Eļļasvaboļu dzimta
| Eļļasvaboļu dzimta | |
|---|---|
_male.jpg) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Kukaiņi (Insecta) |
| Apakšklase | Spārneņi (Pterygota) |
| Kārta | Vaboles (Coleoptera) |
| Apakškārta | Visēdājas vaboles (Polyphaga) |
| Virsdzimta | Tenebrionoidea |
| Dzimta | Eļļasvaboļu dzimta (Meloidae) |
| Sinonīmi | |
| |
| Iedalījums | |
| |
 Eļļasvaboļu dzimta Vikikrātuvē | |
Eļļasvaboļu dzimta (latīņu: Meloidae Gyllenhal, 1810) ir vaboļu dzimta, kurā ietilpst apmēram 2500 sugas. Vaboļu garums ir 3—70 mm. Pieaugušās vaboles barojas ar putekšņiem, ziediem vai ar augu lapām. Kāpuri ir obligāti plēvspārņu un taisnspārņu parazīti.[2]
Vaboļu toksicitāte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vairākas eļļasvaboļu sugas, ja ne visas, ķermenī satur terpēnu kantaridīnu (C10H12O4), kas nokļūstot uz cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa virsmas, izraisa ādas kairinājumu. Vaboļu šķidrumam nokļūstot uz ādas vai cilvēkam saskaroties ar nospiesta kukaiņa daļām, saskarsmes vietā uz ādas 24 stundu laikā attīstās pūšļi (bullas). Bieži pūšļu attīstība kombinējas ar vietējām durstošām sāpēm vai dedzināšanas sajūtām. Dažreiz kairinājums pāraug vezikulārajā dermatītā, ko pavada nieze un vispārēja vājuma sajūta.[3]
Ir zināmas apmēram 20 eļļasvaboļu sugas, pēc kuru saskares ar cilvēku ādu ir attīstījies dermatīts. Zemāk ir šādu sugu saraksts un ģeogrāfiskā vieta, kur tika reģistrēts klīnisks gadījums:[3]
- Lytta vesicatoria Linnaeus, 1758 — Eiropa
- Lytta phalerata Frivaldszky von Frivald, 1837 — Ķīna
- Epicauta hirticornis (Haag-Rutenberg, 1880) — Indija
- Epicauta maculata (Say, 1824) — ASV (rietumos)
- Epicauta pensylvanica (De Geer, 1775) — Meksika
- Epicauta sapphirina Maeklin, 1845 — Sudāna
- Epicauta tomentosa Mäklin, 1875 — Sudāna
- Epicauta vittata (Fabricius, 1775) — ASV (austrumi)
- Lydomorphus bisignatus Mäklin, 1875 — Dienvidāfrika
- Lydomorphus dusaulti (Dufour, 1821) — Senegāla, Malī
- Lydomorphus melanocephala (Fabricius, 1775) — Gambija, Senegāla
- Lydomorphus ruficollis (Olivier, 1790) — Sudāna, Indija
- Lydomorphus picticollis (Haag-Rutenberg, 1880) — Sudāna
- Mylabris bifasciata (De Geer, 1778) — Nigērija
- Mylabris cichorii (Linnaeus, 1764) — Indija
- Psalydolytta vestita (Dufour, 1821) — Senegāla
- Psalydolytta flavicornis (Mäklin, 1875) — Senegāla
- Psalydolytta fusca (Olivier, 1795) — Gambija
- Psalydolytta substrigata (Castelnau, 1840) — Gambija
Kantaridīnu satur vaboļu hemolimfa un sekrēts, kas izdalās no kāju locītavām tām sugām, kuras reflektori pie kairinājuma to izdala.[3]
Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
No kantaridīna, kuru izdala eļļasvaboles, tiek iegūts homeopātiskais līdzeklis,[4][5] ko lieto dažādu iekaisumu un citu slimību ārstēšanai.[6] Koncentrētākus kantaridīnu saturošus preparātus lieto (parasti nelegāli) potences stimulēšanai (kā afrodīziju). Šādu afrodīziju, kas ir ķīmiskais kantaridīns, kuru jau kopš seniem laikiem iegūst no eļļasvabolēm, dēvē par "spāņu mušu". Nosaukums cēlies galvenokārt no Lytta vesicatoria eļļasvaboļu sugas, kuru arī dēvē par "spāņu mušu", kas ir parasta Spānijā.[7]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Patrice Bouchard, Yves Bousquet, Anthony E. Davies, Miguel A. Alonso-Zarazaga, John F. Lawrence, Chris H. C. Lyal, Alfred F. Newton, Chris A. M. Reid, Michael Schmitt, S. Adam Ślipiński & Andrew B. T. Smith (2010). Family-Group Names In Coleoptera (Insecta). Zookeys 88: 1–972 doi:10.3897/zookeys.88.807
- ↑ Monica Pitzalis, Valentina Amore, Francesca Montalto, Luca Luiselli & Marco A. Bologna. Rarity of blister beetles (Coleoptera: Meloidae) in Southern Africa correlates with their phylogeny and trophic habits, but not body size. Eur. J. Entomol. 111(4): 529–535, 2014. ISSN 1210-5759 doi:doi: 10.14411/eje.2014.058
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Gary R. Mullen & Lance A. Durden (ed.). Medical and Veterinary Entomology. Second edition. Elsevier, 2009. ISBN 978-0-12-372500-4
- ↑ William Brottmiller et al. The CAM and Nursing Coding Manual. Alertnative Link Systems, 2001. ISBN 0-7668-2797-6
- ↑ Lyle W. Morgan. Homeopathic Medicine: First-aid and Emergency Care. Healing Art Press, 1989. ISBN 0-89281-249-4
- ↑ Cantharis (angliski)
- ↑ John L. Capinera (ed.). Encyclopedia of Entomology. The 2-th edition. 2008 Springer. ISBN 978-1-4020-6242-1
 | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|