Dzisna

Vikipēdijas lapa
Dzisna
Дзісна, Дисна
Prāmis pār Daugavu pie Dzisnas
Prāmis pār Daugavu pie Dzisnas
Karogs: Dzisna
Karogs
Ģerbonis: Dzisna
Ģerbonis
Dzisna (Baltkrievija)
Dzisna
Dzisna
Koordinātas: 55°33′47″N 28°13′01″E / 55.56306°N 28.21694°E / 55.56306; 28.21694Koordinātas: 55°33′47″N 28°13′01″E / 55.56306°N 28.21694°E / 55.56306; 28.21694
Valsts Karogs: Baltkrievija Baltkrievija
Apgabals Vitebskas apgabals
Rajons Mjoru rajons
Pilsētas tiesības 1569
Iedzīvotāji (2023)[1]
 • kopā 1 417
Laika josla EET (UTC+3)
Dzisna Vikikrātuvē

Dzisna (baltkrievu: Дзісна) jeb Disna (krievu: Дисна) ir pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, Mjoru rajonā pie Dzisnas upes ietekas Daugavā. Pēc iedzīvotāju skaita mazākā pilsēta valstī.

Etimoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzisnas pilsēta nosaukumu ieguvusi no Dzisnas upes, kam līdztekus citiem Baltkrievijas un Krievijas hidronīmiem ir baltu izcelsme. Domājams, sava uz austrumiem vērstā tecējuma dēļ upe aizguvusi savu nosaukumu no latgaliešu valodas apvidvārda dzīsna, kas nozīmē "rīta blāzma".[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rakstos pirmoreiz minēta 1461. gadā kā Lietuvas lielkņazistes apdzīvota vieta. Pēc Polijas Otrās dalīšanas 1793. gadā to pievienoja Krievijas Impērijai. 19. gadsimtā pieauga ebreju īpatsvars, 1897. gadā vairāk nekā 2/3 no pilsētas iedzīvotājiem bija ebreji.

No 1922. līdz 1926. gadam Dzisnas apriņķis atradās Viļņas Zemes, vēlāk Viļņas vojevodistes sastāvā. Pēc Polijas kampaņas 1939. gadā to inkorporēja Baltkrievijas PSR. Otrā pasaules kara laikā atradās vācu okupācijas zonā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Baltkrievijas Republikas iedzīvotāju skaits uz 2023. gada 1. janvāri pa apgabaliem, rajoniem, pilsētām un pilsētciematiem.
  2. [A.Klaucane_Latvijas-pedeja-sentauta-turies.pdf «Anna Klaucāne. Latvijas pēdējā sentauta, turies!: 2014 ISBN 978-9934-14-320-5, 89.»]. Skatīts: 16. gada 2024. februārī.