Džeimss Medisons

Labot saites
Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par ASV politiķi, prezidentu. Par angļu futbolistu skatīt rakstu Džeimss Medisons (futbolists).
Džeimss Medisons
James Madison
4. ASV prezidents
Amatā
1809. gada 4. marts — 1817. gada 4. marts
Viceprezidents (i) Džordžs Klintons (1809-1812), Elbridžs Gerijs (1813-1814)
Priekštecis Tomass Džefersons
Pēctecis Džeimss Monro
5. ASV valsts sekretārs
Amatā
1801. gada 2. maijs — 1809. gada 3. marts
Prezidents Tomass Džefersons
Priekštecis Džons Māršals
Pēctecis Roberts Smits
Dzimšanas dati 1751. gada 16. martā
Pointkonveja, Virdžīnijas kolonija, Britu Amerika (tagad Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Amerikas Savienotās Valstis)
Miršanas dati 1836. gada 28. jūnijā (85 gadu vecumā)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Virdžīnija, Amerikas Savienotās Valstis
Politiskā partija Demokrātu-republikāņu partija
Dzīvesbiedrs(-e) Dollija Toda Medisone
Profesija jurists, politiķis, valstsvīrs, vergturis
Augstskola Ņūdžersijas koledža (tagad Prinstonas Universitāte)
Paraksts

Džeimss Medisons, juniors (angļu: James Madison, Jr., izrunā: [ˌdʒeɪmz ˈmædɪsn]; dzimis 1751. gada 16. martā [v.s. 5. martā], miris 1836. gada 28. jūnijā) bija Amerikas Savienoto Valstu ceturtais prezidents, pārstāvēja Demokrātu-republikāņu partiju. Prezidenta amatā bija divus termiņus, no 1809. līdz 1817. gadam. Džeimss Medisons ir viens no ASV Konstitūcijas veidotājiem un Amerikas Savienoto Valstu dibinātājiem. No 1801. līdz 1809. gadam bija ASV valsts sekretārs. 1803. gadā tā brīža ASV prezidentam Tomasam Džefersonam palīdzēja nopirkt Luiziānu no Francijas Pirmās republikas.

Džeimsa Medisona prezidentūras laikā, no 1812. līdz 1815. gadam, norisinājās Britu—amerikāņu karš. Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes karavīri ieņēma un nodedzināja Vašingtonu, tajā skaitā arī Balto namu. Dibinājis Kongresa bibliotēku — pasaulē lielāko grāmatu krātuvi.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Džeimss Medisons ir dzimis 1751. gada 16. martā Pointkonvejā, Virdžīnijas kolonijā. Viņš uzauga Oranžas apgabalā, mūsdienu Virdžīnijas štatā. Viņš bija vecākais no 12 bērniem, no kuriem tikai septiņi sasniedza pilngadības vecumu.[1] Viņu tēvs Džeimss Medisons bija turīgs vīrs, veiksmīgs plantators, kuram piederēja 3000 akri (1200 ha) zemes un dučiem vergu.

1762. gadā Džeimss Medisons tika nosūtīts mācīties uz internātskolu, kuru vadīja Donalds Robertsons. Pēc pieciem gadiem atgriezās dzimtajās mājās un tēvs viņam sagādāja mājskolotāju, jo bija nobažījies par Džeimsa veselības stāvokli. Visu atlikušo mūžu Džeimss Medisons saskārās ar dažāda veida veselības problēmām. 1769. gadā Medisons iestājās Ņūdžersijas koledžā, kas mūsdienās zināma kā Prinstonas Universitāte. Tur Medisons apguva latīņu valodu, sengrieķu valodu, zinātni, filozofiju un citus mācību priekšmetus. Ņūdžersijas koledžu Džeimss Medisons absolvēja 1771. gadā.

Džeimss Medisons nomira 1836. gada 28. jūnijā, 85 gadu vecumā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ «James Madison - Presidency, Facts & Wife» (angļu). biography.com. Skatīts: 2020. gada 20. augustā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Džordžs Vašingtons (1789–1797)
  2. Džons Adamss (1797–1801)
  3. Tomass Džefersons (1801–1809)
  4. Džeimss Medisons (1809–1817)
  5. Džeimss Monro (1817–1825)
  6. Džons Kvinsijs Adamss (1825–1829)
  7. Endrū Džeksons (1829–1837)
  8. Martins Van Burens (1837–1841)
  9. Viljams Herisons (1841)
  10. Džons Tailers (1841–1845)
  11. Džeimss Polks (1845–1849)
  12. Zekerijs Teilors (1849–1850)
  13. Milards Filmors (1850–1853)
  14. Frenklins Pīrss (1853–1857)
  15. Džeimss Bjūkenens (1857–1861)
  16. Abrahams Linkolns (1861–1865)
  17. Endrū Džonsons (1865–1869)
  18. Uliss Grānts (1869–1877)
  19. Raterfords Heizs (1877–1881)
  20. Džeimss Gārfīlds (1881)
  21. Česters Arturs (1881–1885)
  22. Grovers Klīvlends (1885–1889)
  23. Bendžamins Herisons (1889–1893)
  24. Grovers Klīvlends (1893–1897)
  25. Viljams Makinlijs (1897–1901)
  26. Teodors Rūzvelts (1901–1909)
  27. Viljams Tāfts (1909–1913)
  28. Vudro Vilsons (1913–1921)
  29. Vorens Hārdings (1921–1923)
  30. Kelvins Kūlidžs (1923–1929)
  31. Herberts Hūvers (1929–1933)
  32. Franklins Rūzvelts (1933–1945)
  33. Harijs Trumens (1945–1953)
  34. Dvaits Eizenhauers (1953–1961)
  35. Džons Kenedijs (1961–1963)
  36. Lindons Džonsons (1963–1969)
  37. Ričards Niksons (1969–1974)
  38. Džeralds Fords (1974–1977)
  39. Džimijs Kārters (1977–1981)
  40. Ronalds Reigans (1981–1989)
  41. Džordžs Herberts Volkers Bušs (1989–1993)
  42. Bills Klintons (1993–2001)
  43. Džordžs Volkers Bušs (2001–2009)
  44. Baraks Obama (2009–2017)
  45. Donalds Tramps (2017–2021)
  46. Džo Baidens (2021–pašlaik)
ASV prezidenta zīmogs
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Džeimss_Medisons&oldid=3779672"