Eļgigitgins

Vikipēdijas lapa
Eļgigitgins
Atrodas Karogs: Krievija Krievija
Koordinātas 67°29′28″N 172°05′30″E / 67.49111°N 172.09167°E / 67.49111; 172.09167Koordinātas: 67°29′28″N 172°05′30″E / 67.49111°N 172.09167°E / 67.49111; 172.09167
Platība 110 km2
Lielākais garums 15 km
Lielākais dziļums 175 m
Tilpums 14,1 km3
Augstums v.j.l. 489 m
Izteka Enmivāma
Sateces baseins 293 km2
Eļgigitgins (Čukotkas autonomais apvidus)
Eļgigitgins
Eļgigitgins
Eļgigitgins (Krievija)
Eļgigitgins
Eļgigitgins
Eļgigitgins Vikikrātuvē

Eļgigitgins (krievu un čukču: Эльгыгытгын — ‘baltais’, ‘nekūstošais’) ir meteorīta kritiena radītā krāterī izveidojies ezers Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū. Ezers ir nomaļš, uz to neved neviens ceļš. Oktobra beigās ezers aizsalst, maija vidu sākas sniega kušana, jūnija sākumā iet ledus. Vidējā ūdens temperatūra ir ap 3 °C. Ezera krastos ir mūžīgais sasalums.

Izpētes vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Meteorīta krāteris izveidojies pirms aptuveni 3,6 miljoniem gadu, krātera diametrs ap 18 km. Ezera diametrs — 15 km. Vislabāk saglabājies tik liela izmēra meteorīta krāteris uz Zemes. Pastāv arī iespēja, ka ezers izveidojies senā vulkāna krāterī. Pirmais ezeru aprakstījis Sergejs Obručevs 1930. gados, dēvējot to par Eļgidhinu (Эльгыдхын).

1950. gados vispārējus ezera pētījumus veica Anadiras sasaluma stacijas speciālisti. 1980.—1990. gados ezeru pētīja vairākas Ziemeļaustrumu kompleksā zinātniskās izpētes institūta (Magadana) ekspedīcijas, tika publicēts liels skaits zinātnisko rakstu un grāmatu. 1998., 2000., 2003. gados ezeru pētīja starptautiskas (Vācija, ASV, Krievija) ekspedīcijas. Ar ASV un Vācijas finansējumu tiek veikts starptautisks projekts "Eļgigitgina ezera paleoklimats".

Zinātniskā nozīme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zinātnei ezers ir jo īpaši interesants tāpēc, ka to nekad nav klājis ledājs un ezera gultnē ne brīdi nav pārtraukta nogulumu slāņa veidošanās. Eļgigitgina gultni klāj līdz 500 metrus biezs nogulumu slānis, kas sevī glabā unikālu informāciju par klimata izmaiņām. 1998. gadā Aļaskas universitātes speciālisti ezera gultnē veiksmīgi ieguva paraugus, kas dod informāciju par pēdējo 400 000 gadu klimatiskajiem apstākļiem.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]