiļveidīgas pēdas - divi pirksti uz priekšu, divi uz aizmuguri. Šādas pēdas raksturīgas putniem, kas lielāko daļu laika pavada kokos un tās nodrošina putnam stabilitāti, pārvietojoties pa koka stumbru.[2] Izņēmums ir dažas dzeņu sugas, kurām ir tikai trīs pirksti - divi uz priekšu, viens uz atpakaļu.[5] Atšķirīgs apspalvojums ir jakamarām - šīm sugām nav dūnu un mazuļiem uzreiz pēc izšķilšanās ir jau īstās spalvas. Visi dzilnveidīgie putni ligzdo koku dobumos.

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielais tukāns (Ramphastos toco) ir lielākais dzilnveidīgais putns
Bārdaiņi pamatā barojas ar augļiem, attēlā melnjoslas bārdainis (Capito dayi)

Dzilnveidīgo kārta (Piciformes)

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]